Aprīļa personība Monta Brīvība: genoms kā atslēga veselīgākai nākotne

Author
researchLatvia

13. aprīlis, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Dr. biol. Monta Brīvība ir Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) Precīzijas medicīnas grupas pētniece un Genoma centra vadītāja. Viņas darbs ir veltīts cilvēka genoma likumsakarību izzināšanai, lai izprastu, kā gēni ietekmē slimību attīstības riskus un kā šīs zināšanas var palīdzēt veidot precīzāku un personalizētāku veselības aprūpi.

“Genoma izpēte un biomedicīna kopumā apvieno uz pierādījumiem balstītu domāšanu un precizitāti ar cilvēcisku mērķi – veselīgāku un ilgāku mūžu sabiedrībai. Ir iedvesmojoši būt nelielai daļai no šī procesa.”

8.png

 

BMC ir vadošā pētniecības iestāde molekulārajā bioloģijā, biomedicīnā un biotehnoloģijā Latvijā. Kopš dibināšanas 1993.gadā BMC ir izveidojies par spēcīgu zinātnisko centru, kurā tiek veikti gan fundamentālie, gan lietišķie pētījumi trīs galvenajos virzienos: molekulārā medicīna; biotehnoloģija un strukturālā bioloģija; molekulārā ekoloģija un biosistēmas.

No 2026. gada jūnija Latvijas Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI) apvieno Latvijas Organiskās sintēzes institūta un BMC kompetenci, veidojot starpdisciplināru pētniecības vidi jaunu zāļvielu izstrādē, biomedicīnā un biotehnoloģijās. NIRI mērķis ir attīstīt inovatīvus risinājumus cilvēka veselības un dzīvības zinātņu jomā, kļūstot par vadošo pētniecības un inovāciju centru Eiropā.

Monta savu karjeru BMC uzsāka 2017. gadā kā zinātniskā asistente profesora Dr. biol. Jāņa Kloviņa grupā. Mērķtiecīgi mācoties, attīstot savas prasmes un kompetences, Monta ir augusi un pierādījusi sevi kā viedu un aizrautīgu zinātnieci. 2022. gadā Monta aizstāvēja promocijas darbu “Molekulārie faktori 2. tipa cukura diabēta terapijas efektivitātes un komplikāciju riska novērtēšanai”. Zinātniece stāsta, ka, darbojoties profesora Jāņa Kloviņa zinātniskajā grupā, viņai bijusi iespēja strādāt ar ļoti starpdisciplināriem projektiem. 

Montai ir pieredze klīnisko pētījumu organizēšanā, nākamās paaudzes sekvencēšanas datu vākšanā un analīzē dažādu gan vietēju, gan starptautisku projektu ietvaros. Viņas pētnieciskā darbība koncentrējas uz vielmaiņas slimību un bērnu ļaundabīgo audzēju izpēti, ietverot masīvu genoma, transkriptomu un mikrobiomu datu analīzi. Transkriptoms – visu RNS molekulu kopums, kas atspoguļo, kuri gēni noteiktā šūnā vai audos ir aktīvi konkrētā laikā; to izmanto, lai analizētu slimību molekulāros mehānismus un terapijas ietekmi uz šūnām molekulārā līmenī. Mikrobioms – mikroorganismu kopums un to ģenētiskais materiāls noteiktā vidē (piemēram, zarnās vai uz ādas); atkarībā no lokalizācijas, mikrobioma kompozīcijas sastāvs ietekmē vielmaiņu, imūnsistēmu un dažādu slimību riskus, kā arī ārstēšanu.

Pašlaik bioloģijas doktore M. Brīvība ir Latvijas Genoma centra vadītāja. Tā ir nacionālā biobanka un galvenā genoma sekvencēšanas iestāde Latvijā. Šī loma ir būtiski paplašinājusi viņas kompetenci translācijas medicīnā (pētniecības virzienā, kas savieno fundamentālos zinātniskos atklājumus ar to praktisku pielietojumu klīniskajā medicīnā), sniedzot vērtīgu pieredzi darbā ar lielām pētījumu dalībnieku grupām (kohortām), kā arī bioloģiskās informācijas (omikas) un medicīnisko datu integrācijā. 

“Sevi analizējot, esmu nonākusi pie secinājuma, ka man vajag praktisko ievirzi. Ir cilvēki, kuri var strādāt fundamentālajā zinātnē un veikt atklājumus, kas nav tūlīt praksē pielietojami. Man tomēr vajag to praktisko. Tas ir motivējoši, ja es redzu, ka kādam šis darbs tiešām varētu noderēt – tas var izglābt dzīvības vai novērst slimības,” šī atziņa spilgti raksturo Montu Brīvību.

Vislielāko iedvesmas devu Monta Brīvība parasti notver starptautiskajās konferencēs, no kurām ne tikai viņa, bet arī kolēģi atbrauc pacilāti un jaunām idejām bagāti, sasmēlušies pasaules vērienu un jaunākās pētījumu atziņas. Tāpat viņai lielu gandarījumu sagādā zinātnisko publikāciju rakstīšana, kad savu pētījumu rezultātus var uzlikt uz papīra, gūstot labi padarīta darba sajūtu.

Noskaties videostāstu par  Dr. biol. Montas Brīvības pētniecību

 

Kalendārs "Zinātne Latvijai 2026" un pētnieku apraksti ir izstrādāti Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros.

 

 

saistītie raksti

zinātnes komunikācija

Radio SWH TV sāk jaunu raidījumu “Zinātne Latvijā” ar Gustavu Terzenu

Jau šo ceturtdien, 28. maijā, plkst. 20.00 Radio SWH TV ēterā pirmizrādi piedzīvos jauns raidījums “Zinātne Latvijā”. Tajā raidījuma vadītājs Gustavs Terzens tiksies ar spožākajiem pašmāju prātiem, kuru idejas, pētījumi un sasniegumi atbalsojas ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.  Jaunais …

Radio SWH

27. maijs, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts: vieta, kur zinātne sastopas ar inovācijām

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) ir starptautiski atzīts līderis materiālzinātnē un starpdisciplinārās pētniecības jomās. Jau 48 gadus LU CFI pētījis dažādus materiālus, pārklājumus un ar tiem saistītās inovācijas, izglītojis nākamās zinātnieku paaudzes un …

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts

25. maijs, 2026. gads

zinātnes komunikācija

“STEAM Hub” Meža dienās Tērvetē aicinās bērnus un ģimenes radīt, pētīt un iepazīt nākotnes profesijas

2026. gada 22. un 23. maijā, “Latvijas valsts mežu” rīkotajās Meža dienās Tērvetes dabas parkā iniciatīva “STEAM Hub” turpinās savu ceļu pie plašākas auditorijas, aicinot bērnus un ģimenes iepazīt zinātni, tehnoloģijas, inženierzinātnes, mākslu un matemātiku caur praktisku pieredzi un aizraujošām a…

Latvijas Finieris

21. maijs, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Maija personība Edgars Butanovs: materiāli nākamās paaudzes jaudas tehnoloģijām

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) Plāno kārtiņu laboratorijas vadošais pētnieks un Pusvadītāju plāno kārtiņu nanotehnoloģiju grupas vadītājs Ph. D. Edgars Butanovs paralēli veic akadēmisko darbu, lasot lekcijas un vadot fizikas studentu noslēgumu darbus. Jaunais zinātnieks…

researchLatvia

18. maijs, 2026. gads