Aprīļa personība Artūrs Škute: ar rūpēm par Latvijas bioloģiskajiem resursiem 

Author
research Latvia

14. aprīlis, 2025. gads

dabaszinātnes

Ūdens resursu aizsardzība un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana kļūst arvien aktuālāka gan zinātniekiem, gan sabiedrībai. Nozīmīgu ieguldījumu šajā jomā sniedz Daugavpils Universitātes (DU) profesors Dr. biol. Artūrs Škute, kurš jau vairāk nekā trīsdesmit gadus veltījis pētniecībai, akadēmiskajam darbam un Latvijas dabas resursu saglabāšanai.  

DU ir kļuvusi par nozīmīgu pētniecības centru Latvijā, īpaši dzīvības zinātņu jomā Profesora A. Škutes vadībā DU Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūtā izveidota spēcīga pētnieciskā vide, kas piesaista gan vietējos, gan ārvalstu studentus un zinātniekus. Zinātnieka pētījumu lauks ir galvenokārt saistīts ar ūdens bioloģisko resursu aizsardzību un to ilgtspējīgu izmantošanu – tēmām, kas kļuvušas būtiskas klimata pārmaiņu un vides degradācijas apstākļos. 

Viens no profesora aktuālākajiem virzieniem ir darbs ar reto un aizsargājamo sugu saglabāšanu. Zinātnieks ar savu komandu ir aktīvi iesaistīts starptautiskā projektā, kas veltīts Eiropas Purva bruņurupuča (Emys orbicularis) pētniecībai – senai un apdraudētai sugai, kuras vēsture stiepjas līdz pat dinozauru laikmetam. Purva bruņurupucis ir ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā kā kritiski aizsargājama suga. “Ir aizraujoši iedomāties, kā šie dzīvnieki šeit dzīvojuši senatnē. Purva bruņurupucis faktiski ir dinozauru laikabiedrs – viņi eksistēja jau sen pirms Homo sapiens parādīšanās,” skaidro bioloģijas zinātņu doktors A. Škute. 

Savā darbā profesors uzsver arī izglītības nozīmi, proti, viņa lekcijās svarīgi ir ne vien nodot zināšanas, bet arī iedvesmot.“Mana pamata izglītība ir bioloģijas un ķīmijas skolotāja specialitātē, taču šodienas zinātniskā bāze ir ievērojami attīstījusies – mūsu rīcībā ir pieejamas unikālas pētniecības tehnoloģijas,” stāsta DU Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta profesors Artūrs Škute. Viņš uzsver, cik būtiski ir lekcijās ne tikai nodot zināšanas, bet arī radīt interesi par globāli nozīmīgiem jautājumiem. “Ne visi ir gatavi doties purvā vai ienirt ezerā – dažus vairāk saista laboratorijas vide un precīzās tehnoloģijas, ar kuru palīdzību iespējams atklāt dzīvības un nāves noslēpumus.” 

Profesora Artūra Škutes profesionālais dzīvesgājums ir iedvesmojošs piemērs tam, kā zinātne, augstākā izglītība un dabas aizsardzība var savīties vienotā misijā – atklāt, saprast un saglabāt mūsu vidi nākamajām paaudzēm. 

______

Par “Zinātnes kalendāru 2025” 

Šī aktivitāte tiek realizēta Izglītības un zinātnes ministrijas realizētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA “Entuziasti Digital” radošā komanda, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs, un researchLatvia komanda. 

Zinātnes kalendārs un ceļojošā izstāde tiek radīti kopš 2018. gada, lai veicinātu Latvijas zinātnieku sasniegumu atpazīstamību, sekmētu sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmi, kā arī iedvesmotu jauniešus pievērsties zinātnes jomai. 

saistītie raksti

zinātnes komunikācija dabaszinātnes humanitārās zinātnes un māksla kosmoss

Zinātnieku nakts 2026 aicina atklāt zinātnes dabu visā Latvijā

Ar saukli “Atklāj zinātnes dabu!” piektdien, 25. septembrī, visā Latvijā norisināsies “Zinātnieku nakts 2026”, aicinot ikvienu aizraujošā un praktiskā veidā iepazīt zinātni. Vairāk nekā 35 norises vietās apmeklētāji varēs ielūkoties laboratorijās un varēs atklāt ar neapbruņotu aci neredzamas strukt…

Latvijas Zinātnes padome

10. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes zinātnes komunikācija

Ja katrs ledājs pasaulē būtu izpētīts, neparedzamu dabas katastrofu varētu arī nebūt. LU ģeologi atgriezušies no ekspedīcijas Grenlandes ledājos

Ja katrs ledājs pasaulē būtu izpētīts, neparedzamu dabas katastrofu varētu arī nebūt. Pētījumu dati ļauj prognozēt, kas ar ledājiem varētu notikt nākotnē. Tā saka Latvijas Universitātes (LU) ģeologi, kuri atgriezušies no mēnesi ilgas ekspedīcijas Grenlandes ziemeļrietumos, kur pētīja ledājus. …

LTV Ziņu dienests

10. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes

Latvijā atklāta jauna devona perioda plaušzivju suga

Latvijas Universitātes (LU) pētnieki sadarbībā ar Zviedrijas un Austrālijas paleontologiem Kurzemes augšējā devona nogulumos atklājuši un aprakstījuši jaunu, līdz šim nezināmu plaušzivju sugu, kura nosaukta par godu latviešu dievībai Jumim. Pētnieku atradums sniedz būtiskas jaunas ziņas par mugurka…

Ervīns Lukševičs, LU EZTF Ģeoloģijas nodaļas profesors, vadošais pētnieks

10. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes sasniegumi

Latvijas bērza tāss inovācija nominēta prestižajai “RegioStars 2026” balvai

Eiropas Komisijas (EK) prestižā konkursa “RegioStars” finālam jau trešo gadu pēc kārtas izvirzīts Latvijā īstenots Eiropas Savienības (ES) fondu projekts. Konkursa žūrija šogad kategorijā “Zaļa Eiropa” nominējusi Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta projektu “Bērza tāss dārgumi - Latvijas…

Finanšu ministrija

8. septembris, 2026. gads