Apstiprināta Eiropas Pētniecības telpas programma 2025. līdz 2027. gadam: uzsvars uz izcilību, mobilitāti un ilgtspēju

Author
Izglītības un zinātnes ministrija

5. jūnijs, 2025. gads

zinātnes politika mobilitāte pētījumi

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās par jauno Eiropas Pētniecības telpas (EPT) politikas programmu 2025.–2027. gadam, kas nosaka kopīgus mērķus un prioritātes zinātnes, inovāciju un tehnoloģiju attīstībai visā Eiropā. Šī programma paredz koordinētus pasākumus, lai veidotu konkurētspējīgu, ilgtspējīgu un starptautiski pievilcīgu pētniecības vidi, nodrošinot atbalstu pētnieku karjerām, veicinot zināšanu apriti un atvērtu zinātni, kā arī risinot tādus mūsdienu izaicinājumus, tostarp mākslīgā intelekta izmantošana zinātnē un pētniecības drošība. 

Otrā EPT politikas programma 2025.–2027. gadam nosaka brīvprātīgas aktivitātes, kuras dalībvalstis un iesaistītās puses īstenos nākamo trīs gadu laikā. Tāpat kā iepriekšējā EPT programma (2022.–2024. g.), arī jaunās programmas mērķis ir pārvērst Pētniecības un inovāciju pakta (P&I) prioritātes konkrētās, kopīgi īstenotās darbībās. Tajās iesaistās ES dalībvalstis, “Apvārsnis Eiropa” asociētās valstis, P&I ekosistēmas pārstāvji un Eiropas Komisija (EK) ar mērķi stiprināt vienotu un dinamisku Eiropas Pētniecības telpu. 

Jaunā programma ietver kopumā 19 darbības, kuras strukturētas trīs pamatelementos: 

  • Politikas izklāsts – sniedz plašāku redzējumu par mērķiem un ambīcijām, balstoties uz līdzšinējiem sasniegumiem un pieredzi; 
  • 11 struktūrālās politikas – iezīmē ilgtermiņa prioritātes, kas jau ir integrētas nacionālajos un Eiropas politikas dokumentos, piemēram, atvērtā zinātne, pētniecības infrastruktūras attīstība un pētnieku karjeras. Tām ir skaidri noteikti mērķi un darba plāni, kas īstenojami šīs programmas laikā; 
  • 8 tematiskās darbības – vērstas uz jauniem vai aktuāliem jautājumiem, piemēram, mākslīgā intelekta izmantošanu zinātnē. Šīs aktivitātes tiek īstenotas ierobežotā laikā vai kā pilotprojekti, piemēram, pētniecības drošības jomā. 

No 2025. līdz 2027. gadam EK, dalībvalstis un P&I ekosistēmas pārstāvji cieši sadarbosies, lai īstenotu šīs darbības, nodrošinot būtisku progresu EPT nostiprināšanā. 

Ekaterina Zaharieva.PNG
EK jaunuzņēmumu, pētniecības un inovāciju komisāre Jekaterina Zaharijeva. Avots: EK tīmekļvietne.

Vienlaikus Konkurētspējas padomes sanāksmē Eiropas Komisijas jaunuzņēmumu, pētniecības un inovāciju komisāre Jekaterina Zaharijeva (Ekaterina Zaharieva) iepazīstināja ar jauno iniciatīvu “Izvēlies Eiropu zinātnei” (Choose Europe for Science). 

“Eiropa izvēlas zinātni, un mēs  strādājam pie tā, lai zinātne izvēlētos Eiropu. Finansējums un atbalsts ir pieejams Eiropas, valstu un reģionālā līmenī. Mēs  apvienojam  visu vienuviet, lai  pētnieki arī no citām valstīm varētu kļūt par aktīviem dalībniekiem Eiropas komandā,” norāde komisāre J. Zaharijeva. 

Jaunās iniciatīvas mērķis ir atvieglot pētniekiem piekļuvi informācijai par plašo finansējuma un atbalsta piedāvājumu, kas pieejams visā ES. Šīs iniciatīvas ietvaros publicēts vienots pārskats par vairāk nekā 60 ES, valstu un reģionālā līmeņa programmām, kas palīdz pētniekiem attīstīt karjeru, pārcelties un veiksmīgi strādāt Eiropā. Apkopotā informācija ir pieejama globāli – ikvienam pētniekam pasaulē, kurš apsver iespēju pievienoties Eiropas Pētniecības telpai. 

ES iniciatīvu kopsavilkums pētnieku atbalstam visā pasaulē pieejams tiešsaistē.

Plašāka informācija: ERA Policy Platform 

saistītie raksti

pētījumi jaunieši sadarbība

Latvāņa izmantošana biomateriālos

Latvijā Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi) jau vairākus gadu desmitus tiek uzskatīts par vienu no problemātiskākajām invazīvajām augu sugām, – tas apdraud vietējās ekosistēmas, rada riskus cilvēku veselībai un prasa regulāru kontroli. Tieši šo plaši zināmo problēmu savā zinātniski pētni…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

4. februāris, 2026. gads

zinātne sasniegumi pētījumi

RTU zinātnieki un inženieri izstrādā un patentē ierīci cīņai ar antimikrobiālo rezistenci

Antimikrobiālā rezistence jeb mikroorganismu spēja izdzīvot un pat augt apstākļos, kuros parasti tie tiktu iznīcināti, ir viens no lielākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem pasaulē. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki un inženieri izstrādājuši un patentējuši inovatīvu dezinfekcija…

Rīgas Tehniskā universitāte

3. februāris, 2026. gads

pētījumi zinātne

Augu stresa agrīna noteikšana un iespējas to samazināt

Klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecību kļūst arvien jūtamāka – līdz pat 40% no pasaules ražas katru gadu tiek zaudēti abiotisko stresu dēļ, piemēram, sausuma, karstuma un strauju temperatūras svārstību ietekmē. Šie zaudējumi ar katru gadu pieaug, radot nopietnus izaicinājumus gan globālajai pā…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

29. janvāris, 2026. gads

pētījumi zinātne jaunieši sadarbība

Kā melnās tējas atlikumi pārtop papīrā

Kad uz laboratorijas galda līdzās nonāk melnās tējas atliekas, kaņepju šķiedras, priežu celuloze un pārstrādāts papīrs, rodas jautājums — vai šie ikdienišķie materiāli spēj atklāt ko jaunu? Tieši ar šādu pētniecisku ziņkāri Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā (LVKĶI) tika īstenots Rīgas Valst…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

28. janvāris, 2026. gads