Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) grantu finansējums Latvijā ir audzis no 915 tūkstošiem eiro 2021. gadā līdz 1,15 miljoniem eiro 2025. gadā. Lai nākotnē EIT atbalsts sniegtu maksimālu ilgtermiņa pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai un sabiedrībai, nākamajā plānošanas periodā īpaša uzmanība jāpievērš inovāciju komercializācijai, starptautiskai sadarbībai un talantu noturēšanai.
EIT ir viens no centrālajiem Eiropas Savienības instrumentiem inovāciju, uzņēmējdarbības un zināšanu pārneses veicināšanai. Tas darbojas, apvienojot augstāko izglītību, pētniecību un uzņēmējdarbību, izmantojot tematiskas zināšanu un inovāciju kopienas. Latvija ir EIT Reģionālās inovācijas shēmas (EIT RIS) dalībvalsts, kas tiek klasificēta kā mērena inovatore. Šis statuss nosaka mērķētu EIT atbalstu inovāciju kapacitātes stiprināšanai, plašākai dalībai EIT kopienā un ciešākai sasaistei starp izglītību, pētniecību un uzņēmējdarbību. EIT RIS ietvaros Latvijai ir pieejami īpaši pielāgoti instrumenti izglītības programmu attīstībai, uzņēmējdarbības atbalstam, jaunuzņēmumu izaugsmei un inovāciju komercializācijai.
Aug Latvijas spēja piesaistīt finansējumu
Ziņojums par Latvijas dalību EIT aktivitātēs “Apvārsnis Eiropa” ietvarprogrammā laikā no 2021. līdz 2025. gadam liecina, ka EIT grantu finansējums Latvijā ir audzis: 2021. gadā tie bija 915 tūkstoši eiro, 2022. gadā tie bija 1,17 miljoni eiro, 2023. gadā 1,26 miljoni eiro, 2024. gadā 1,42 miljoni eiro, bet 2025. gadā – 1,15 miljoni eiro. 2025. gada rādītāji šajā ziņojumā atspoguļo piesaistīto vai apstiprināto finansējumu un var tikt precizēti finansēšanas cikla noslēgumā.
“Šī izaugsme norāda uz pieaugošu Latvijas organizāciju spēju piesaistīt EIT finansējumu, kā arī uz EIT atbalsta instrumentu pieaugošo atpazīstamību nacionālajā inovāciju ekosistēmā,” norāda EIT Latvijas nacionālā kontaktpunkta eksperte un pārskata autore Marija Plotniece.
Finansējuma pieaugums atspoguļo gan EIT kopējā budžeta palielināšanos “Apvārsnis Eiropa” periodā, gan Latvijas organizāciju uzlaboto spēju identificēt un izmantot EIT piedāvātās iespējas, īpaši EIT RIS ietvaros.
Tirgū nonākušas 22 inovācijas
Laikā no 2017. līdz 2024. gadam Latvijā atbalstīti 202 unikāli jaunuzņēmumi un vēlīnākas stadijas uzņēmumi (kopā 243 atbalsta gadījumi). Šajā periodā EIT atbalstītie uzņēmumi piesaistījuši 7,55 miljonu eiro investīcijas. Tostarp laikā no 2021. līdz 2024. gadam EIT atbalstītie uzņēmumi piesaistījuši 3,54 miljonu eiro investīcijas. Starp Latvijas veiksmes stāstiem, kas piesaistījuši EIT finansējumu, izcelts “Arerones” un “Empyrio”.
Laikā no 2021. līdz 2024. gadam Latvijā ar EIT atbalstu tirgū nonākušas 22 inovācijas – jauni produkti, pakalpojumi vai tehnoloģiskie risinājumi.
Ziņojumā secināts, ka inovāciju nonākšanas tirgū intensitāte Latvijā ir zemāka par EIT RIS vidējo līmeni.
Tas liecina, ka, lai arī EIT atbalsts rada rezultātus, turpmāk ir īpaši svarīgi stiprināt atbalstu inovāciju komercializācijai augstākos tehnoloģiskās gatavības līmeņos (TRL 6–9) un veidot ciešāku sasaisti ar nacionālajiem instrumentiem, piemēram, testēšanas infrastruktūrām, pilotēšanas programmām, eksporta un investīciju atbalstu.
