Ar droniem un mākslīgo intelektu palīdzēs mežiem augt vērtīgākiem

Author
Rīgas Tehniskā universitāte

30. jūnijs, 2025. gads

pētījumi inovācija

Meža nozare ir viens no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Lai vairotu zaļo bagātību, ik gadu tiek atjaunoti vairāk nekā 40 tūkst. ha meža, apmēram puse – stādot vai sējot. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki ar partneriem izveido automatizētu risinājumu jaunaudžu kopšanas darbu kontrolei, lai palīdzētu jaunajiem mežiem augt spēcīgākiem un kvalitatīvākiem. 

RTU droni.png
Foto: ekrānšāviņš, Antra Danberga, RTU

Priežu un egļu jaunaudzes tiek apsekotas ar dronu, iegūtie dati automātiski tiek ielādēti lietotnē, kas, izmantojot mākslīgā intelekta un datorredzes metodes, mežu saimniekiem sniedz tūlītēju un objektīvu informāciju par konkrētā meža nogabala stāvokli un attīstību. Šādu risinājumu industrijai demonstrē RTU Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Lietišķo datorsistēmu institūta pētnieku komanda.

"Pirmajos divos, trīs gados pēc meža iestādīšanas ir jāveic agrotehniskā kopšana, lai mazinātu aizzēlumu, kas negatīvi ietekmē jauno kociņu augšanu un veicina slimības. Nepieciešams arī laikus konstatēt, vai stādi nav iznīkuši, lai tos atjaunotu un, ja nepieciešams, mainītu apsaimniekošanu. Jaunaudžu kopšana vairo koku veselību un koksnes pieaugumu gadā. Ilgtermiņā pieaug arī atjaunojamo resursu apjoms, saglabājas bioloģiskā daudzveidība, tiek mazinātas klimata pārmaiņas, mežaudzēm saistot vairāk CO2," skaidro Andrejs Zujevs, Lietišķo datorsistēmu institūta vadošais pētnieks, projekta "Jaunaudžu kopšanas darbu kontroles automatizēta bezpilota gaisa kuģu sistēma" zinātniskais vadītājs.

Projektu RTU īstenoja sadarbībā ar SIA "Rīgas meži", Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava", mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību "Mežsaimnieks", SIA "Sodra Forest Latvia" un SIA "MANS MEŽS".

Agrotehniskā kopšana un tās kontrole notiek manuāli, bet, pieaugot jaunaudžu platībām, cilvēkresursu trūkums var negatīvi atsaukties uz kopšanas kvalitāti. 

Lai radītu automatizēto risinājumu, kas darbojas ar augstu precizitāti, pētnieki ar bezpilota gaisa kuģi (tika aprobēti dažādi komerciāli pieejami droni) apskatīja jaunaudzes un kartēja datus, sagatavoja mašīnmācīšanās bibliotēku, izstrādāja, testēja un validēja programmatūru agrotehniskās kopšanas darbu novērtēšanai, kociņu blīvuma un iznīkušo kociņu noteikšanai jaunaudzēs. Datu kopu neironu tīkla apmācīšanai veidoja vairāk nekā 570 tūkst. attēlu.

"Kvalitatīvas datu kopas sagatavošana ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai mākslīgais intelekta rīki pēcāk darbotos pareizi," atgādina A. Zujevs

Sākotnēji pētnieki plānoja risinājumam iemācīt novērtēt ne vien jaunos priežu un egļu kociņus, bet arī vairāku lapu koku, tostarp bērzu jaunaudzes. Tomēr tika konstatēts, ka ar datorredzes palīdzību drona uzņemtajos attēlos sīkos bērziņus ir grūti konstatēt – to lapotne saplūst ar fonu. Lielākus lapu kokus ar datorredzes palīdzību izdevās detektēt, bet gadu līdz trīs vecus bija teju neiespējami saskatīt. Savukārt risinājuma testēšana un validēšana reālos apstākļos – jaunaudžu nogabalos –, apliecināja, ka skuju koku detektēšana izaicinājumus nerada. 

Lai iegūtu maksimāli labākus rezultātus, pētnieki arī sagatavojuši vadlīnijas dronu pilotēšanai – kādos laika apstākļos, dienas laikos, ar kādu ātrumu un kādā augstumā dronu pilotēt, kādā režīmā uzņemt attēlus utt. 

Eiropas tirgū šobrīd nav pieejama automatizēta risinājuma jaunaudžu agrotehniskās kopšanas kontrolei, tādēļ pētnieki vēlas turpināt pilnveidot inovāciju un vērtē iespēju to komercializēt un izveidot jaunuzņēmumu. Viņus interesē arī robotizētas jaunaudžu kopšanas tehnikas izveide, kas nākotnē spētu pati noteikt stādu atrašanās vietu jaunaudzēs, nopļaujot aizzēlumu ap tiem. Samazinot manuālā darba apjomu, meža nozare kļūtu arvien efektīvāka.

Projekts "Jaunaudžu kopšanas darbu kontroles automatizēta bezpilota gaisa kuģu sistēma" (projekta Nr. 23-A01612-000005) īstenots ar Lauku atbalsta dienesta un Zemkopības ministrijas atbalstu, finansēts no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzekļiem.

saistītie raksti

pētījumi zinātne

Augu stresa agrīna noteikšana un iespējas to samazināt

Klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecību kļūst arvien jūtamāka – līdz pat 40% no pasaules ražas katru gadu tiek zaudēti abiotisko stresu dēļ, piemēram, sausuma, karstuma un strauju temperatūras svārstību ietekmē. Šie zaudējumi ar katru gadu pieaug, radot nopietnus izaicinājumus gan globālajai pā…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

29. janvāris, 2026. gads

pētījumi zinātne jaunieši sadarbība

Kā melnās tējas atlikumi pārtop papīrā

Kad uz laboratorijas galda līdzās nonāk melnās tējas atliekas, kaņepju šķiedras, priežu celuloze un pārstrādāts papīrs, rodas jautājums — vai šie ikdienišķie materiāli spēj atklāt ko jaunu? Tieši ar šādu pētniecisku ziņkāri Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā (LVKĶI) tika īstenots Rīgas Valst…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

28. janvāris, 2026. gads

sadarbība inovācija

"BioPhoT" un "EIT Health" stiprina sadarbību, lai veicinātu veselības inovācijas Latvijā un Eiropā

Parakstot sadarbības memorandu, plašākais veselības inovatoru tīkls Eiropas "EIT Health" un valsts pētniecības un inovāciju platforma "BioPhoT" vienojas kopīgi veicināt pētījumu komercializāciju, agrīnās stadijas inovācijas un Latvijas pētnieku un jaunuzņēmumu ciešāku integrāciju Eiropas veselības …

BioPhoT

27. janvāris, 2026. gads

zinātne pētījumi sasniegumi

RTU pētnieki rada metodi elektroapgādes tīkla traucējumu savlaicīgai pamanīšanai

Lai pēc Baltijas valstu atslēgšanās no vienotā elektrotīkla ar Krieviju būtu iespējams uzturēt stabilu elektroapgādi, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Industriālās elektronikas, elektrotehnikas un enerģētikas institūtā radīta sistēma un iekārtas prototips, kas laikus pamana t…

Ilze Kuzmina | Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente

26. janvāris, 2026. gads