Briselē apspriež Latvijas un Somijas sadarbību austrumu robežas reģionu inovāciju ekosistēmu stiprināšanai

Author
Latvijas Zinātnes padome

18. jūnijs, 2026. gads

inovācija starptautiskā sadarbība

Šī gada jūnija sākumā Briselē, Beļģijā, norisinājās pasākums "Austrumu robežas inovāciju ekosistēmas: Somijas un Latvijas sadarbība noturības un konkurētspējas veicināšanai", kas pulcēja 60 Latvijas un Somijas inovāciju ekosistēmu pārstāvjus, augstskolu, uzņēmumu, valsts iestāžu un Eiropas Savienības institūciju ekspertus. Pasākums organizēts kā Eiropas Inovācijas padomes samita 2026 (EIC Summit 2026) tematiskais pasākums un platforma diskusijai par austrumu robežas reģionu gatavību, noturību un inovāciju potenciāla stiprināšanu mainīgajā ģeopolitiskajā un ekonomiskajā vidē.

18062026_ziņa.jpg
Publicitātes attēls. Autors: Latvijas Zinātnes padome

Pasākumu atklāja Somijas Pilsētu un pašvaldību asociācijas (Kuntaliitto) vecākā padomniece Paulīna Jalonena (Pauliina Jalonena) un Latvijas Zinātnes padomes pārstāve Briselē Linda Vecbiškena. Atklāšanas uzrunās tika uzsvērts, ka Eiropas Savienības austrumu robežas valstīm noturība nav abstrakts jēdziens, bet praktiska nepieciešamība – Latvija un Somija saskaras ar kopīgiem izaicinājumiem ģeopolitiskās nenoteiktības, ekonomiskās drošības, tehnoloģiskās suverenitātes, piegādes ķēžu noturības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības jomā. Diskusijas izcēla, ka inovāciju ekosistēmām šodien ir jābūt ne tikai izcilām un konkurētspējīgām, bet arī noturīgām, pielāgojamām un drošām.

"Noturība netiek veidota krīzes laikā. Tā tiek veidota savlaicīgi – caur stiprām institūcijām, uzticamām partnerībām, investīcijām talantos, efektīvu publiskā un privātā sektora sadarbību un kultūru, kas pastāvīgi tiecas pēc izcilības," uzsvēra Linda Vecbiškena.

Kā viens no būtiskākajiem nākamās desmitgades izaicinājumiem pasākumā tika izcelta pētniecības drošība – intelektuālā īpašuma aizsardzībai, sensitīvu tehnoloģiju drošībai, uzticamas partnerības un stratēģiskās autonomijas stiprināšanai ir jākļūst par inovāciju ekosistēmu neatņemamu sastāvdaļu. Vienlaikus uzsvērts, ka jāsaglabā atvērtība, starptautiskā sadarbība un pētniecības brīvība.

Ziemeļvalstu-Baltijas sadarbība – pamatkonteksts, ne neregulāra iniciatīva

Pasākumā tika izceltas vairākas iniciatīvas, kas pierāda, ka Ziemeļvalstu–Baltijas pētniecības sadarbība ir kļuvusi par vienu no galvenajiem ietvariem Latvijas līdzdalībai starptautiskajā zinātnē un inovācijās. NordForsk programmas ietvaros, kas izveidota Ziemeļvalstu Ministru padomes paspārnē, Latvijas pētnieki divos konkursos saņēmuši finansējumu astoņiem projektiem kopā ar Ziemeļvalstu partneriem. Baltijas pētniecības programmā, kas tika īstenota EEZ un Norvēģijas grantu ietvaros 2021.–2024. gadā, Latvija realizēja deviņus pētniecības projektus un piecus mazos sadarbības projektus ar kopējo finansējumu aptuveni 8,5 miljoni eiro. Plašākā kontekstā jāatzīmē rezultāti programmā “Apvārsnis Eiropa” – līdz šim apstiprināti 349 kopīgi projekti, kuros Latvijas institūcijas sadarbojas vismaz ar vienu Ziemeļvalstu partneri.


