DU entomologs jaunatklāto vaboli "Doliops kaupersi" nosauc par godu mūziķim Kauperam

Author
Daugavpils Universitāte / Delfi.lv

13. februāris, 2025. gads

dabaszinātnes pētījumi

Tradicionāli pieņemts, ka zinātnieks, kurš pirmais apraksta jaunatklātu sugu, iegūst tiesības tai piešķirt nosaukumu. Šī prakse turpināta ar jaunu koksngraužu sugu, kas sastopama Filipīnu arhipelāgā, un tagad nes latīnisko nosaukumu Doliops kaupersi, tā godinot latviešu mūziķi Renāru Kauperu.

Jaunā suga aprakstīta un nosaukta Latvijas biologa, Daugavpils Universitātes rektora, profesora Arvīda Barševska vadībā.

"Pienācis laiks pagājušā gada jubilāra Renāra Kaupera vabolei! 2024. gada beigās aprakstīts jauns koksngrauzis Doliops kaupersi, ko es veltīju Renāram Kauperam," raksta entomologs Dr. biol. A. Barševskis.

Duolips kaupersi DU.png
Jaunā koksngraužu suga Doliops kaupersi Barševskis, 2024. Attēls: A. Barševskis.

Doliops kaupersi izceļas ar zeltainzaļām krāsām un mīt Mindanao salas Sarangai džungļos. Visas Doliops ģints sugas raksturo ierobežots izplatības areāls, tādēļ tiek pieņemts, ka arī D. kaupersi ir sastopama tikai šajā reģionā. Vabole apdzīvo koku vainagus un barojas ar lapām, taču par tās bioloģiju vēl nav informācijas.

Profesors Barševskis arī iepriekš jaunatklātām sugām piešķīris latviešu kultūras personību vārdus. Agrāk viņš nosaucis sugas par godu Raimondam Paulam, Imantam Ziedonim, Jānim Streičam un citiem.

Sugas apraksts un taksonomiskais raksturojums publicēts zinātniskajā izdevumā Baltic Journal of Coleopterology.

saistītie raksti

dabaszinātnes

Pie Akmeņraga bākas var iztaustīt un iepazīt Baltijas jūras zemūdens ainavu

Iepretī Akmeņraga bākai morēnas pacēlumi veido Eiropas Savienībā aizsargājamo biotopu "Akmeņu sēkļi jūrā", kas ir viens no nozīmīgākajiem aizsargājamiem biotopiem Baltijas jūrā. Unikālais zemūdens reljefs veidojies ledāja darbības rezultātā. Ikdienā tas ir paslēpts zem ūdens un nav viegli…

Dace Kreijere, lsm.lv

25. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes

Latvijas polārpētnieki atgriezušies no jau trešās ekspedīcijas Grenlandē

Šī gada augustā Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (EZTF) Ģeoloģijas nodaļas zinātnieki veica Kānākas ledus kupola Fan izvadledāja pētījumus. Mēnesi ilgā ekspedīcijā Grenlandes ziemeļrietumos, kas īstenota ar Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētī…

Latvijas Universitāte

21. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes zinātnes komunikācija

300 gadus sens pigments pret radioaktīvo cēziju - LU zinātnieku risinājumi

Vairāk nekā 300 gadus Prūsijas zilais pazīstams kā spilgts pigments mākslā, ko izmantojuši tādi pasaulslaveni gleznotāji kā Vinsents van Gogs, taču mūsdienās šis savienojums nonācis pavisam citā pētniecības laukā. Latvijas Universitātes (LU) zinātniskais līdzstrādnieks un doktorants Uģis Eismonts p…

Radio SWH TV sadarbībā ar "Rietumu Banku" un Latvijas Universitātes fondu

18. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes zinātnes komunik

Kāpēc savvaļas bites ir svarīgas arī lauksaimniecībai? Raidījumam "Latvija zinātnē" sākusies jaunā sezona

Latvijā sastopamas aptuveni 300 bišu sugas, taču tikai viena no tām – Eiropas medus bite – cilvēkiem ir vislabāk zināma, jo tā saistās ar stropiem un medus ieguvi. Pārējās sugas ir savvaļas bites, par kuru izplatību un ekoloģiskajām vajadzībām joprojām zināms salīdzinoši maz. Savvaļas bišu pētniece…

Radio SWH TV sadarbībā ar "Rietumu Banku" un Latvijas Universitātes fondu

17. septembris, 2026. gads