APRIORA atzīts par iniciatīvu ES misijas “Atjaunot mūsu okeānu un ūdeņus” ietvaros

Author
Latvijas Hidroekoloģijas institūts

10. augusts, 2026. gads

dabaszinātnes

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekts APRIORA, kurā piedalās Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieki, ir oficiāli atzīts par Eiropas Savienības misijas “Atjaunot mūsu okeānu un ūdeņus līdz 2030. gadam” (EU Mission “Restore our Ocean and Waters by 2030”) hartas iniciatīvu (Mission Charter Action). Šī atzinība apliecina projekta ieguldījumu jūras un saldūdens ekosistēmu aizsardzībā, ūdens piesārņojuma mazināšanā un datos balstītas ūdens apsaimniekošanas veicināšanā. ES misijas mērķis ir līdz 2030. gadam aizsargāt un atjaunot Eiropas okeānus, jūras un iekšējos ūdeņus.

frank-mckenna-OD9EOzfSOh0-unsplash.jpg
Ilustratīvs attēls. Autors: Frank Mckenna, unsplash.com

Viena no būtiskām ūdens vides problēmām ir farmaceitiski aktīvo vielu un citu mikropiesārņotāju nonākšana vidē ar attīrītajiem notekūdeņiem. Tradicionālās notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas ne vienmēr spēj šīs vielas pilnībā aizturēt, tādēļ tās var nonākt upēs, ezeros un Baltijas jūrā. APRIORA projektā tiek izstrādāta pieeja, kas apvieno piesārņojuma monitoringu, modelēšanu un daudzfaktoru riska novērtējumu. Projekta ietvaros izveidots arī brīvi pieejams ģeogrāfiskās informācijas sistēmas rīks, kas ļauj vizualizēt piesārņojuma datus, sagatavot reģionālas potenciālā riska kartes un veikt riskā balstītu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu prioretizēšanu, kas balstās uz risku izvērtējumu, lai identificētu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kurām uzlabojumi būtu nepieciešami vispirms. Izstrādātā pieeja tiek pārbaudīta piecos upju sateces baseinos Somijā, Vācijā, Latvijā, Polijā un Zviedrijā.

Latvijas Hidroekoloģijas institūta uzdevumi projektā ir saistīti ar vides, antimikrobiālās rezistences un cilvēku veselības risku izvērtēšanas koordinēšanu. LHEI pētnieki sadarbībā ar Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) speciālistiem piedalās arī Latvijas pilotpētījumā par farmaceitiski aktīvo vielu piesārņojumu, tā modelēšanu un teritoriju identificēšanu, kurās piesārņojuma risks varētu būt visaugstākais. Būtiska projekta daļa ir arī iegūto zināšanu nodošana vides aizsardzības institūcijām un ūdenssaimniecības nozares pārstāvjiem. Iegūtais ES misijas hartas iniciatīvas statuss palielina APRIORA iegūto rezultātu redzamību Eiropas līmenī un atpazīstamību plašākā organizāciju un iniciatīvu kopienā, kas sadarbojas ūdens ekosistēmu atjaunošanā un piesārņojuma samazināšanā.

Projekta rezultāti un to turpmākās izmantošanas iespējas tiks apspriesti APRIORA noslēguma konferencē 2026. gada 14. un 15. septembrī Helsinkos (Somijā). APRIORA projekts tiek īstenots no 2023. gada novembra līdz 2026. gada oktobrim ar Interreg Baltijas jūras reģiona programmas atbalstu un tā vadošais partneris ir Rostokas Universitāte.

saistītie raksti

dabaszinātnes zinātne

Parakstīts līgums par valsts pētījumu programmas "Lauksaimniecības un meža resursu izpēte drošas un noturīgas Latvijas attīstībai" 2026.–2028. gadam projekta RISE AgriFoodLV īstenošanu

2026. gada 27. jūlijā Latvijas Zinātnes padome un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) parakstījušas līgumu par projekta Nr. VPP-ZM-Lauksaimniecība-2026/1-0003 "Noturīgas, inovatīvas, ilgtspējīgas un efektīvas pārtikas sistēmas stiprināšana Latvijā (RISE AgriFoodLV)" (turpmāk – pr…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

3. augusts, 2026. gads

sabiedrības veselība dabaszinātnes zinātnes komunikācija

Tenūrprofesore Baiba Vilne – starp biomedicīnu, matemātiku, statistiku un informātiku

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vadošā pētniece Baiba Vilne mūsu komandā ir jau sešus gadus, taču kopš šā gada sākuma – tenūrprofesores godā. Ieguvusi bakalaura grādu bioloģijā Latvijas Universitātē, pēc tam saņēmusi Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta (DAAD) stipendiju un devusies uz Minhenes…

Rīgas Stradiņa universitāte

6. augusts, 2026. gads

dabaszinātnes starptautiskā sadarbība

Rīgas Tehniskā universitāte palīdz validēt ūdeņraža akumulatoru hibrīdmodernizāciju Eiropas dīzeļvilcieniem

Eiropai virzoties uz videi draudzīgāku mobilitāti, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir samazināt emisijas esošajā dzelzceļa ritošajā sastāvā. Dīzeļvilcienu nomaiņa pret jauniem bezemisiju vilcieniem prasa ievērojamus finanšu ieguldījumus un laiku, tādēļ esošo vilcienu modernizācija (retrofit) kļ…

Rīgas Tehniskā universitāte

31. jūlijs, 2026. gads

dabaszinātnes

Latvijas reljefs – milzīgs leduslaikmeta arhīvs. Ko tajā pēta LU zinātnieki?

Lai gan mūsdienās ledāji atkāpjas galvenokārt kalnos un polārajos apgabalos, visstraujākā ledāju izzušana Latvijas teritorijā notikusi pēdējā leduslaikmeta beigās. Mūsdienu Latvijas reljefs ir kā milzīgs leduslaikmeta arhīvs, kurā saglabājušās liecības par to, kā pirms aptuveni 15–20 tūkstošie…

Kristaps Lamsters (Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors un vadošais pētnieks)

28. jūlijs, 2026. gads