Pieci vidusskolēni, kuri savu nākotnes karjeru vēlas veidot daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju jomās, arī šogad Ēnu dienā varēs doties uz Eiropas Kodolpētniecības centru (CERN) Šveicē un iepazīties ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) zinātnieku darbu šajā pasaulē ietekmīgajā zinātnes centrā. Latvijas zinātnieki CERN savas ēnas uzņems viesos no 13. līdz 15. aprīlim, savukārt Latvijā Ēnu diena notiks 1. aprīlī, un šajā datumā sava ēnas gaidīs RTU zinātnieki un darbinieki. Pieteikšanās Ēnu dienai sāksies 27. februārī vietnē enudiena.lv.
Ēnojamo zinātnieku darbs CERN
CERN skolēniem tiek piedāvāts ēnot vairākus zinātniekus. Diviem skolēniem būs iespēja ēnot RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta direktoru daļiņu fiziķi Kārli Dreimani, bet pa vienai ēnai tiks RTU pētniekam inženierim Guntim Pikuram un RTU un LU kopējās studiju programmas «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas» doktorantei Patrīcijai Kalniņai, kuras ēnai būs iespēja iepazīties arī ar Patrīcijas kolēģa Edgara Mamja darbu. Savukārt doktorants fiziķis Ojārs Mārtiņs Eberliņš gaidīs vienu ēnu, kurai būs iespēja iepazīties arī ar viņa kolēģa doktoranta Mārtiņa Kleva darbu.
- Kārlis Dreimanis
Kārlis ir RTU Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta direktors, kā arī vada Latvijas zinātnieku grupu, kas veic pētniecību CMS (Compact Muon Solenoid) eksperimentā CERN. CMS ir viens no četriem lielajiem fizikas eksperimentiem, kas atrodas uz Lielā hadronu paātrinātāja (LHC), vislielākās zinātniskās iekārtas pasaulē. CMS darbojas ap 6000 cilvēku, no gandrīz 60 valstīm, un nozīmīgu lomu tajā ieņem arī Latvijas zinātnieku grupa, kas veic top kvarka, Higsa bozona un Standartmodeļa vektoru bozonu mērījumus, kā arī strādā pie jaunas daļiņu detektēšanas sistēmas – MIP Timing Detector (MTD) – izstrādes.
Ikdienā Kārļa zinātniskā aktivitāte visvairāk saistīta tieši ar MTD projektu, kur Kārlis ieņem vadošu lomu kā vienas no MTD apakšsistēmas – Barrel Timing Layer (BTL) – projekta līdzvadītājs, kā arī ar CMS darbības nodrošināšanas un datu ieguves (online) aktivitātēm. Fizikā Kārļa galvenās intereses saistītas ar daļiņu sadursmju, kā arī pašu elementārdaļiņu īpašību precizitātes mērījumiem.
- Guntis Pikurs
Guntis ir RTU pirmais doktora grāda ieguvējs, kurš savu promocijas darbu «Pētījums par aditīvās ražošanas tehnoloģijas pielietojamību kompakta radio frekvences kvadrupola izgatavošanai» (Research on the Novel Manufacturing Technology for Compact Radio Frequency Quadrupole Design and Production) ir izstrādājis CERN. Guntis strādā ar aditīvām ražošanas tehnoloģijām un pēta, kā tās ir izmantojamas paātrinātāju izgatavošanā. Pēc Gunta dizaina, pirmoreiz izmantojot aditīvo tehnoloģiju (AM Laser Powder Bed Fusion), no tīra vara ir izgatavots Radio frekvences paātrinātāja komponentes (The Radio Frequency Quadrupole – RFQ) prototips.
Guntis, CERN strādājot kopā ar citiem Latvijas un citu valstu zinātniekiem, meklē iespējas, kā veidot nākotnes paātrinātāju tehnoloģijas, izmantojot aditīvo ražošanu. Tā nodrošina iespēju objektus izgatavot slāni pa slānim pēc iepriekš izstrādāta 3D modeļa. Tā, savukārt, var iegūt dizainiski smalkākus objektus un ietaupīt naudu, jo, piemēram, jau minētā Radio frekvences paātrinātāja izgatavošana ir ļoti laikietilpīgs un dārgs process.
