APRIORA atzīts par iniciatīvu ES misijas “Atjaunot mūsu okeānu un ūdeņus” ietvaros

Author
Latvijas Hidroekoloģijas institūts

10. augusts, 2026. gads

dabaszinātnes

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekts APRIORA, kurā piedalās Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieki, ir oficiāli atzīts par Eiropas Savienības misijas “Atjaunot mūsu okeānu un ūdeņus līdz 2030. gadam” (EU Mission “Restore our Ocean and Waters by 2030”) hartas iniciatīvu (Mission Charter Action). Šī atzinība apliecina projekta ieguldījumu jūras un saldūdens ekosistēmu aizsardzībā, ūdens piesārņojuma mazināšanā un datos balstītas ūdens apsaimniekošanas veicināšanā. ES misijas mērķis ir līdz 2030. gadam aizsargāt un atjaunot Eiropas okeānus, jūras un iekšējos ūdeņus.

frank-mckenna-OD9EOzfSOh0-unsplash.jpg
Ilustratīvs attēls. Autors: Frank Mckenna, unsplash.com

Viena no būtiskām ūdens vides problēmām ir farmaceitiski aktīvo vielu un citu mikropiesārņotāju nonākšana vidē ar attīrītajiem notekūdeņiem. Tradicionālās notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas ne vienmēr spēj šīs vielas pilnībā aizturēt, tādēļ tās var nonākt upēs, ezeros un Baltijas jūrā. APRIORA projektā tiek izstrādāta pieeja, kas apvieno piesārņojuma monitoringu, modelēšanu un daudzfaktoru riska novērtējumu. Projekta ietvaros izveidots arī brīvi pieejams ģeogrāfiskās informācijas sistēmas rīks, kas ļauj vizualizēt piesārņojuma datus, sagatavot reģionālas potenciālā riska kartes un veikt riskā balstītu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu prioretizēšanu, kas balstās uz risku izvērtējumu, lai identificētu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kurām uzlabojumi būtu nepieciešami vispirms. Izstrādātā pieeja tiek pārbaudīta piecos upju sateces baseinos Somijā, Vācijā, Latvijā, Polijā un Zviedrijā.

Latvijas Hidroekoloģijas institūta uzdevumi projektā ir saistīti ar vides, antimikrobiālās rezistences un cilvēku veselības risku izvērtēšanas koordinēšanu. LHEI pētnieki sadarbībā ar Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) speciālistiem piedalās arī Latvijas pilotpētījumā par farmaceitiski aktīvo vielu piesārņojumu, tā modelēšanu un teritoriju identificēšanu, kurās piesārņojuma risks varētu būt visaugstākais. Būtiska projekta daļa ir arī iegūto zināšanu nodošana vides aizsardzības institūcijām un ūdenssaimniecības nozares pārstāvjiem. Iegūtais ES misijas hartas iniciatīvas statuss palielina APRIORA iegūto rezultātu redzamību Eiropas līmenī un atpazīstamību plašākā organizāciju un iniciatīvu kopienā, kas sadarbojas ūdens ekosistēmu atjaunošanā un piesārņojuma samazināšanā.

Projekta rezultāti un to turpmākās izmantošanas iespējas tiks apspriesti APRIORA noslēguma konferencē 2026. gada 14. un 15. septembrī Helsinkos (Somijā). APRIORA projekts tiek īstenots no 2023. gada novembra līdz 2026. gada oktobrim ar Interreg Baltijas jūras reģiona programmas atbalstu un tā vadošais partneris ir Rostokas Universitāte.

saistītie raksti

dabaszinātnes sasniegumi

Latvijas bērza tāss inovācija nominēta prestižajai “RegioStars 2026” balvai

Eiropas Komisijas (EK) prestižā konkursa “RegioStars” finālam jau trešo gadu pēc kārtas izvirzīts Latvijā īstenots Eiropas Savienības (ES) fondu projekts. Konkursa žūrija šogad kategorijā “Zaļa Eiropa” nominējusi Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta projektu “Bērza tāss dārgumi - Latvijas…

Finanšu ministrija

8. septembris, 2026. gads

zinātnes komunikācija dabaszinātnes humanitārās zinātnes un māksla

25. septembrī visā Latvijā notiks Eiropas Zinātnieku nakts 2026

Eiropas Zinātnieku nakts pasākumos ikviens varēs tuvāk iepazīt zinātni. Vienā vakarā vairāk nekā 35 vietās visā Latvijā būs iespēja satikt pētniekus, ielūkoties zinātnes ikdienā un iesaistīties eksperimentos, darbnīcās, demonstrējumos, ekskursijās un citās bezmaksas aktivitātēs.  Šogad Ei…

Latvijas Zinātnes padome/Research Latvia

4. septembris, 2026. gads

sabiedrības veselība dabaszinātnes

Sistēmiskā skleroze Latvijā var būt biežāka, nekā rāda statistika; pētījums atklāj arī biežu nervu bojājumu risku

Sistēmiskā skleroze ir viena no smagākajām autoimūnajām reimatoloģiskajām slimībām. Tās gadījumā mirstība ir apmēram 3,5 reizes augstāka nekā tāda paša vecuma veseliem cilvēkiem. Neraugoties uz slimības nopietnību, tā joprojām ir salīdzinoši maz pētīta, īpaši attiecībā uz dažādiem komplikāciju…

Rīgas Stradiņa universitāte

2. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes

Veikts pētījums par hidromeliorācijas ietekmi uz oglekļa uzkrājumu mežos ar kūdras augsnēm

26. augustā Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" bibliotēkā promocijas darbu – tematiski vienotu zinātnisko publikāciju apkopojumu "Oglekļa uzkrājuma ilgtermiņa izmaiņas hidromeliorācijas ietekmē mežos ar kūdras augsnēm / Carbon stock changes after long-term drainage in forests on organic…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

28. augusts, 2026. gads