Daugavpils Universitātes vaboļu pētnieki atklāja 111 zinātnei jaunas sugas

Author
Daugavpils Universitāte

18. marts, 2025. gads

dabaszinātnes

2024. gadā Daugavpils Universitātes (DU) vaboļu pētnieku grupa ir atklājusi  un aprakstījusi 111 zinātnei jaunas vaboļu sugas, 7 jaunas ģintis un vienu apakšģinti. Divas no aprakstītajām jaunajām ģintīm un 10 jaunās sugas ir fosilās un mūsdienās nav sastopamas un atklātas no iestrēgumiem Baltijas dzintarā. Lielākā daļa no jaunatklātajām sugām ir aprakstītas no tropiskajām valstīm: Filipīnām, Indonēzijas, Papua Jaungvinejas, Malaizijas, Vjetnamas u.c. Taču piecas no aprakstītajām sugām ir atklātas Eiropā - Grieķijas kontinentālajā daļā un Krētas salā.

jaunas-vabolu-sugas.jpg
Doliops ageometrica Barševskis, 2014

Daugavpils Universitātes Koleopteroloģisko (vaboļu pētīšanas) pētījumu centrs ir lielākā vaboļpētnieku grupa Baltijā, tajā strādā 14 zinātniskie darbinieki, no kuriem 8 ir bioloģijas doktori. Grupā katru gadu ir iesaistīti arī Latvijas un ārvalstu doktoranti un bioloģijas bakalaura un maģistra studiju programmu studējošie. Grupa uztur vienu no Baltijā lielākajām vaboļu kolekcijām. Daugavpils vaboļpētnieku grupa ir specializējusies vaboļu sistemātikā, un tā ir pasaulē labi atpazīstama.

Lielāko skaitu – 42 zinātnei jaunās sugas ir aprakstījis vadošais pētnieks Dr. biol. A. Šavrins, kurš ir pasaulē labi atpazīstams īsspārņu dzimtas vaboļu pētnieks. Viņš ir atklājis un aprakstījis trīs līdz šim nezināmas vaboļu ģintis. Vadošais pētnieks Dr. biol.  D.Telnovs ir atklājis un aprakstījis 31 zinātnei jaunu sugu, starp kurām 18  sugas ir no ložņvaboļu, 12 – no melnuļu un 1 – no ēnvaboļu dzimtām. Vadošais pētnieks Dr. biol. A. Aniščenko ir aprakstījis 10 zinātnei jaunas skrejvaboļu sugas. Viņš ir autors vienai zinātnei jaunai ģintij un vienai jaunai apakšģintij. Pētniece Dr. biol.  A.Rukmane ir aprakstījusi vienpadsmit zinātnei jaunas smecernieku sugas. DU vaboļpētnieku grupas vadītājs profesors Dr. biol. A. Barševskis 2024. gadā ir atklājis  septiņas zinātnei jaunas koksngraužu sugas.

DU zinātnieki katru gadu organizē zinātniskās ekspedīcijas uz pasaules bioloģiskās daudzveidības karstajiem punktiem Filipīnās, Indonēzijā, Papua Jaungvinejā u.c. Ļoti cieša sadarbība DU zinātniekiem ir izveidojusies ar Mindanao Universitāti un Davao Austrumu Valsts universitāti (Davao Oriental State University) Filipīnās. Kopīgo ekspedīciju rezultātā uzsākti jauni pētījumu virzieni, piemēram, Filipīnu džungļos esošo alu pētījumi, kas devuši ļoti labus rezultātus. Līdz šim nav bijušas zināšanas par Filipīnu alās sastopamo vaboļu faunu. Pašlaik Dr. biol. A. Aniščenko sadarbībā ar Filipīnu zinātniekiem tieši alās atklājuši jaunu vaboļu ģinti, apakšģinti un jaunas sugas.

