Aprīļa personība Monta Brīvība: genoms kā atslēga veselīgākai nākotne

Author
researchLatvia

13. aprīlis, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Dr. biol. Monta Brīvība ir Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) Precīzijas medicīnas grupas pētniece un Genoma centra vadītāja. Viņas darbs ir veltīts cilvēka genoma likumsakarību izzināšanai, lai izprastu, kā gēni ietekmē slimību attīstības riskus un kā šīs zināšanas var palīdzēt veidot precīzāku un personalizētāku veselības aprūpi.

“Genoma izpēte un biomedicīna kopumā apvieno uz pierādījumiem balstītu domāšanu un precizitāti ar cilvēcisku mērķi – veselīgāku un ilgāku mūžu sabiedrībai. Ir iedvesmojoši būt nelielai daļai no šī procesa.”

8.png

 

BMC ir vadošā pētniecības iestāde molekulārajā bioloģijā, biomedicīnā un biotehnoloģijā Latvijā. Kopš dibināšanas 1993.gadā BMC ir izveidojies par spēcīgu zinātnisko centru, kurā tiek veikti gan fundamentālie, gan lietišķie pētījumi trīs galvenajos virzienos: molekulārā medicīna; biotehnoloģija un strukturālā bioloģija; molekulārā ekoloģija un biosistēmas.

No 2026. gada jūnija Latvijas Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI) apvieno Latvijas Organiskās sintēzes institūta un BMC kompetenci, veidojot starpdisciplināru pētniecības vidi jaunu zāļvielu izstrādē, biomedicīnā un biotehnoloģijās. NIRI mērķis ir attīstīt inovatīvus risinājumus cilvēka veselības un dzīvības zinātņu jomā, kļūstot par vadošo pētniecības un inovāciju centru Eiropā.

Monta savu karjeru BMC uzsāka 2017. gadā kā zinātniskā asistente profesora Dr. biol. Jāņa Kloviņa grupā. Mērķtiecīgi mācoties, attīstot savas prasmes un kompetences, Monta ir augusi un pierādījusi sevi kā viedu un aizrautīgu zinātnieci. 2022. gadā Monta aizstāvēja promocijas darbu “Molekulārie faktori 2. tipa cukura diabēta terapijas efektivitātes un komplikāciju riska novērtēšanai”. Zinātniece stāsta, ka, darbojoties profesora Jāņa Kloviņa zinātniskajā grupā, viņai bijusi iespēja strādāt ar ļoti starpdisciplināriem projektiem. 

Montai ir pieredze klīnisko pētījumu organizēšanā, nākamās paaudzes sekvencēšanas datu vākšanā un analīzē dažādu gan vietēju, gan starptautisku projektu ietvaros. Viņas pētnieciskā darbība koncentrējas uz vielmaiņas slimību un bērnu ļaundabīgo audzēju izpēti, ietverot masīvu genoma, transkriptomu un mikrobiomu datu analīzi. Transkriptoms – visu RNS molekulu kopums, kas atspoguļo, kuri gēni noteiktā šūnā vai audos ir aktīvi konkrētā laikā; to izmanto, lai analizētu slimību molekulāros mehānismus un terapijas ietekmi uz šūnām molekulārā līmenī. Mikrobioms – mikroorganismu kopums un to ģenētiskais materiāls noteiktā vidē (piemēram, zarnās vai uz ādas); atkarībā no lokalizācijas, mikrobioma kompozīcijas sastāvs ietekmē vielmaiņu, imūnsistēmu un dažādu slimību riskus, kā arī ārstēšanu.

Pašlaik bioloģijas doktore M. Brīvība ir Latvijas Genoma centra vadītāja. Tā ir nacionālā biobanka un galvenā genoma sekvencēšanas iestāde Latvijā. Šī loma ir būtiski paplašinājusi viņas kompetenci translācijas medicīnā (pētniecības virzienā, kas savieno fundamentālos zinātniskos atklājumus ar to praktisku pielietojumu klīniskajā medicīnā), sniedzot vērtīgu pieredzi darbā ar lielām pētījumu dalībnieku grupām (kohortām), kā arī bioloģiskās informācijas (omikas) un medicīnisko datu integrācijā. 

“Sevi analizējot, esmu nonākusi pie secinājuma, ka man vajag praktisko ievirzi. Ir cilvēki, kuri var strādāt fundamentālajā zinātnē un veikt atklājumus, kas nav tūlīt praksē pielietojami. Man tomēr vajag to praktisko. Tas ir motivējoši, ja es redzu, ka kādam šis darbs tiešām varētu noderēt – tas var izglābt dzīvības vai novērst slimības,” šī atziņa spilgti raksturo Montu Brīvību.

Vislielāko iedvesmas devu Monta Brīvība parasti notver starptautiskajās konferencēs, no kurām ne tikai viņa, bet arī kolēģi atbrauc pacilāti un jaunām idejām bagāti, sasmēlušies pasaules vērienu un jaunākās pētījumu atziņas. Tāpat viņai lielu gandarījumu sagādā zinātnisko publikāciju rakstīšana, kad savu pētījumu rezultātus var uzlikt uz papīra, gūstot labi padarīta darba sajūtu.

Noskaties videostāstu par  Dr. biol. Montas Brīvības pētniecību

 

Kalendārs "Zinātne Latvijai 2026" un pētnieku apraksti ir izstrādāti Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros.

 

 

saistītie raksti

zinātnes komunikācija kiberdrošība

Novembra personība Baiba Kaškina: Latvijas kiberdrošības stiprināšana

Kiberdrošība – kādreiz tikai tehnisks termins, šodien – valsts drošības pamatelements. Starp tiem, kuri šo pāreju Latvijā ir ne vien novērojuši, bet arī vadījuši, izceļas pētniece Mg. sc. comp. Baiba Kaškina – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LU MII) Kiberincidentu novē…

researchLatvia

16. novembris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2026” apskatāma Vidzemes Augstskolā un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā

Izglītības un zinātnes ministrijas veidotā ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2026” sniedz unikālu iespēju iepazīt 12 Latvijas zinātnes izcilības un viņu ieguldījumu sabiedrības un pētniecības attīstībā. Novembrī ceļojošā izstāde un zinātnes kalendārs izceļ Latvijas Universitātes Matemātikas un inf…

researchLatvia

2. novembris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

"Apaļš šķiet salds, bet stūrains – skābs" – kā uztvere pārveido mūsu sajūtas

Mūsu maņas nepārtraukti mijiedarbojas, bet uzmanību un domāšanu ietekmē arī vide un tehnoloģijas. Raidījumā "Latvija zinātnē", kas top sadarbībā ar "Rietumu Banku", Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Datorikas nodaļas Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas va…

Delfi.lv

15. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Science Europe publicējusi vadlīnijas zinātnes komunikācijas un pētniecības kultūras pilnveidei

Eiropas pētniecības organizāciju asociācija Science Europe 2026. gada oktobrī publicējusi vadlīnijas “Zinātnes komunikācija un pētniecības kultūra” (Science Communication and Research Culture), kuru mērķis ir stiprināt zinātnes komunikācijas lomu pētniecības sistēmā un veicināt sabiedrības uzticēša…

Latvijas Zinātnes padome

14. oktobris, 2026. gads