Zinātne un industrija vienojas par kopīgu virzību bateriju tehnoloģiju attīstībā Latvijā

Author
LU Cietvielu fizikas institūts

27. februāris, 2026. gads

25. februārī Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) norisinājās pirmā Bateriju industrijas diena, kas kuplā skaitā pulcēja zinātnes, industrijas un valsts pārvaldes pārstāvjus, lai diskutētu par bateriju tehnoloģiju attīstību un sadarbības stiprināšanu Latvijā. Pasākumu rīkoja LU CFI Šveices–Latvijas sadarbības programmas projekta “LACISE” ietvaros.

MGfoto.lv-56.jpg
Ieskats pasākumā '"Bateriju industrijas diena" | Foto: Mārcis Gaujenietis

Bateriju industrijas dienā piedalījās LU CFI, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieki, kā arī industrijas un organizāciju pārstāvji no elektromobilitātes, atjaunīgās enerģijas, energoefektivitātes, mikromobilitātes, aizsardzības un augsto tehnoloģiju jomām.

Kopīgas diskusijas laikā pasākuma dalībnieki identificēja ar baterijām saistītus aktuālus izaicinājumus, tostarp bateriju veiktspēju zemā temperatūrā, kvalitatīvu bateriju vadības sistēmu nepieejamību, nepietiekamu bateriju šūnu un sistēmu testēšanas infrastruktūru, kā arī bateriju pārstrādes un utilizācijas trūkumu. Vienlaikus tika uzsvērts, ka Latvija nevar konkurēt ar Ķīnas bateriju ražošanas jaudu, tomēr šeit ir ievērojams potenciāls inovatīvu un videi draudzīgu bateriju materiālu un tehnoloģiju attīstībā, kas varētu stiprināt Latvijas pozīciju Eiropas bateriju ekosistēmā.

Pasākuma otrajā daļā pieredzē dalījās A/S “Latvenergo” attīstības projektu vadītājs Māris Sedlenieks un “ABB Schweiz AG” vadošais pētnieks Minglong He, kurš ieskicēja pētniecības un industrijas sadarbības praksi un jaunākās tendences bateriju attīstībā Šveicē. Savukārt LU CFI Starptautisko projektu un piesaistes speciālists Timurs Safiluļins informēja par finansējuma un sadarbības iespējām Latvijā un Eiropā.

Pasākuma gaitā dalībnieki vienojās par nepieciešamību Latvijā veidot bateriju testēšanas laboratoriju ar standartizētām metodēm, kas nodrošinātu vienotu kvalitātes novērtējumu un ļautu inovatīviem risinājumiem ātrāk nonākt pilotizmēģinājumos un tirgus sagatavošanas fāzē. Tāpat tika secināts, ka nozarei nepieciešamas regulāras tikšanās, lai sistēmiski plānotu bateriju tehnoloģiju attīstību un laikus identificētu zinātnes un industrijas sadarbības iespējas.

MGfoto.lv-67.jpg
Dr. phys. Gints Kučinskis, LU CFI Enerģijas materiālu laboratorijas vadītājs un “LACISE” projekta koordinators​​​| Foto: Mārcis Gaujenietis

“Bateriju industrijas diena apliecināja, ka Latvijā ir spēcīgs potenciāls augstas pievienotās vērtības bateriju tehnoloģijās. Mūsu spēks nav masveida ražošana, bet gan zināšanās balstīti, ilgtspējīgi un tehnoloģiski izcili risinājumi – no materiālu pētniecības līdz viedām bateriju vadības sistēmām. Tieši šī niša var kļūt par Latvijas konkurētspējas pamatu enerģētikas transformācijas laikā,” norāda Dr. phys. Gints Kučinskis, LU CFI Enerģijas materiālu laboratorijas vadītājs un “LACISE” projekta koordinators.

Bateriju industrijas diena ir pirmais topošā Šveices – Latvijas digitālā kompetences centra viedajā enerģētikā pasākums, kas veicinās sadarbību un zināšanu apmaiņu starp abu valstu pētniekiem uz industrijas pārstāvjiem.

