Kas ir letonīts, un kā ar tā palīdzību piesārņojumu var pārvērst vērtīgā resursā

Author
Uldis Birziņš (Latvijas Televīzija)

17. jūnijs, 2026. gads

dabaszinātnes pētījumi

Tas, kas līdz šim tika uzskatīts par piesārņojumu, nākotnē var kļūt par vērtīgu resursu. Latvijas jaunuzņēmums attīsta tehnoloģiju, kas palīdzēs samazināt fosfora nonākšanu vidē un vienlaikus nodrošinās lauksaimniekus ar augsnei nepieciešamām barības vielām. 

julia-koblitz-RlOAwXt2fEA-unsplash.jpg
Ilustratīvs attēls. Autors: Julia Koblitz, unsplash.com

Jau pirms vairākiem gadiem Latvijas Universitātes (LU) pētnieki pievērsās problēmai, kas skar notekūdeņu attīrīšanas stacijas. Kanalizācija un citi notekūdeņi bioloģiskās attīrīšanas stacijās tiek attīrīti labi, tomēr ir kāds elements, kas attīrītajā ūdenī tomēr mēdz saglabāties.

Uzņēmuma "P-Agro Minerals" vadītāja Annija Emersone norādīja: "Stacijām ir grūtības attīrīt ūdeni no fosfora. Fosfors ir liels piesārņotājs notekūdeņos, kas pēc regulējuma ir jāattīra. No otras puses, fosfors ir ļoti vērtīga barības viela, kas ir ļoti nepieciešama lauksaimniecībā."

Lai risinātu šo problēmu, tika izveidots jaunuzņēmums, kuram izdevies piesaistīt Eiropas Inovāciju padomes finansējumu pusmiljona eiro apmērā.

Emersone norādīja: "Pēc tam kad fosfors ir izņemts no notekūdeņiem, mēs varam to atdot atpakaļ uz lauka lauksaimniecībai. Tas ir tas, ar ko nodarbojas mūsu uzņēmums. Mēs attīstām lielu ūdens filtrācijas iekārtu, ko varam piedāvāt ūdens stacijām."

Jaunuzņēmuma pamati patiesībā liekami pirms daudziem jo daudziem gadiem, kad zinātnieki pētīja minerālu, ko sauc par krāsu zemi jeb dabisko okeru.

Latvijas Universitātes vadošais eksperts Juris Kostjukovs sacīja: "Kādreiz bija tādas atradnes Latvijā pieejamas Staicelē. To izmantoja krāsu ražošanā sarkanajai krāsai kā pigmentu. Interesants sastāvs – struktūru kopā veido kalcija oksīds un dzelzs." Uzlabojot šīs izejvielas īpašības, kas Latvijā ir pieejama gana lielos apjomos, radīts letonīts.

"Letonīts ir mūsu iedots nosaukums minerālmateriālam. Mēs esam apstrādājuši šo Latvijā iegūstamo minerālmateriālu tā, ka tas iegūst unikālās spējas piesaistīt fosforu."

Letonīts uzsūc fosforu, un pēc tam to lauksaimnieki var izkaisīt uz lauka, kur mazie akmentiņi lēnām izšķīdīs un izdalīs fosforu augsnē, tādējādi to bagātinot. Tas palīdz arī neitralizēt PH līmeni. Biznesa modelis balstās uz to, ka Eiropas prasības stingri nosaka fosfora attīrīšanu no notekūdeņiem, pretējā gadījumā uzņēmumiem būs jāmaksā soda nauda.

"P-Agro Minerals" tehnoloģijas attīstības vadītāja Solvita Kostjukova paskaidroja: "Bija jāmeklē risinājums. Mēs sanācām kopā gan no nozares, gan dažādi zinātnieki, gan mēs, kas nodarbojas ar tehnoloģiju pārnesi un komercializāciju, un kopā meklējām risinājumu. Bija arī mērķis pēc iespējas šo tehnoloģiju radīt tādu, lai tā ir viegli, ērti un lēti piemērojama mazajām un vidējām notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kurām nav iespējams lielas investīcijas investēt."

Saņemtais finansējums ļaus attīstīt letonīta filtra tehnoloģiju un veikt pētījumus lauksaimniecības zemēs. Iekārtu ražošanu, ko būs iespējams pievienot jau esošajām attīrīšanas stacijām, plānots uzsākt trīs gadu laikā. 

saistītie raksti

dabaszinātnes zinātnes komunikācija

300 gadus sens pigments pret radioaktīvo cēziju - LU zinātnieku risinājumi

Vairāk nekā 300 gadus Prūsijas zilais pazīstams kā spilgts pigments mākslā, ko izmantojuši tādi pasaulslaveni gleznotāji kā Vinsents van Gogs, taču mūsdienās šis savienojums nonācis pavisam citā pētniecības laukā. Latvijas Universitātes (LU) zinātniskais līdzstrādnieks un doktorants Uģis Eismonts p…

Radio SWH TV sadarbībā ar "Rietumu Banku" un Latvijas Universitātes fondu

18. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes zinātnes komunik

Kāpēc savvaļas bites ir svarīgas arī lauksaimniecībai? Raidījumam "Latvija zinātnē" sākusies jaunā sezona

Latvijā sastopamas aptuveni 300 bišu sugas, taču tikai viena no tām – Eiropas medus bite – cilvēkiem ir vislabāk zināma, jo tā saistās ar stropiem un medus ieguvi. Pārējās sugas ir savvaļas bites, par kuru izplatību un ekoloģiskajām vajadzībām joprojām zināms salīdzinoši maz. Savvaļas bišu pētniece…

Radio SWH TV sadarbībā ar "Rietumu Banku" un Latvijas Universitātes fondu

17. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes

“Plastmasas pirāti” aicina jauniešus iesaistīties atkritumu piesārņojuma izpētē Latvijas ūdeņos

Šoruden Latvijas skolas, interešu izglītības iestādes un jauniešu grupas aicinātas iesaistīties starptautiskajā sabiedriskās zinātnes kampaņā “Plastmasas pirāti” (“Plastic Pirates - Go Europe!”). Kampaņas dalībnieki no 12 gadu vecuma, sekojot vienotai izpētes metodikai, var apsekot savas apkārtnes …

Latvijas Hidroekoloģijas institūts

17. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes sadarbība inovācija

Zinātnieki un uzņēmēji stiprinās sadarbību un meklēs ceļus inovāciju komercializācijai

24. septembrī biomedicīnas un fotonikas inovāciju platformas “BioPhoT” un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) pasākumā “Industrijas diena & Sensing the Future” zinātnieki, tehnoloģiju izstrādātāji un industrijas pārstāvji vētīs, kā panākt, lai pētnieku radītās idejas nep…

BioPhoT

16. septembris, 2026. gads