Alternative Plants izstrādājis kosmētiku ar aktīvo vielu no otrreiz pārstrādātas kafijas

Author
Labs of Latvia

17. janvāris, 2026. gads

inovācija tehnoloģijas

Latvijas biotehnoloģiju uzņēmums “Alternative Plants” ir radījis serumu sejai “Espréva” ar unikālu aktīvo vielu kombināciju – tajā ir gan biotehnoloģiski iegūta aktīvā viela “CaffiCell” no otrreiz pārstrādātas kafijas biomasas, gan no kadiķa augu cilmes šūnām iegūta aktīvā viela “JuniCell”.

Anna-Ramata-Stunda-1.jpg
“Alternative Plants” līdzdibinātāja Anna Ramata-Stunda | Publicitātes foto

Alternative Plants radītā seruma “Espréva” pamatā ir biotehnoloģiski iegūta aktīvā viela no otrreiz pārstrādātas kafijas biomasas “CaffiCell”, kas atbalsta ādas enerģijas metabolismu un pozitīvi ietekmē mikrocirkulāciju, veicinot skābekļa un barības vielu piegādi ādai. Tas palīdz mazināt noguruma pazīmes, uzlabot ādas dabisko mirdzumu un veicināt svaigāku, jauneklīgāku izskatu.

Seruma formulā iekļauta vēl viena “Alternative Plants” izstrādāta un no augu cilmes šūnām iegūta aktīvā viela – “JuniCell”, kas nodrošina antioksidantu un nomierinošu iedarbību, palīdz aizsargāt ādu no apkārtējās vides ietekmes un atbalsta ādas atjaunošanās procesus.

“”Espréva” kalpo kā praktisks piemērs tam, kā Latvijā radītas biotehnoloģiskas izejvielas, zinātniska pieeja un ilgtspējīga domāšana var pārtapt pilnvērtīgos kosmētikas produktos ar starptautisku potenciālu,” norāda “Alternative Plants” līdzdibinātāja Anna Ramata-Stunda.

Lai pārliecinātos par “CaffiCell” efektivitāti, aktīvā viela tika testēta gan pašā uzņēmumā, gan sadarbībā ar Latvijas Universitāti. Testēšanas procesā tika novērtēta ādas mikrocirkulācija, kas palīdz izvērtēt aktīvās vielas ietekmi uz ādas asinsriti un apstiprina tās potenciālu mūsdienīgā ādas kopšanā.

Kafijas biezumos slēpjas bioloģiski aktīvi savienojumi

“CaffiCell” izejviela tiek iegūta no degvielas uzpildes staciju”Virši” kafijas biezumiem. “Alternative Plants” izmanto optimizētas ekstrakcijas metodes, lai no šīs kafijas biomasas atgūtu vērtīgus bioloģiski aktīvus savienojumus, vienlaikus samazinot atkritumu apjomu un radot augstas pievienotās vērtības kosmētikas sastāvdaļas.

Labs of Latvia jau rakstīja, ka 2024. gadā “Alternative Plants” sāka sadarbību ar “Viršiem”, lai kopīgi izstrādātu ilgtspējīgu kosmētikas izejvielu no “Viršu” kafijas biezumiem. “Alternative Plants” laboratorijā “Viršu” kafijas biezumi tika padziļināti pētīti, lai pielāgotu ekstrakcijas metodes tā, lai no tiem iegūtu pēc iespējas vairāk augstvērtīgus un ādai labvēlīgus ķīmiskos savienojumus, pētītu to iedarbību uz cilvēka ādas šūnām un rastu jaunas pielietošanas iespējas kosmētikas ražošanā.

Jau pirmo testu rezultāti parādīja, ka kafijas pārpalikumi joprojām ir vērtīgs bioloģiski aktīvo savienojumu avots. “Alternative Plants” optimizētās ekstrakcijas metodes ļauj šos pārpalikumus, kas citkārt tiktu utilizēti, pārvērst augstas efektivitātes izejvielā. Bija plānots, ka sadarbības rezultātā tapusī jaunā izejviela kalpos kā stimulējoša sastāvdaļa kosmētikas produktos – nu tas ir noticis.