- Patrīcija Kalniņa
Patrīcija ir LU un RTU kopējās studiju programmas «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas» doktorantūras otrā gada studente, LU Ķīmijas fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta pētniece, kura strādā CERN, projektā MEDICIS (Medical Isotopes Collected from ISolde). Tā mērķis – ražot jauna tipa radioaktīvos izotopus – radioaktīvas vielas, ko izmanto onkoloģisko slimību diagnosticēšanā un ārstniecībā, precīzi iznīcinot slimās šūnas, bet saudzējot veselās. Kopā ar Patrīciju MEDICIS strādā arī viņas kolēģis Edgars Mamis, kurš jau ir CERN izstrādājis savu promocijas darbu un ieguvis doktora grādu. Ēnai būs iespēja iepazīties arī ar Edgara darbu. Abi pētnieki ikdienā strādā laboratorijā, veic fizikālus un matemātiskus aprēķinus, simulācijas un dažkārt dara arī tehnisku darbu, pētot dažādus materiālus.
- Ojārs Mārtiņš Eberliņš
Ojārs Mārtiņš ir doktorantūras students RTU un LU kopējā doktorantūras programmā «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas» un CERN CMS (Compact Muon Solenoid) eksperimentā nodarbojas ar eksperimentālās daļiņu fizikas analīzi par gala stāvokļa radiācijas izpēti Z bozona sabrukšanas procesos. Praksē šī pētniecība ikdienā ietver darbu ar kodu, kas izmanto specifiskas, CMS lietotas, datu analīzes programmatūras. Papildus tam Ojārs piedalās arī jaunā MTD apakšdetektora izveidē. Šajā darbā viņš nodarbojas ne tikai ar šī detektora fizisko komponenšu montāžu, bet arī tā kontroles un drošības sistēmu izstrādi Šīs sistēmas jau tagad tiek izmantotas testa stendā, kur tiek pārbaudīta gala komponenšu gatavība reālajiem CMS apstākļiem. Ojāra Mārtiņa ēnai būs iespēja iepazīties arī ar viņa kolēģa fiziķa un doktoranta Mārtiņa Kleva darbu CERN.
Kā pieteikties Ēnu dienai CERN
CERN strādājošo Latvijas zinātnieku ēnošanai pieteikšanās notiks tikai pirmajā un otrajā kārtā – no 27. februāra līdz 2. martam un no 6. marta līdz 9. martam, lai paspētu nokārtot visas nepieciešamās formalitātes braucienam uz Šveici no 13. līdz 15. aprīlim.
Lai pieteiktos ēnošanai, Ēnu dienas mājaslapas vakanču sadaļā jāizvēlas uzņēmums «Rīgas Tehniskā universitāte» un vēlamā zinātnieka vakance.
Piesakoties vakancei, pretendentiem jāpievieno motivācijas vēstule, kurā jāpamato sava interese par CERN un RTU un LU zinātnieku darbu tajā, kā arī jāieskicē, ko vēlētos uzzināt CERN un kur pēc vidusskolas absolvēšanas vēlas studēt. Motivācijas vēstule būs pamatavots zinātniekiem, izvēloties savas ēnas.
Piesakoties ēnošanai CERN, jāņem vērā, ka ēnu atlase notiks līdz 12. martam. Skolēni, kurus izvēlēs braucienam uz CERN, tiks paziņoti 13. martā. Pārējām RTU ēnām pieteikšanās un atlase notiek parastajā kārtībā līdz 25. martam.
Ēnas uz Šveici dosies ar lidmašīnu CERN Nacionālā kontaktpunkta darbinieka pavadībā. Ceļa un viesnīcas izdevumi tiks apmaksāti no Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirtā valsts budžeta finansējuma, lai nodrošinātu CERN kontaktpunkta darbību Latvijā 2026. gadā.
CERN iepazīšana jauniešiem, kurus interesē karjera eksaktajās zinātnēs, ir noderīga, jo nākotnē tas var kļūt par Latvijas jauno zinātnieku darba vietu. Latvija 2021. gadā kļuva par CERN asociēto dalībvalsti, kas dod iespējas jaunajiem zinātniekiem strādāt CERN.
CERN jau 70 gadus ir pasaulē vadošais zinātniskais centrs, kurā zinātnieki veic fundamentālos pētījumus, kuru rezultātā ir notikuši globāli nozīmīgi atklājumi, piemēram, pierādīta Higsa bozona eksistence. Taču vienlaikus CERN zinātnieki ir radījuši pasaules interneta tīmekli (world wide web – www), kā arī daudzas ar CERN darbu saistītas tehnoloģijas ir nonākušas medicīnā, piemēram, magnētiskās rezonanses iekārtas, kā arī dažāda veida tehnoloģiskie risinājumi, kurus var izmantot onkoloģisko slimību diagnostikai un mērķētākai vēža ārstēšanai.
