"Zinātniekam ir jārada jaunas zināšanas un objektīvi jāizvērtē notiekošie procesi. Tas ir pamats inovatīvu un drošu produktu un tehnoloģiju izstrādei, kā arī būtisks priekšnosacījums sabiedrības labklājības nodrošināšanai."
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā (LVKĶI) Ph. D. Edgars Kuka ir Koksnes noārdīšanās un aizsardzības laboratorijas pētnieks. Viņa darbs veltīts tam, lai izprastu, kā dažādi vides faktori, tostarp mitrums, mikroorganismi, saules starojums, ietekmē koksnes materiālu īpašības un kā ar inovatīviem risinājumiem iespējams pagarināt to kalpošanas laiku, padarot biomateriālu izmantošanu plašāku un ilgtspējīgāku.
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) galvenās pētījumu jomas ir koksnes aizsardzība, biorafinēšana, zaļā ķīmija un biotehnoloģijas. Koksne ir viens no senākajiem cilvēces izmantotajiem materiāliem, tomēr joprojām pastāv vairāki izaicinājumi, lai koksnes produkti būtu izturīgi, ilgmūžīgi un nekaitīgi.
Edgars savu izglītības un pētniecības ceļu veidojis Rīgas Tehniskajā universitātē, kur viņš no ķīmijas studijām nonāca līdz materiālzinātnei – jomai, kas apvieno eksaktās zinātnes un inženieriju. 2022. gadā viņš aizstāvēja doktora disertāciju un ieguva zinātņu doktora grādu materiālzinātnē, turpinot pētīt, kā radīt materiālus nākotnei. Viņa doktora darbs bija veltīts koksnes polimēru kompozītmateriāliem, kas turpināts un attīstīts arī Latvijas Zinātnes padomes (LZP) Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta (FLPP) projekta ietvaros.
Viņa darbs saistīts ar degradācijas procesu izpēti, ilgtspējīgu materiālu izstrādi un aizsardzības risinājumiem, kas palīdz plašāk izmantot biomateriālus un padarīt būvniecības nozari videi draudzīgāku. Edgars pēta, kā dažādi ārējie faktori, tostarp mitrums, mikroorganismi, saules starojums, ietekmē materiālu īpašības, un kā ar inovācijām paildzināt to kalpošanas laiku, nekaitējot videi. Viņa pētījumi promocijas darbā par koksnes polimēru kompozītmateriāliem un tēmas tālāka attīstība LZP FLPP projekta ietvaros palīdz rast risinājumus par aktuāliem mikroplastmasu piesārņojuma jautājumiem, radot jaunas pieejas emisiju kvantificēšanai un riska mazināšanai.
Pētnieks Edgars Kuka ir sniedzis būtisku ieguldījumu projektā “Inovatīvi risinājumi koksnes ilgizturības uzlabošanai”, kura ietvaros pētīti būvniecības koksnes ilgtspējības risinājumi. Šis projekts saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu par gada nozīmīgāko zinātnisko sasniegumu. Edgara pētījumu dati ir publicēti prestižākajos nozares žurnālos (Polymer Degradation and Stability, Construction and Building Materials u.c.), kas apliecina pētījumu kvalitāti un nozīmību gan fundamentālajā, gan lietišķajā zinātnē. Amerikas Koksnes aizsardzības asociācijas piešķirtā balva starptautiskā konkursā deva iespēju prezentēt savus pētījumus ASV.
E. Kuka aktīvi darbojas starptautiskajā pētniecības telpā, pārstāvot gan Latviju, gan LVKĶI dažādās starptautiskās organizācijās, tostarp Ziemeļeiropas Koksnes zinātnes un inženierijas tīklā, Innovawood, COST akcijās). Edgars savas zināšanas materiālu pētniecības, datu apstrādes un vides ietekmes izvērtēšanas jomā ir pilnveidojis apmācībās Vācijā, Lielbritānijā, Itālijā, Zviedrijā un citās valstīs. Iegūtā pētniecības pieredze lieti noder studentu darbu vadīšanā un sadarbībā ar ražotājiem, palīdzot risināt viņiem aktuālos jautājumus. Gandarījumu dod arī iespēja dažādos pasākumos parādīt plašākai sabiedrībai koksnes unikālās īpašības.
Edgars ir apliecinājis, ka, aktīvi darbojoties, nepārtraukti pilnveidojoties dažādos pētniecības virzienos un veidojot spējīgu pētnieku komandu, iespējams gūt gan personīgu gandarījumu gan Latvijas un ārvalstu kolēģu atzinību, vienlaikus godam pārstāvot Latvijas zinātni un LVKĶI pasaulē.
Kalendārs "Zinātne Latvijai 2026" un pētnieku apraksti ir izstrādāti Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA “VFS FILMS” un “researchLatvia” komanda; fotogrāfe Ieva Romaško, režisors Guntars Graiksts, producente Kristīne Pleša, operators Jānis Šēnbergs, kalendāra dizainere Anna Skane.