Ātra diagnostika un mērķēta ārstu izglītošana var palīdzēt vēl efektīvāk mazināt nepamatotu antibiotiku lietošanu. Promocijas darba pētījuma "Antibakteriālās terapijas izrakstīšanas paradumi bērniem ar akūtām infekcijām primārā aprūpē Latvijā un multifaktoriālu intervenču ietekme uz antibakteriālās terapijas nozīmēšanu" autore Zane Līkopa uzsver:
"Primārajā aprūpē lēmumi bieži jāpieņem uzreiz un bez diagnostiskiem rīkiem pastāv risks antibiotikas nozīmēt "drošības pēc"."
Kāpēc šī tēma ir svarīga ikvienai ģimenei?
Zane Līkopa ikdienā strādā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas neatliekamās palīdzības centrā, kur bieži sastopas ar nepamatoti sāktu antibakteriālo terapiju. Tieši šī pieredze rosināja pievērsties primārās aprūpes posmam – vietai, kur tiek pieņemti pirmie un bieži izšķirošie lēmumi.
“Slimnīcā mums ir plašākas diagnostikas iespējas. Gribēju saprast, kā palīdzēt ārstiem jau agrāk – ģimenes ārsta kabinetā,” skaidro pētniece.
Antibiotikas ir viens no nozīmīgākajiem medicīnas sasniegumiem, taču to pārmērīga un neatbilstoša lietošana veicina antimikrobiālo rezistenci – situāciju, kurā baktērijas kļūst nejutīgas pret ārstēšanu. Tas ir globāls sabiedrības veselības izaicinājums, un Latvija nav izņēmums.
Īpaši jutīga grupa šajā kontekstā ir bērni. Pirmsskolas vecumā lielākā daļa akūto saslimšanu ir vīrusu izraisītas un pāriet pašas no sevis, tomēr praksē antibiotikas joprojām nereti tiek izrakstītas arī šādos gadījumos. Tieši tāpēc ir būtiski izprast, kā ģimenes ārsti pieņem lēmumu par antibakteriālo terapiju un vai to iespējams mainīt.
Divu posmu pētījums ģimenes ārstu praksēs: izglītošana un CRO tests pacientu aprūpes vietā
Promocijas darbā tika analizēti 80 ģimenes ārstu prakses dati dažādos Latvijas reģionos. Pētījums notika divos posmos, salīdzinot ikdienas praksi ar situāciju, kurā ārsti saņēma multifaktoriālo intervenci – izglītojošus seminārus un iespēju izmantot ātro C-reaktīvā olbaltuma (CRO) testu pacienta aprūpes vietā. Šis tests ļauj jau vizītes laikā noteikt iekaisuma līmeni organismā, izmantojot nelielu kapilāro asiņu paraugu. Tas ir īpaši piemērots bērniem un var palīdzēt atšķirt vīrusu un bakteriālas infekcijas, kas klīniski bieži izskatās līdzīgi.
29 % bērnu saņem antibiotikas, bet bieži – vīrusu infekciju gadījumos
Pētījuma dati liecina, ka antibiotikas saņēma 29 % bērnu, kas ir salīdzinoši zems rādītājs starptautiskā kontekstā. Tomēr atklājās arī problemātiska tendence – antibakteriālā terapija nereti tika noteikta rinofaringīta vai bronhīta gadījumos, kad dominē vīrusu infekcijas, turklāt jau pirmajās slimības dienās. Aptuveni trešdaļa izrakstīto antibiotiku bija plašas darbības spektra preparāti, kas neatbilst vadlīnijām un ilgtermiņā var veicināt rezistences attīstību.
Vai izglītošana un testi maina ārstu paradumus?
Interesanti, ka intervences nesamazināja kopējo antibiotiku izrakstīšanas biežumu statistiski nozīmīgā apjomā. Viens no iemesliem – jau sākotnēji salīdzinoši piesardzīga antibiotiku lietošana, kā arī iespējams skaidru vadlīniju trūkums par CRO testu interpretāciju bērniem. Tomēr tika novērotas vairākas pozitīvas pārmaiņas. Piemēram, ārsti biežāk izmantoja atliktās receptes pieeju, kad ārsts izraksta recepti antibiotikām, bet vienojas ar pacienta vecākiem, ka zāles nesāk lietot uzreiz, bet tikai tad, ja iestājas iepriekš izrunātie nosacījumi. Tāpat ģimenes ārstu lēmumi retāk balstījās tikai uz klīnisko novērtējumu, un reģionālajās ģimenes ārstu praksēs būtiski pieauga diagnostisko izmeklējumu izmantošana. Tas norāda, ka ātra diagnostika var būt būtisks atbalsts ikdienas darbā, īpaši reģionos ar ierobežotu laboratorisko izmeklējumu pieejamību.
Zanes Līkopas pētījums atklāj, ka to, vai antibiotikas tiek izrakstītas, būtiski ietekmē ārsta individuālie paradumi un profesionālā pieredze.
Pieredzējušākiem ārstiem pārmaiņas var būt grūtāk ieviešamas, tāpēc īpaši svarīga ir mērķēta, personalizēta profesionālā pilnveide un atgriezeniskā saite par prakses datiem. Vienlaikus pētījums uzsver nepieciešamību pilnveidot vadlīnijas bērniem, īpaši par CRO testa izmantošanu aprūpes vietā.
“Tikai apvienojot izglītību, diagnostiku un nepārprotamas rekomendācijas, iespējams panākt noturīgas izmaiņas,” ir pārliecināta pētniece.
Zanes Līkopas promocijas darba kopsavilkums pieejams RSU e-resursu repozitorijā.
