Kas ir letonīts, un kā ar tā palīdzību piesārņojumu var pārvērst vērtīgā resursā

Author
Uldis Birziņš (Latvijas Televīzija)

17. jūnijs, 2026. gads

dabaszinātnes pētījumi

Tas, kas līdz šim tika uzskatīts par piesārņojumu, nākotnē var kļūt par vērtīgu resursu. Latvijas jaunuzņēmums attīsta tehnoloģiju, kas palīdzēs samazināt fosfora nonākšanu vidē un vienlaikus nodrošinās lauksaimniekus ar augsnei nepieciešamām barības vielām. 

julia-koblitz-RlOAwXt2fEA-unsplash.jpg
Ilustratīvs attēls. Autors: Julia Koblitz, unsplash.com

Jau pirms vairākiem gadiem Latvijas Universitātes (LU) pētnieki pievērsās problēmai, kas skar notekūdeņu attīrīšanas stacijas. Kanalizācija un citi notekūdeņi bioloģiskās attīrīšanas stacijās tiek attīrīti labi, tomēr ir kāds elements, kas attīrītajā ūdenī tomēr mēdz saglabāties.

Uzņēmuma "P-Agro Minerals" vadītāja Annija Emersone norādīja: "Stacijām ir grūtības attīrīt ūdeni no fosfora. Fosfors ir liels piesārņotājs notekūdeņos, kas pēc regulējuma ir jāattīra. No otras puses, fosfors ir ļoti vērtīga barības viela, kas ir ļoti nepieciešama lauksaimniecībā."

Lai risinātu šo problēmu, tika izveidots jaunuzņēmums, kuram izdevies piesaistīt Eiropas Inovāciju padomes finansējumu pusmiljona eiro apmērā.

Emersone norādīja: "Pēc tam kad fosfors ir izņemts no notekūdeņiem, mēs varam to atdot atpakaļ uz lauka lauksaimniecībai. Tas ir tas, ar ko nodarbojas mūsu uzņēmums. Mēs attīstām lielu ūdens filtrācijas iekārtu, ko varam piedāvāt ūdens stacijām."

Jaunuzņēmuma pamati patiesībā liekami pirms daudziem jo daudziem gadiem, kad zinātnieki pētīja minerālu, ko sauc par krāsu zemi jeb dabisko okeru.

Latvijas Universitātes vadošais eksperts Juris Kostjukovs sacīja: "Kādreiz bija tādas atradnes Latvijā pieejamas Staicelē. To izmantoja krāsu ražošanā sarkanajai krāsai kā pigmentu. Interesants sastāvs – struktūru kopā veido kalcija oksīds un dzelzs." Uzlabojot šīs izejvielas īpašības, kas Latvijā ir pieejama gana lielos apjomos, radīts letonīts.

"Letonīts ir mūsu iedots nosaukums minerālmateriālam. Mēs esam apstrādājuši šo Latvijā iegūstamo minerālmateriālu tā, ka tas iegūst unikālās spējas piesaistīt fosforu."

Letonīts uzsūc fosforu, un pēc tam to lauksaimnieki var izkaisīt uz lauka, kur mazie akmentiņi lēnām izšķīdīs un izdalīs fosforu augsnē, tādējādi to bagātinot. Tas palīdz arī neitralizēt PH līmeni. Biznesa modelis balstās uz to, ka Eiropas prasības stingri nosaka fosfora attīrīšanu no notekūdeņiem, pretējā gadījumā uzņēmumiem būs jāmaksā soda nauda.

"P-Agro Minerals" tehnoloģijas attīstības vadītāja Solvita Kostjukova paskaidroja: "Bija jāmeklē risinājums. Mēs sanācām kopā gan no nozares, gan dažādi zinātnieki, gan mēs, kas nodarbojas ar tehnoloģiju pārnesi un komercializāciju, un kopā meklējām risinājumu. Bija arī mērķis pēc iespējas šo tehnoloģiju radīt tādu, lai tā ir viegli, ērti un lēti piemērojama mazajām un vidējām notekūdeņu attīrīšanas stacijām, kurām nav iespējams lielas investīcijas investēt."

Saņemtais finansējums ļaus attīstīt letonīta filtra tehnoloģiju un veikt pētījumus lauksaimniecības zemēs. Iekārtu ražošanu, ko būs iespējams pievienot jau esošajām attīrīšanas stacijām, plānots uzsākt trīs gadu laikā. 

saistītie raksti

dabaszinātnes starptautiskā sadarbība

Rīgas Tehniskā universitāte palīdz validēt ūdeņraža akumulatoru hibrīdmodernizāciju Eiropas dīzeļvilcieniem

Eiropai virzoties uz videi draudzīgāku mobilitāti, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir samazināt emisijas esošajā dzelzceļa ritošajā sastāvā. Dīzeļvilcienu nomaiņa pret jauniem bezemisiju vilcieniem prasa ievērojamus finanšu ieguldījumus un laiku, tādēļ esošo vilcienu modernizācija (retrofit) kļ…

Rīgas Tehniskā universitāte

31. jūlijs, 2026. gads

sasniegumi pētījumi

Paziņoti “Apvārsnis Eiropa” Twinning konkursa rezultāti – finansēšanai izvēlēti septiņi Latvijas projekti

No 1905 iesniegtajiem pieteikumiem finansējumam ir izvēlēti 179 visaugstāk novērtētie, attiecīgi panākumu rādītājs ir bijis 9,4% pieteikumu līmenī. Eiropas Komisija sākotnēji plānotais atbalstīto projektu skaits (~210) atšķiras no faktiski finansēto skaita, tāpēc ka vidējais projektu budžets i…

Latvijas Zinātnes padome

29. jūlijs, 2026. gads

dabaszinātnes

Latvijas reljefs – milzīgs leduslaikmeta arhīvs. Ko tajā pēta LU zinātnieki?

Lai gan mūsdienās ledāji atkāpjas galvenokārt kalnos un polārajos apgabalos, visstraujākā ledāju izzušana Latvijas teritorijā notikusi pēdējā leduslaikmeta beigās. Mūsdienu Latvijas reljefs ir kā milzīgs leduslaikmeta arhīvs, kurā saglabājušās liecības par to, kā pirms aptuveni 15–20 tūkstošie…

Kristaps Lamsters (Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors un vadošais pētnieks)

28. jūlijs, 2026. gads

pētījumi uzņēmējdarbība

RTU kopā ar uzņēmumu «Kinetics Nail Systems» sāk jaunu iniciatīvu – industriālās stipendijas bakalaura un maģistra studentiem

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un uzņēmums «Kinetics Nail Systems» uzsāk jaunu iniciatīvu – stipendiju programmu RTU Dabaszinību un tehnoloģiju fakultātes (DTF) studiju programmu «Materiālu inženierija» un «Materiālzinātne un nanotehnoloģijas» bakalaura un maģistra līmeņa studentiem, lai jau stu…

Rīgas Tehniskā universitāte

24. jūlijs, 2026. gads