Zinātne un industrija vienojas par kopīgu virzību bateriju tehnoloģiju attīstībā Latvijā

Author
LU Cietvielu fizikas institūts

27. februāris, 2026. gads

25. februārī Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) norisinājās pirmā Bateriju industrijas diena, kas kuplā skaitā pulcēja zinātnes, industrijas un valsts pārvaldes pārstāvjus, lai diskutētu par bateriju tehnoloģiju attīstību un sadarbības stiprināšanu Latvijā. Pasākumu rīkoja LU CFI Šveices–Latvijas sadarbības programmas projekta “LACISE” ietvaros.

MGfoto.lv-56.jpg
Ieskats pasākumā '"Bateriju industrijas diena" | Foto: Mārcis Gaujenietis

Bateriju industrijas dienā piedalījās LU CFI, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieki, kā arī industrijas un organizāciju pārstāvji no elektromobilitātes, atjaunīgās enerģijas, energoefektivitātes, mikromobilitātes, aizsardzības un augsto tehnoloģiju jomām.

Kopīgas diskusijas laikā pasākuma dalībnieki identificēja ar baterijām saistītus aktuālus izaicinājumus, tostarp bateriju veiktspēju zemā temperatūrā, kvalitatīvu bateriju vadības sistēmu nepieejamību, nepietiekamu bateriju šūnu un sistēmu testēšanas infrastruktūru, kā arī bateriju pārstrādes un utilizācijas trūkumu. Vienlaikus tika uzsvērts, ka Latvija nevar konkurēt ar Ķīnas bateriju ražošanas jaudu, tomēr šeit ir ievērojams potenciāls inovatīvu un videi draudzīgu bateriju materiālu un tehnoloģiju attīstībā, kas varētu stiprināt Latvijas pozīciju Eiropas bateriju ekosistēmā.

Pasākuma otrajā daļā pieredzē dalījās A/S “Latvenergo” attīstības projektu vadītājs Māris Sedlenieks un “ABB Schweiz AG” vadošais pētnieks Minglong He, kurš ieskicēja pētniecības un industrijas sadarbības praksi un jaunākās tendences bateriju attīstībā Šveicē. Savukārt LU CFI Starptautisko projektu un piesaistes speciālists Timurs Safiluļins informēja par finansējuma un sadarbības iespējām Latvijā un Eiropā.

Pasākuma gaitā dalībnieki vienojās par nepieciešamību Latvijā veidot bateriju testēšanas laboratoriju ar standartizētām metodēm, kas nodrošinātu vienotu kvalitātes novērtējumu un ļautu inovatīviem risinājumiem ātrāk nonākt pilotizmēģinājumos un tirgus sagatavošanas fāzē. Tāpat tika secināts, ka nozarei nepieciešamas regulāras tikšanās, lai sistēmiski plānotu bateriju tehnoloģiju attīstību un laikus identificētu zinātnes un industrijas sadarbības iespējas.

MGfoto.lv-67.jpg
Dr. phys. Gints Kučinskis, LU CFI Enerģijas materiālu laboratorijas vadītājs un “LACISE” projekta koordinators​​​| Foto: Mārcis Gaujenietis

“Bateriju industrijas diena apliecināja, ka Latvijā ir spēcīgs potenciāls augstas pievienotās vērtības bateriju tehnoloģijās. Mūsu spēks nav masveida ražošana, bet gan zināšanās balstīti, ilgtspējīgi un tehnoloģiski izcili risinājumi – no materiālu pētniecības līdz viedām bateriju vadības sistēmām. Tieši šī niša var kļūt par Latvijas konkurētspējas pamatu enerģētikas transformācijas laikā,” norāda Dr. phys. Gints Kučinskis, LU CFI Enerģijas materiālu laboratorijas vadītājs un “LACISE” projekta koordinators.

Bateriju industrijas diena ir pirmais topošā Šveices – Latvijas digitālā kompetences centra viedajā enerģētikā pasākums, kas veicinās sadarbību un zināšanu apmaiņu starp abu valstu pētniekiem uz industrijas pārstāvjiem.