Par “LACISE” projektu

“LACISE” projektu atbalsta  Šveices progamma “Swiss Contribution” ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai ES. “LACISE” tiek īstenots Šveices un Latvijas sadarbības programmas „Partnerība lietišķajos pētījumos” ietvaros saskaņā ar granta līgumu Nr. LZP/LV-CH-RESEARCH/PC2. Programmu ievieš Izglītības un zinātnes ministrija un Latvijas Zinātnes padome.  Programmas kopējais finansējums ir 12 352 941 euro, no kuriem Šveices līdzfinansējums ir 85% jeb 10 500 000 euro un Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums ir 15% jeb 1 852 941. 

“LACISE” projektu IKT un viedās enerģijas jomās īsteno Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts sadarbībā ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu, Rīgas Tehnisko universitāti, Paula Šērera institūtu (Šveice), Cīrihes Lietišķo zinātņu universitāti (Šveice) un Šveices Elektronikas un mikrotehnoloģiju centru (Šveice). 
Vairāk informācijas: www.lacise.com

Par LU Cietvielu fizikas institūtu

LU CFI ir starptautiski atzīts materiālzinātņu un starpdisciplināru pētījumu līderis Baltijas jūras reģionā. Institūtā strādā 300 darbinieku, tostarp vairāk nekā 100 augsti kvalificētu zinātnieku, kas veic starptautiski konkurētspējīgus pētījumus, izglīto studentus un piedāvā inovatīvus pētnieciskos risinājumus rūpnieciskām vajadzībām.
Vairāk informācijas: www.cfi.lu.lv

2CHB_Logo_Latvia_LV_POS_RGB.png
csm_LACISE_logo_balts_fons_zili_burti_PNG_ENG_5dddc0bcf5.png
Paragraphs

saistītie raksti

sabiedrības veselība science inovācija

Jaunais mākslīgā intelekta datu serveris palīdzēs diagnosticēt onkoloģiskās slimības agrīnā stadijā

Onkoloģisko slimību agrīna diagnostika, izmantojot mākslīgā intelekta un superdatora kapacitāti, tagad būs iespējama Latvijā, jo darboties ir sācis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) jaunais mākslīgā intelekta datu serveris, kas iegādāts ar Latvijas datortī…

Rīgas Tehniskā universitāte

7. jūlijs, 2026. gads

inovācija sociālās zinātnes

Izmērīt to, ko cilvēks nespēj pateikt. Jauna RTU laboratorija pēta cilvēka uzvedību, emocijas un izvēles

Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) darbu uzsākusi jauna laboratorija, kas pētīs cilvēka uzvedību, lēmumu pieņemšanu un tehnoloģiju ietekmi jeb mūsu attieksmi, emocijas un reakcijas uz dažādiem ārējiem stimuliem, piemēram, reklāmām vai dezinformāciju, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" …

LSM.lv Dzīvesstila redakcija, "Zināmais nezināmajā"

6. jūlijs, 2026. gads

kosmoss inovācija

Uzlabojumu dēļ aptur Visuma izpētei svarīgā Lielā hadronu paātrinātāja darbu – apkopē piedalīsies arī Latvijas zinātnieki

Eiropas Kodolpētījumu organizācijas jeb CERN zinātnieki noslēguši pēdējos darbus, lai uz četriem gadiem apturētu visus eksperimentus, kuru veikšanai nepieciešams 27 kilometrus garais Lielais hadronu paātrinātājs (LHP). Tas saistīts ar paātrinātājam nepieciešamo apkopi, kuras laikā to uzla…

Kārlis Miksons, LTV Ziņu dienests

30. jūnijs, 2026. gads

inovācija

Kā modernās tehnoloģijas pārveido futbolu un kā Latvija iesaistās globālajā sporta inovāciju attīstībā

Futbols šobrīd piedzīvo straujāko tehnoloģisko transformāciju savā vēsturē. Sensori bumbā, mikročipi, pusautomātiskā aizmugures noteikšana, mākslīgais intelekts, augstas precizitātes kameru sistēmas un video tiesāšanas tehnoloģijas būtiski maina spēles taisnīgumu, dinamiku un skatītāju pieredzi. Šī…

Raidījums "Digitālās brokastis", jauns.lv

29. jūnijs, 2026. gads