“Šis ir projekts, kas ļauj mums pievienot kosmētikas industrijai jaunu, ilgtspējīgu izejvielu, kas iegūta no kafijas biezumiem. Mūsu mērķis ir ne vien radīt efektīvas sastāvdaļas, bet arī veicināt pilna cikla pieeju resursu izmantošanā,” iepriekš stāstīja “Alternative Plants” līdzdibinātājs Mārtiņš Borodušķis.

Izstrādā jaunas izejvielas kosmētikas nozarei

“Alternative Plants” ir Latvijā 2017. gadā reģistrēts uznēmums, kura pamatdarbība ir kosmētikas aktīvo izejvielu ražošana. Tas tiek darīts, izmantojot biotehnoloģisku pieeju, kultivējot augu šūnas. 2022. gadā”Alternative Plants” noslēdza 500 tūkstošu eiro investīciju raundu, rakstīja Labs of Latvia. Starp investoriem ir “Buildit Latvia” un SOSV, ar ko uzņēmumam jau ir bijusi veiksmīga sadarbība agrīnā attīstības stadijā, kā jauns investors – “Givaldi”.

“Alternative Plants” ir izstrādājis vairākas izejvielas ar pierādītu efektivitāti ādas veselības uzlabošanā un novecošanās aizkavēšanā. Vairāki produkti jau ir komercializēti. Uzņēmumā norāda, ka šīs izejvielas izceļas ar laboratorijas testos pierādītu ādu aizsargājošu, pretiekaisuma un antioksidatīvo iedarbību. Salīdzinot ar konkurējošām izejvielām, izmantotā biotehnoloģiskā ražošanas metode padara šīs izejvielas videi draudzīgākas un ilgstpējīgākas.

saistītie raksti

inovācija

Etiķis ar pievienoto vērtību: kā augļu izspaidas pārtop veselīgos produktos

Ik gadu pārtikas rūpniecība rada ievērojamu daudzumu blakusproduktu. Mūsdienu pārtikas zinātne arvien biežāk tos vērtē nevis kā atkritumus, bet kā neizmantotu potenciālu ar augstu pievienoto vērtību. Šo resursu ilgtspējīga izmantošana, tostarp etiķa ražošana no āboliem, krūmcidonijām un dažādām ogā…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

17. janvāris, 2026. gads

inovācija

Otra dzīve zivju pārstrādes atlikumiem

Zivju pārstrāde rada lielu daudzumu bioloģisku blakusproduktu, kas atkarībā no sugas un apstrādes veida var veidot 30–70% no zivs kopējās masas, un šo plūsmu efektīva izmantošana joprojām ir būtisks izaicinājums nozarei (EUMOFA, 2025*). Vienlaikus arvien aktuālāks kļūst jautājums par plastmasas iep…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

16. janvāris, 2026. gads

inovācija tehnoloģijas

Pēcdoktorantūras pētījums prebiotiku iegūšanai no lauksaimniecības produktiem

Uzsākts pēcdoktorantūras pētījums “Lauksaimniecības produktu izmantošanas iespējas prebiotiku ieguvei sinbiotisku produktu mikrokapsulēšanai” Projekta mērķis ir izstrādāt jaunas, ilgtspējīgas lauksaimniecības produktu izmantošanas tehnoloģijas prebiotiku iegūšanai un to pielietošanai probiotisko…

Agroresursu un ekonomikas institūts

13. janvāris, 2026. gads

inovācija

Industriālās simbiozes inovāciju akceleratorā risinās pārtikas pārstrādes izaicinājumus

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrs sadarbībā ar biedrību “Cleantech Latvia” līdz 19. janvārim aicina pieteikties programmas “Sinergia: Industriālās simbiozes inovāciju akceleratora” ceturtajai kārtai, kurā dalībnieki risinās trīs aktuālus pārtikas pārstrādes un lauksai…

Labs of Latvia

13. janvāris, 2026. gads