Aprīļa personība Artūrs Škute: ar rūpēm par Latvijas bioloģiskajiem resursiem 

Author
research Latvia

14. aprīlis, 2025. gads

dabaszinātnes

Ūdens resursu aizsardzība un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana kļūst arvien aktuālāka gan zinātniekiem, gan sabiedrībai. Nozīmīgu ieguldījumu šajā jomā sniedz Daugavpils Universitātes (DU) profesors Dr. biol. Artūrs Škute, kurš jau vairāk nekā trīsdesmit gadus veltījis pētniecībai, akadēmiskajam darbam un Latvijas dabas resursu saglabāšanai.  

DU ir kļuvusi par nozīmīgu pētniecības centru Latvijā, īpaši dzīvības zinātņu jomā Profesora A. Škutes vadībā DU Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūtā izveidota spēcīga pētnieciskā vide, kas piesaista gan vietējos, gan ārvalstu studentus un zinātniekus. Zinātnieka pētījumu lauks ir galvenokārt saistīts ar ūdens bioloģisko resursu aizsardzību un to ilgtspējīgu izmantošanu – tēmām, kas kļuvušas būtiskas klimata pārmaiņu un vides degradācijas apstākļos. 

Viens no profesora aktuālākajiem virzieniem ir darbs ar reto un aizsargājamo sugu saglabāšanu. Zinātnieks ar savu komandu ir aktīvi iesaistīts starptautiskā projektā, kas veltīts Eiropas Purva bruņurupuča (Emys orbicularis) pētniecībai – senai un apdraudētai sugai, kuras vēsture stiepjas līdz pat dinozauru laikmetam. Purva bruņurupucis ir ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā kā kritiski aizsargājama suga. “Ir aizraujoši iedomāties, kā šie dzīvnieki šeit dzīvojuši senatnē. Purva bruņurupucis faktiski ir dinozauru laikabiedrs – viņi eksistēja jau sen pirms Homo sapiens parādīšanās,” skaidro bioloģijas zinātņu doktors A. Škute. 

Savā darbā profesors uzsver arī izglītības nozīmi, proti, viņa lekcijās svarīgi ir ne vien nodot zināšanas, bet arī iedvesmot.“Mana pamata izglītība ir bioloģijas un ķīmijas skolotāja specialitātē, taču šodienas zinātniskā bāze ir ievērojami attīstījusies – mūsu rīcībā ir pieejamas unikālas pētniecības tehnoloģijas,” stāsta DU Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta profesors Artūrs Škute. Viņš uzsver, cik būtiski ir lekcijās ne tikai nodot zināšanas, bet arī radīt interesi par globāli nozīmīgiem jautājumiem. “Ne visi ir gatavi doties purvā vai ienirt ezerā – dažus vairāk saista laboratorijas vide un precīzās tehnoloģijas, ar kuru palīdzību iespējams atklāt dzīvības un nāves noslēpumus.” 

Profesora Artūra Škutes profesionālais dzīvesgājums ir iedvesmojošs piemērs tam, kā zinātne, augstākā izglītība un dabas aizsardzība var savīties vienotā misijā – atklāt, saprast un saglabāt mūsu vidi nākamajām paaudzēm. 

______

Par “Zinātnes kalendāru 2025” 

Šī aktivitāte tiek realizēta Izglītības un zinātnes ministrijas realizētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA “Entuziasti Digital” radošā komanda, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs, un researchLatvia komanda. 

Zinātnes kalendārs un ceļojošā izstāde tiek radīti kopš 2018. gada, lai veicinātu Latvijas zinātnieku sasniegumu atpazīstamību, sekmētu sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmi, kā arī iedvesmotu jauniešus pievērsties zinātnes jomai. 

saistītie raksti

dabaszinātnes pētījumi

Kas ir letonīts, un kā ar tā palīdzību piesārņojumu var pārvērst vērtīgā resursā

Tas, kas līdz šim tika uzskatīts par piesārņojumu, nākotnē var kļūt par vērtīgu resursu. Latvijas jaunuzņēmums attīsta tehnoloģiju, kas palīdzēs samazināt fosfora nonākšanu vidē un vienlaikus nodrošinās lauksaimniekus ar augsnei nepieciešamām barības vielām.  Jau pirms vairākiem gadi…

Uldis Birziņš (Latvijas Televīzija)

17. jūnijs, 2026. gads

dabaszinātnes pētījumi

Liepājā aktualizē mikroplastmasas piesārņojumu

Mikroplastmasa ir viens no bīstamākajiem un arī biežākajiem piesārņojuma veidiem visā pasaulē. Pasaules vides dienā Liepājas pludmalē katram pašam bija iespēja novērtēt, cik daudz mikroplastmasas šobrīd ir jūras krastā, un uzzināt arī to, kā to var savākt.  Apbruņojušies ar akcijas r…

TV Kurzeme

8. jūnijs, 2026. gads

zinātne dabaszinātnes

Kā uz Zemes atkārtot procesu, kas notiek Saulē? LU pētnieki strādā pie nākotnes kodolsintēzes tehnoloģijām

Kodolsintēze ir process, kurā, saplūstot vieglu atomu kodoliem, izdalās liels enerģijas daudzums. Tas norisinās arī Saules iekšienē. Lai gan kodolsintēze vēl netiek izmantota komerciālai enerģijas ieguvei, zinātnieki visā pasaulē strādā pie tās attīstības, jo nākotnē tā varētu nodrošināt efektīvu e…

Matīss Sondars (LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta pētnieks)

2. jūnijs, 2026. gads

dabaszinātnes pētījumi

Eiropā uzsāks 24 jaunus bioekonomikas projektus: starp tiem arī projekts FIBRIX, kura īstenošanā piedalīsies Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

Circular Bio-based Europe Joint Undertaking (CBE JU) izziņojis 24 jaunus projektus, kuru mērķis ir veicināt inovācijas bioekonomikā un paplašināt aprites bioresursos balstītu risinājumu ieviešanu Eiropā. Kopējais investīciju apjoms sasniedz 172 miljonus eiro, aptverot aktivitātes no pirmo industriā…

Latvijas Zinātnes padome

29. maijs, 2026. gads