DU entomologs jaunatklāto vaboli "Doliops kaupersi" nosauc par godu mūziķim Kauperam

Author
Daugavpils Universitāte / Delfi.lv

13. februāris, 2025. gads

dabaszinātnes pētījumi

Tradicionāli pieņemts, ka zinātnieks, kurš pirmais apraksta jaunatklātu sugu, iegūst tiesības tai piešķirt nosaukumu. Šī prakse turpināta ar jaunu koksngraužu sugu, kas sastopama Filipīnu arhipelāgā, un tagad nes latīnisko nosaukumu Doliops kaupersi, tā godinot latviešu mūziķi Renāru Kauperu.

Jaunā suga aprakstīta un nosaukta Latvijas biologa, Daugavpils Universitātes rektora, profesora Arvīda Barševska vadībā.

"Pienācis laiks pagājušā gada jubilāra Renāra Kaupera vabolei! 2024. gada beigās aprakstīts jauns koksngrauzis Doliops kaupersi, ko es veltīju Renāram Kauperam," raksta entomologs Dr. biol. A. Barševskis.

Duolips kaupersi DU.png
Jaunā koksngraužu suga Doliops kaupersi Barševskis, 2024. Attēls: A. Barševskis.

Doliops kaupersi izceļas ar zeltainzaļām krāsām un mīt Mindanao salas Sarangai džungļos. Visas Doliops ģints sugas raksturo ierobežots izplatības areāls, tādēļ tiek pieņemts, ka arī D. kaupersi ir sastopama tikai šajā reģionā. Vabole apdzīvo koku vainagus un barojas ar lapām, taču par tās bioloģiju vēl nav informācijas.

Profesors Barševskis arī iepriekš jaunatklātām sugām piešķīris latviešu kultūras personību vārdus. Agrāk viņš nosaucis sugas par godu Raimondam Paulam, Imantam Ziedonim, Jānim Streičam un citiem.

Sugas apraksts un taksonomiskais raksturojums publicēts zinātniskajā izdevumā Baltic Journal of Coleopterology.

saistītie raksti

sabiedrības veselība pētījumi

Rīgas Stradiņa universitāte veic antropoloģisku pētījumu Ventspilī

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki nākuši klajā ar jaunāko iedzīvotāju antropoloģisko pētījumu, kurā apzināti ventspilnieki. Izrādās, šajā apvidū dzīvojošie ir garāki un smagāki par citiem kurzemniekiem, turklāt arī krietni spītīgāki. Pētījums turpināsies vēl vairākus gadus visā Latvijā, l…

12. maijs, 2026. gads

dabaszinātnes

Gēnu bankas bioloģiskajai daudzveidībai

Klimata pārmaiņas arvien straujāk maina ierastos vides apstākļus, ietekmējot gan lauksaimniecību, gan dabiskās ekosistēmas. Pieaug ekstrēmu laikapstākļu biežums, mainās nokrišņu režīms un līdz ar to arī veģetācijas augšanas apstākļi. Vienlaikus palielinās slimību un kaitēkļu izplatība, kā arī novēr…

Ilona Noriete | Laikraksts "Ogres vēstis"

5. maijs, 2026. gads

dabaszinātnes

Intensīva mežsaimniecība var būt klimata pārmaiņu mazināšanas pasākums. Intervija ar Dr. silv., Aldi Butleru, LVMI “Silava” pētnieku

Laiku pa laikam publiskajā telpā parādās aktuāli vai attiecīgajā brīdī moderni vārdi vai frāzes. Vai siltumnīcefekta gāzu emisijas (turpmāk tekstā – emisijas) arī ir “modē”, jo tās piemin salīdzinoši bieži? Vai zinātnieks var uz šādu jautājumu atbildēt?Zinātnieks savā darbā kaut kādā mērā ir piesai…

zemeunvalsts.lv

28. aprīlis, 2026. gads

pētījumi

Pārtikas institūta zinātnieki izstrādā noteikšanas metodi mātes piena oligosaharīdu analīzei

Mātes piens ir daudz vairāk nekā produkts – tas ir komplicēta sastāva kopums, kas veicina zīdaiņa imunitāti un attīstību no pirmajām dzīves dienām. Viena no nozīmīgākajām mātes piena sastāvdaļām ir oligosaharīdi – specifiski ogļhidrāti, kuru funkcijas un ietekme uz cilvēka veselību joprojām tiek in…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

27. aprīlis, 2026. gads