Aprīļa personība Monta Brīvība: genoms kā atslēga veselīgākai nākotne

Author
researchLatvia

13. aprīlis, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Dr. biol. Monta Brīvība ir Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) Precīzijas medicīnas grupas pētniece un Genoma centra vadītāja. Viņas darbs ir veltīts cilvēka genoma likumsakarību izzināšanai, lai izprastu, kā gēni ietekmē slimību attīstības riskus un kā šīs zināšanas var palīdzēt veidot precīzāku un personalizētāku veselības aprūpi.

“Genoma izpēte un biomedicīna kopumā apvieno uz pierādījumiem balstītu domāšanu un precizitāti ar cilvēcisku mērķi – veselīgāku un ilgāku mūžu sabiedrībai. Ir iedvesmojoši būt nelielai daļai no šī procesa.”

8.png

 

BMC ir vadošā pētniecības iestāde molekulārajā bioloģijā, biomedicīnā un biotehnoloģijā Latvijā. Kopš dibināšanas 1993.gadā BMC ir izveidojies par spēcīgu zinātnisko centru, kurā tiek veikti gan fundamentālie, gan lietišķie pētījumi trīs galvenajos virzienos: molekulārā medicīna; biotehnoloģija un strukturālā bioloģija; molekulārā ekoloģija un biosistēmas.

No 2026. gada jūnija Latvijas Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI) apvieno Latvijas Organiskās sintēzes institūta un BMC kompetenci, veidojot starpdisciplināru pētniecības vidi jaunu zāļvielu izstrādē, biomedicīnā un biotehnoloģijās. NIRI mērķis ir attīstīt inovatīvus risinājumus cilvēka veselības un dzīvības zinātņu jomā, kļūstot par vadošo pētniecības un inovāciju centru Eiropā.

Monta savu karjeru BMC uzsāka 2017. gadā kā zinātniskā asistente profesora Dr. biol. Jāņa Kloviņa grupā. Mērķtiecīgi mācoties, attīstot savas prasmes un kompetences, Monta ir augusi un pierādījusi sevi kā viedu un aizrautīgu zinātnieci. 2022. gadā Monta aizstāvēja promocijas darbu “Molekulārie faktori 2. tipa cukura diabēta terapijas efektivitātes un komplikāciju riska novērtēšanai”. Zinātniece stāsta, ka, darbojoties profesora Jāņa Kloviņa zinātniskajā grupā, viņai bijusi iespēja strādāt ar ļoti starpdisciplināriem projektiem. 

Montai ir pieredze klīnisko pētījumu organizēšanā, nākamās paaudzes sekvencēšanas datu vākšanā un analīzē dažādu gan vietēju, gan starptautisku projektu ietvaros. Viņas pētnieciskā darbība koncentrējas uz vielmaiņas slimību un bērnu ļaundabīgo audzēju izpēti, ietverot masīvu genoma, transkriptomu un mikrobiomu datu analīzi. Transkriptoms – visu RNS molekulu kopums, kas atspoguļo, kuri gēni noteiktā šūnā vai audos ir aktīvi konkrētā laikā; to izmanto, lai analizētu slimību molekulāros mehānismus un terapijas ietekmi uz šūnām molekulārā līmenī. Mikrobioms – mikroorganismu kopums un to ģenētiskais materiāls noteiktā vidē (piemēram, zarnās vai uz ādas); atkarībā no lokalizācijas, mikrobioma kompozīcijas sastāvs ietekmē vielmaiņu, imūnsistēmu un dažādu slimību riskus, kā arī ārstēšanu.

Pašlaik bioloģijas doktore M. Brīvība ir Latvijas Genoma centra vadītāja. Tā ir nacionālā biobanka un galvenā genoma sekvencēšanas iestāde Latvijā. Šī loma ir būtiski paplašinājusi viņas kompetenci translācijas medicīnā (pētniecības virzienā, kas savieno fundamentālos zinātniskos atklājumus ar to praktisku pielietojumu klīniskajā medicīnā), sniedzot vērtīgu pieredzi darbā ar lielām pētījumu dalībnieku grupām (kohortām), kā arī bioloģiskās informācijas (omikas) un medicīnisko datu integrācijā. 

“Sevi analizējot, esmu nonākusi pie secinājuma, ka man vajag praktisko ievirzi. Ir cilvēki, kuri var strādāt fundamentālajā zinātnē un veikt atklājumus, kas nav tūlīt praksē pielietojami. Man tomēr vajag to praktisko. Tas ir motivējoši, ja es redzu, ka kādam šis darbs tiešām varētu noderēt – tas var izglābt dzīvības vai novērst slimības,” šī atziņa spilgti raksturo Montu Brīvību.

Vislielāko iedvesmas devu Monta Brīvība parasti notver starptautiskajās konferencēs, no kurām ne tikai viņa, bet arī kolēģi atbrauc pacilāti un jaunām idejām bagāti, sasmēlušies pasaules vērienu un jaunākās pētījumu atziņas. Tāpat viņai lielu gandarījumu sagādā zinātnisko publikāciju rakstīšana, kad savu pētījumu rezultātus var uzlikt uz papīra, gūstot labi padarīta darba sajūtu.

Noskaties videostāstu par  Dr. biol. Montas Brīvības pētniecību

 

Kalendārs "Zinātne Latvijai 2026" un pētnieku apraksti ir izstrādāti Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros.

 

 

saistītie raksti

dabaszinātnes zinātnes komunikācija

300 gadus sens pigments pret radioaktīvo cēziju - LU zinātnieku risinājumi

Vairāk nekā 300 gadus Prūsijas zilais pazīstams kā spilgts pigments mākslā, ko izmantojuši tādi pasaulslaveni gleznotāji kā Vinsents van Gogs, taču mūsdienās šis savienojums nonācis pavisam citā pētniecības laukā. Latvijas Universitātes (LU) zinātniskais līdzstrādnieks un doktorants Uģis Eismonts p…

Radio SWH TV sadarbībā ar "Rietumu Banku" un Latvijas Universitātes fondu

18. septembris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Septembra personība Jānis Ārents: robotu sistēmas, kas spēj darboties sarežģītā vidē

Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) Robotikas un mašīnu uztveres laboratorijā PhD Jānis Ārents vada pētījumus par to, kā roboti spēj orientēties sarežģītās vidēs, izprast cilvēka dotas norādes un pielāgot iepriekš apgūtās prasmes jauniem uzdevumiem. Viņa darbs vērsts uz centrālo jautājumu:…

ResearchLatvia

15. septembris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Zinātnieku nakts konkurss mazajiem pētniekiem!

Kļūsti par pētnieku, veic zinātnes eksperimentu vai apmeklē Eiropas Zinātnieku nakti, iemūžini savu atklājumu foto vai video un parādi citiem, kā Tu atklāj zinātnes dabu! Trīs oriģinālāko un atjautīgāko konkursa darbu autori saņems ģimenes biļetes uz kādu no zinātnes centriem Latvijā pēc savas…

Latvijas Zinātnes padome

15. septembris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Zinātnieku nakts 2026 | UZDEVUMU GRĀMATA

Šogad pirmo reizi Eiropas Zinātnieku nakts ietvaros tapusi Zinātnieku nakts uzdevumu grāmata, kas aicina ikvienu iejusties pētnieka lomā un atklāt, ka zinātne sākas ar zinātkāri, jautājumiem un vēlmi pašam izmēģināt. Grāmatā apkopoti eksperimenti, pētnieka misijas, jautājumi un praktiski uzdev…

Latvijas Zinātnes padome

14. septembris, 2026. gads