Ar EIT atbalstu radīto inovāciju skaits Latvijā atpaliek no Igaunijas, un uz katru piesaistīto EIT finansējuma miljonu Igaunijā tiek radīts vairāk jaunuzņēmumu un komercializētu inovāciju nekā Latvijā vai Lietuvā. Igaunija demonstrē augstāku inovāciju atdevi uz piesaistītā finansējuma vienību, savukārt Lietuva uzrāda līdzsvarotāku rezultātu sadalījumu starp izglītību, uzņēmējdarbību un inovācijām. Ziņojumā akcentēts, ka Latvijas rezultāti liecina par stabilu pamatu, taču arī par nepieciešamību mērķtiecīgāk stiprināt inovāciju rezultātus, īpaši jaunu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju ieviešanu tirgū.
Līdzsvarots finansējuma sadalījums
Laikā no 2021. līdz 2025. gadam augstākās izglītības iestādes ir piesaistījušas aptuveni 39% no kopējā EIT finansējuma Latvijā. Uzņēmumi, galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi, ir piesaistījuši 36%, savukārt publiskais sektors un nevalstiskās organizācijas – 25%.
Lai gan sadalījums ir salīdzinoši līdzsvarots, vienlaikus finansējuma analīze rāda, ka EIT atbalsts Latvijā galvenokārt koncentrējas augstākās izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātēs. Nozīmīga daļa finansējuma ir novirzīta izglītības programmām, profesionālajai apmācībai un uzņēmējdarbības kapacitātes stiprināšanai, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentā. Tas ir pozitīvs signāls ilgtermiņa cilvēkkapitāla attīstībai, taču vienlaikus atklāj nepilnīgi izmantotu potenciālu inovāciju komercializācijas un augstas tehnoloģiskās gatavības (TRL 6–9) projektu jomā.
Vienlaikus zemāka EIT inovāciju atbalsta izmantošana var būt daļēji skaidrojama ar tehnoloģisko gatavību – daudzām tehnoloģijām Latvijā ir grūtības pārvarēt TRL 4–5 līmeni, tādējādi tās nesasniedz stadiju, kad ir iespējams pieteikties EIT atbalstam TRL 6–9 posmā.
Papildu šķērslis ir nepieciešamais līdzfinansējums, kas rada ierobežojumus gan akadēmisko institūciju, gan uzņēmumu iesaistei, secināts ziņojumā.
Lai palielinātu EIT ekonomisko ietekmi, nākotnē nepieciešams lielāks uzsvars uz uzņēmumu dalību inovāciju komercializācijas projektos.
Atspoguļo valsts prioritātes
Tematiski EIT finansējums Latvijā visaktīvāk tiek piesaistīts ar “EIT Urban Mobility”, “EIT Health” un “EIT Food” zināšanu un inovāciju kopienu starpniecību.
“Šīs jomas ir cieši saistītas ar Latvijas viedās specializācijas stratēģijas prioritātēm un atspoguļo gan akadēmiskās, gan uzņēmējdarbības intereses. Tajā pašā laikā citu EIT kopienu, piemēram, “EIT Digital” vai “EIT Climate-KIC”, potenciāls Latvijā joprojām nav pilnībā izmantots, īpaši attiecībā uz inovāciju ieviešanu tirgū un starptautisku mērogošanu,” norāda M. Plotniece.
Salīdzinoši zemāka aktivitāte “EIT Digital”, “Climate-KIC” un “InnoEnergy” programmās daļēji skaidrojama ar šo kopienu pāreju uz pašfinansēšanas modeli. Proti, programmās vairs netiek nodrošināts tiešs EIT finansējums dalībniekiem, līdz ar to dalībai nepieciešams nacionālais vai noares līdzfinansējums. Vienlaikus novērojama lielāka iesaiste “EIT Urban Mobility” programmās, kas ir viena no jaunākajām EIT zināšanu un inovāciju kopienām un piedāvā elastīgākus iesaistes mehānismus.
Inovāciju komercializācijas dzinējspēks
Ziņojumā secināts, ka EIT ir būtisks instruments Latvijas inovāciju ekosistēmas attīstībai, taču tā pilna potenciāla izmantošanai nepieciešama ciešāka koordinācija starp “EIT Community Hub Latvia”, nacionālajiem politikas instrumentiem, augstākās izglītības iestādēm un uzņēmējdarbības sektoru.
“EIT Community Hub Latvia” ir potenciāls kļūt par centrālu platformu inovāciju ekosistēmas integrācijai Latvijā. Ja tiks nodrošināta konsekventa stratēģijas īstenošana un pietiekams atbalsts, EIT var kļūt par vienu no galvenajiem dzinējspēkiem inovāciju komercializācijā, starptautiskajā sadarbībā un cilvēkkapitāla attīstībā nākamajā desmitgadē.