Latvijas un Somijas labās prakses piemēri

Latvijas zinātniskās kopienas pieredzi prezentēja Latvijas Universitātes Inovāciju un akceleratora centra direktore Gunita Deksne un Latvijas Zinātnes padomes vecākā eksperte Eiropas Inovāciju padomes, Eiropas Inovācijas ekosistēmu un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta jautājumos Marija Plotniece, sniedzot ieskatu Latvijas inovāciju ekosistēmā un akadēmiskās komercializācijas kapacitātes stiprināšanā. Ar uzņēmuma pieredzi dalījās SIA "D Dupleks" valdes priekšsēdētājs Jānis Zandbergs, stāstot par Latvijas uzņēmuma ceļu no pētniecības un izstrādes līdz starptautiskai konkurētspējai.

Somijas pieredzi ar eALLIANCE iniciatīvu prezentēja “Business Finland” Eiropas pētniecības un izstrādes sadarbības biroja pārstāve Hanna Vītala (Hanna Viitala) un “Patria” grupas eALLIANCE vadītājs Juha Vēlimēki (Juha Välimäki), iezīmējot sadarbību starp valsts iestādēm, pētniecības institūcijām un uzņēmumiem stratēģisko tehnoloģiju attīstībai. Somijas pašvaldību un augstskolu sadarbības modeli prezentēja Kuopio pilsētas un Savonia Lietišķo zinātņu universitātes pārstāvji.

Pasākumā ar uzrunām piedalījās arī Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs un Eiropas Komisijas izpildviceprezidentes tehnoloģiju suverenitātes, drošības un demokrātijas jautājumos Hennas Virkkunenas kabineta pārstāvis. Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas, Latvijas un Lietuvas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Linda Sproģe sniedza ieskatu tajā, kā Eiropas Savienības kohēzijas politika atbalsta austrumu robežas reģionu noturības un gatavības stiprināšanu.

Pasākumu kopīgi organizēja Somijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā, Latvijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā, Somijas Pilsētu un pašvaldību asociācija (Kuntaliitto), Latvijas Zinātnes padome, "Ækora", Savonia Lietišķo zinātņu universitāte, "Business Finland", Kuopio pilsēta un "Patria".

Latvijas Zinātnes padomes dalība pasākumā nodrošināta projekta Nr. 1.1.1.5/1/24/001 “Atbalsts Latvijas dalībai starptautiskās pētniecības un inovācijas programmās” ietvaros.

 

saistītie raksti

medicīna sabiedrības veselība starptautiskā sadarbība

Pārstrādājot mitohondrijus, imūnšūnas var labāk cīnīties ar infekcijām

Vai pretmikrobu terapija varētu cīnīties ar infekcijām, ne tikai iedarbojoties uz mikrobiem, bet arī palīdzot mūsu imūnšūnām darboties efektīvāk? Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētnieki sadarbībā ar starptautisku zinātnieku komandu atklājuši daudz…

Rīgas Stradiņa universitāte

16. novembris, 2026. gads

diaspora starptautiskā sadarbība sadarbība

Latvijas zinātnieki ārzemēs savas enerģijas dēļ pat tikuši pie iesaukas. Kā savest kopā latviešu dižos prātus?

Viņi strādā Eiropas Kodolpētniecības centrā jeb CERN Šveicē, pētniecības centros Eiropā, universitātēs Amerikā un citviet pasaulē. Viņu zināšanas, pieredze un starptautiskie kontakti ir Latvijas zinātnes potenciāls, kas vēl ne tuvu nav pilnībā izmantots. Kā diasporas gudrajiem prātiem atrast c…

lsm.lv

13. novembris, 2026. gads

ilgtspēja starptautiskā sadarbība

Pētnieki radījuši biobāzētu un pārstrādājamu alternatīvu populārajam poliuretāna putuplastam

Kā izstrādāt putu materiālu no augu izcelsmes izejvielām, pilnībā atsakoties no kaitīgām ķimikālijām, turklāt nodrošinot tā pilnīgu pārstrādi? Šo jautājumu veiksmīgi risinājusi starptautiska pētnieku komanda, kuras sastāvā ir arī Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) Polimēru laboratori…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

5. novembris, 2026. gads

inovācija mākslīgais intelekts

RTU atklās «theaiLAB» – Stenfordas Universitātes iedvesmotu laboratoriju darbam ar mākslīgo intelektu

19. oktobrī plkst. 18.00 Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) Zinātniskajā bibliotēkā, Paula Valdena ielā 5, tiks atklāta jauna laboratorija «theaiLAB», kur studenti un visi interesenti varēs radīt, pētīt un pilnveidot idejas, izmantojot mākslīgā intelekta (MI) rīkus. Laboratoriju pēc Stenfordas Univ…

Rīgas Tehniskā Universitāte

16. oktobris, 2026. gads