DU entomologs jaunatklāto vaboli "Doliops kaupersi" nosauc par godu mūziķim Kauperam

Author
Daugavpils Universitāte / Delfi.lv

13. februāris, 2025. gads

dabaszinātnes pētījumi

Tradicionāli pieņemts, ka zinātnieks, kurš pirmais apraksta jaunatklātu sugu, iegūst tiesības tai piešķirt nosaukumu. Šī prakse turpināta ar jaunu koksngraužu sugu, kas sastopama Filipīnu arhipelāgā, un tagad nes latīnisko nosaukumu Doliops kaupersi, tā godinot latviešu mūziķi Renāru Kauperu.

Jaunā suga aprakstīta un nosaukta Latvijas biologa, Daugavpils Universitātes rektora, profesora Arvīda Barševska vadībā.

"Pienācis laiks pagājušā gada jubilāra Renāra Kaupera vabolei! 2024. gada beigās aprakstīts jauns koksngrauzis Doliops kaupersi, ko es veltīju Renāram Kauperam," raksta entomologs Dr. biol. A. Barševskis.

Duolips kaupersi DU.png
Jaunā koksngraužu suga Doliops kaupersi Barševskis, 2024. Attēls: A. Barševskis.

Doliops kaupersi izceļas ar zeltainzaļām krāsām un mīt Mindanao salas Sarangai džungļos. Visas Doliops ģints sugas raksturo ierobežots izplatības areāls, tādēļ tiek pieņemts, ka arī D. kaupersi ir sastopama tikai šajā reģionā. Vabole apdzīvo koku vainagus un barojas ar lapām, taču par tās bioloģiju vēl nav informācijas.

Profesors Barševskis arī iepriekš jaunatklātām sugām piešķīris latviešu kultūras personību vārdus. Agrāk viņš nosaucis sugas par godu Raimondam Paulam, Imantam Ziedonim, Jānim Streičam un citiem.

Sugas apraksts un taksonomiskais raksturojums publicēts zinātniskajā izdevumā Baltic Journal of Coleopterology.

saistītie raksti

zinātne pētījumi starptautiskā sadarbība

“BioPhoT” komandas stiprina saites ar investoriem un paātrina inovāciju virzību

Jūnija vidū vairāk nekā 20 platformas “BioPhoT” inovāciju komandas pirmo reizi vienotā Latvijas delegācijā piedalījās vienā no pasaules nozīmīgākajiem dziļo tehnoloģiju notikumiem – Hello Tomorrow Global Summit Amsterdamā. Dalība forumā ļāva Latvijas pētniekiem nostiprināt starptautisko redzamību u…

BioPhoT

10. jūlijs, 2026. gads

zinātnes komunikācija sasniegumi dabaszinātnes

No drosmīgas idejas līdz ERC intervijai: saruna ar LVKĶI pētnieci Lauru Andži

Pirms dažiem gadiem ideja par jaunas paaudzes slodzi nesošu biomateriālu no koksnes šķita gandrīz neticama. Taču tieši šī ideja aizveda Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) vadošo pētnieci Lauru Andži līdz Eiropas Pētniecības padomes (ERC) Starting Grant konkursa noslēdzošajai atlases …

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

7. jūlijs, 2026. gads

dabaszinātnes

Mārtiņš Briedis: Jaunākās tehnoloģijas ornitoloģijā ir teju revolūcija

Ornitologs Mārtiņš Briedis ir vadošais pētnieks gan Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas institūtā, gan, pētot putnu migrāciju, jau gandrīz deviņus gadus strādā Šveices Ornitoloģijas institūtā (The Swiss Ornitological Institute). Par sevi M. Briedis saka: joprojām esmu ar vienu kāju Latvijā, tomē…

Ilze Kuzmina, Zinātnes Vēstnesis

30. jūnijs, 2026. gads

dabaszinātnes

El Ninjo, Omega, klimata pārmaiņas – kāpēc piedzīvojam arvien biežākus un postošākus karstuma viļņus?

Pēdējās dienās Latvijā novērojam ļoti stipru karstumu, taču visspēcīgāk tas izpaužas Francijā, Spānijā, Itālijā, arī daļā no Apvienotās Karalistes, Vācijas un Šveices. Kāpēc šādi karstuma viļņi notiek arvien biežāk? Un vai nākotnē tie kļūs arvien spēcīgāki? To skaidro zinātne.  El Ninjo20…

Delfi.lv, The Guardian, dw.com

29. jūnijs, 2026. gads