Par “LACISE” projektu

“LACISE” projektu atbalsta  Šveices progamma “Swiss Contribution” ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai ES. “LACISE” tiek īstenots Šveices un Latvijas sadarbības programmas „Partnerība lietišķajos pētījumos” ietvaros saskaņā ar granta līgumu Nr. LZP/LV-CH-RESEARCH/PC2. Programmu ievieš Izglītības un zinātnes ministrija un Latvijas Zinātnes padome.  Programmas kopējais finansējums ir 12 352 941 euro, no kuriem Šveices līdzfinansējums ir 85% jeb 10 500 000 euro un Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums ir 15% jeb 1 852 941. 

“LACISE” projektu IKT un viedās enerģijas jomās īsteno Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts sadarbībā ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu, Rīgas Tehnisko universitāti, Paula Šērera institūtu (Šveice), Cīrihes Lietišķo zinātņu universitāti (Šveice) un Šveices Elektronikas un mikrotehnoloģiju centru (Šveice). 
Vairāk informācijas: www.lacise.com

Par LU Cietvielu fizikas institūtu

LU CFI ir starptautiski atzīts materiālzinātņu un starpdisciplināru pētījumu līderis Baltijas jūras reģionā. Institūtā strādā 300 darbinieku, tostarp vairāk nekā 100 augsti kvalificētu zinātnieku, kas veic starptautiski konkurētspējīgus pētījumus, izglīto studentus un piedāvā inovatīvus pētnieciskos risinājumus rūpnieciskām vajadzībām.
Vairāk informācijas: www.cfi.lu.lv

2CHB_Logo_Latvia_LV_POS_RGB.png
csm_LACISE_logo_balts_fons_zili_burti_PNG_ENG_5dddc0bcf5.png
Paragraphs

saistītie raksti

inovācija

Atvērta pieteikšanās programmai Venture Catalysts - iespēja attīstīt zinātnē balstītas inovācijas Latvijā

Lai veicinātu Latvijas inovāciju ekosistēmas attīstību, programma Venture Catalysts uzsāk jaunu dalībnieku uzņemšanu. Pieteikšanās programmai ir oficiāli atvērta līdz 2026. gada 12. maijam, aicinot interesentus spert nākamo soli, lai pārvērstu zinātnē balstītas idejas ietekmīgos uzņēmumos. &nb…

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

10. aprīlis, 2026. gads

inovācija

Latvijas zinātnieki veido dzērienu pretaptaukošanās gēnu aktivizēšanai

7. aprīlī visā pasaulē atzīmē Pasaules veselības dienu. Viens no šobrīd nozīmīgākajiem sabiedrības veselības izaicinājumiem teju visā pasaulē ir aptaukošanās un liekais svars. Mazkustīga dzīvesveida un neveselīgu uztura paradumu dēļ ar to saskaras arvien lielāka sabiedrības daļa, tostarp bērni un j…

Izglītības un zinātnes ministrija

8. aprīlis, 2026. gads

inovācija

Latvija saņems Eiropas Investīciju bankas atbalstu tehnoloģiskām inovācijām; RTU īstenos pilotprojektu

Eiropas Investīciju banka (EIB) konsultēs Latviju, kā paātrināt strauji augošu uzņēmējdarbības nozaru attīstību. Pilotprojektā tiks vērtēts Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) attīstības plāns, lai parādītu, kā lielas investīcijas universitātēs var atbalstīt valsts inovācijas un ekonomiskās attīstīb…

Rīgas Tehniskā universitāte

8. aprīlis, 2026. gads

inovācija tehnoloģijas

LVKĶI attīsta drabiņu pārstrādi vērtīgu ķīmisko vielu ieguvei

Alus ražošanas nozare rada ievērojamu daudzumu lignocelulozes blakusproduktu, no kuriem būtiskākais ir alus drabiņas (brewers’ spent grain, BSG). Tās veido līdz pat 85% no visiem alus ražošanas cietajiem atlikumiem un ir bagātas ar celulozi, hemicelulozi, lignīnu un proteīniem, kas nosaka to potenc…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

7. aprīlis, 2026. gads