Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārs Jānis Paiders 16.–17. jūlijā piedalījās Eiropas Savienības (ES) pētniecības ministru neformālajā sanāksmē Kopenhāgenā, Dānijā. Sanāksmē par pētniecību atbildīgie ministri un amatpersonas apsprieda kopīgu Eiropas rīcību kritisko tehnoloģiju attīstīšanai un pētniecības un inovāciju lomu ES nākamajā daudzgadu budžeta jeb finanšu ietvarā, tai skaitā, ES pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" nākotni.
IZM valsts sekretārs J. Paiders uzsvēra Latvijas zinātnieku spēju iesaistīties augsta līmeņa pētījumos kvantu tehnoloģiju, fotonikas, sensoru, elektronikas un robotikas, uzlabotas savienojamības un progresīvo materiālu jomās. Tādēļ īpaši svarīgi ir, lai piedāvātie ES līmeņa mehānismi atbalstītu visu Eiropas talantu iekļaušanos starptautiskos pētnieku konsorcijos, vairojot šādu pētījumu ietekmi un zināšanu pārnesi uz industriju.
Eiropas Komisijas jaunuzņēmumu, pētniecības un inovāciju komisāre Jekaterina Zaharijeva (Ekaterina Zaharieva) prezentēja nupat publicēto priekšlikumu ES konkurētspējas fondam un brīvi stāvošai pētniecības un inovāciju pamatprogrammai "Apvārsnis Eiropa" 2028.–2034. gada periodam, kas paredz 175 miljardu eiro lielus ieguldījumus pētniecībā un inovācijās. Komisāre akcentēja programmas ambīciju un palielināto fokusu uz komercializāciju, inovācijām, kas sniegs ieguldījumu EU konkurētspējā.
Attiecībā uz gaidāmo Konkurētspējas fondu un tā tematiskajiem pīlāriem, Latvijas delegācija pauda atbalstu inovāciju aktivitāšu konsolidācijai tematiskajos tehnoloģiju jomu pīlāros, vienlaikus aicinot turpināt investīcijas zemo tehnoloģijas gatavības līmeņu projektos caur sadarbībā balstītu projektu konkursiem "Apvārsnis Eiropa" pamatprogrammā.
J. Paiders īpaši akcentēja, ka nākamās ES pētniecības un inovāciju pamatprogrammas stūrakmenim jābūt sadarbībā balstītai pētniecībai, kas tiek finansēta, izmantojot "Apvārsnis Eiropa" pamatprogrammas noteikumus. Ir būtiski saglabāt līdzsvaru starp fundamentālu un lietišķu pētniecību, kā arī saglabāt līdzsvaru starp zināšanu attīstīšanas virzītu (t.s. “bottom-up”) un uz konkrētiem pielietojamības uzdevumiem virzītu (t.s. "top-down") pētniecību. Tāpat Latvija uzsvēra nepieciešamību ES līmenī sekmēt pētniecības un inovācijas plaisas mazināšanos starp dalībvalstīm, nodrošinot ambiciozu dalības paplašināšanas (Widening participation) instrumenta budžeta īpatsvaru, kas nedrīkstētu būt mazāks kā 2021.–2027. gada periodā.
No šā gada 1. jūlija Dānija rotācijas kārtībā ir pārņēmusi prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, tādēļ pētniecības ministru neformālā sanāksme norisinājās Kopenhāgenā, Dānijā.