Ņemot vērā to, ka lielākā daļa jaunatklāto vaboļu sugu ir aprakstīta no pasaules bioloģiskās daudzveidības karstajiem punktiem – Filipīnām, Indonēzijas, Papua Jaungvinejas u.c. tropiskajām valstīm, tam ir liela zinātniskā nozīme.

Šajās valstīs notiek ļoti strauja džungļu izciršana, kā rezultātā reģionā izzūd daudz ne tikai zināmu, bet arī līdz šim neatklātu sugu. Jaunu sugu aprakstīšana papildina zināšanas par attiecīgo valstu faunu un palīdz izstrādāt pilnīgākus dabas aizsardzības plānus. Trīs no DU zinātnieku atklātajām sugām jau ir iekļautas IUCN pasaules aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstā: Doliops ageometrica Barševskis, 2014,  Doliops daugavpilsi Barševskis, 2014 un Doliops huruki Barševskis, 2014 (https://www.iucnredlist.org/). Tas apliecina Daugavpils Universitātes vaboļu pētnieku pētījumu nozīmīgumu. Pateicoties tam, ka vietējās Filipīnu faunas sugas ir iekļautas pasaules aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstā, valstī ir daudz vieglāk organizēt dabas aizsardzības pasākumus.

Pētījumu rezultāti par Filipīnu vabolēm un nepieciešamo aizsardzību 2024. gadā prezentēti prestižajā Starptautiskajā Entomoloģijas kongresā Kioto, Japānā, divos ziņojumos. 

saistītie raksti

dabaszinātnes

Latvijas reljefs – milzīgs leduslaikmeta arhīvs. Ko tajā pēta LU zinātnieki?

Lai gan mūsdienās ledāji atkāpjas galvenokārt kalnos un polārajos apgabalos, visstraujākā ledāju izzušana Latvijas teritorijā notikusi pēdējā leduslaikmeta beigās. Mūsdienu Latvijas reljefs ir kā milzīgs leduslaikmeta arhīvs, kurā saglabājušās liecības par to, kā pirms aptuveni 15–20 tūkstošie…

Kristaps Lamsters (Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors un vadošais pētnieks)

28. jūlijs, 2026. gads

dabaszinātnes

Profesore: Šobrīd mūsu atkritumos vismaz 10% ir nekad neizmantotu lietu

Lielu daļu atkritumu veido nekad nelietotas lietas – lielākoties no "Shein" un citiem ātrās iepirkšanās veikaliem. Tostarp milzīga problēma ir tekstila atkritumu daudzums, kas katru gadu, pieaugot ātrās modes patēriņam, arī turpina pieaugt, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" norādīja Rī…

LSM.lv Dzīvesstila redakcija, "Zināmais nezināmajā"

23. jūlijs, 2026. gads

sabiedrības veselība dabaszinātnes

No veselības pasliktināšanās līdz pat bēgļu plūsmām - klimata pārmaiņu draudi ir ļoti dažādi

Klimata pārmaiņu dēļ mēs jau saskaramies un saskarsimies ar daudzām problēmām. Ja tās neapzināsimies un nerīkosimies atbilstoši situācijām, varam piedzīvot ne tikai veselības pasliktināšanos, bet arī pieaugošu bēgļu plūsmu un nervu sabrukumu. Ir arī sīkākas lietas, ko pašlaik neapzināmies, piemēram…

Elmārs Barkāns, "Likums un Taisnība"

17. jūlijs, 2026. gads

dabaszinātnes sabiedrības veselība science

Iepazīsti jauno zinātnieci – Dagnija Tupiņa

Dagnija Tupiņa ir mikrobioloģe un pētniece Nacionālajā pētniecības un inovāciju centrā (NIRI)*, kur viņa īsteno pēcdoktorantūras projektu “B. burgdorferi flagellas apkakles un motora proteīnu strukturālā raksturošana”. Dagnijas darbs saistīts ar vakcīnu izstrādi Laima slimības novēršanai, kas ir vi…

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība

14. jūlijs, 2026. gads