Ph. D. Anda Baklāne ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) digitālās pētniecības pakalpojumu vadītāja, literatūras pētniece un digitālo humanitāro zinātņu praktiķe. Strādājot digitālās pētniecības projektos, viņa attīsta pieejas, kas palīdz sistematizēt literatūras korpusus, interpretēt teksta datus un atklāt jaunas pētniecības iespējas humanitārajās zinātnēs. Šī brīža pētījumi veltīti urbanizācijas un modernizācijas procesu analīzei latviešu romānos. Zinātnes komunikācijas portāls researchLatvia sarunājas ar A. Baklāni par digitālajām metodēm, pētniecības ceļu un humanitāro zinātņu attīstību mūsdienu digitālajā vidē.
Anda atceras, ka interese par pētīšanu viņai piemitusi kopš bērnības. Pēc filozofijas maģistra studiju pabeigšanas Latvijas Universitātē (LU) 2008. gadā viņa vēl tikai iepazina pētniecības ikdienu: “Sākotnēji pētniecības ikdiena man vēl bija jāiepazīst – publikāciju rakstīšana, dalība zinātniskajās konferencēs un ar to saistītie procesi man atklājās pakāpeniski, kad pati sāku integrēties akadēmiskajā vidē.”
Pēc studijām viņa sāka darbu LNB, kur radās interese par digitālajām kolekcijām, digitālo humanitāro zinātņu virzienu un pavērās iespēja iesaistīties Valsts pētījumu programmu projektos. Šis posms kļuva nozīmīgs profesionālajā izaugsmē un deva pārliecību par pētniecības virzienu un nepieciešamību turpināt studijas doktorantūrā. “Īstā pētniecība sākās tikai tad, kad Nacionālajā bibliotēkā iesaistījos Valsts pētījumu programmu projektos. Tieši darbs komandā bija tas iztrūkstošais posms.”
LU Humanitāro zinātņu fakultātē A. Baklāne pasniedz kursus digitālajās humanitārajās un sociālajās zinātnēs, kā arī teksta datoranalīzē un datu vizualizācijā, stiprinot studentu digitālās prasmes. Disertācijā (2025) viņa statistiski analizējusi dabas parādību pieminējumus latviešu 20. gadsimta dzejā, bet šobrīd pēta urbanizācijas un modernizācijas procesus latviešu romānos.
Digitālā pētniecība: dati, rīki un jauns skatījums uz literatūru
LNB digitālās pētniecības grupā Anda piedalās izmēģinājuma pētījumos, datu kopu izstrādē un aprobēšanā, lai radītu atkārtojamas pētniecības pieejas un stiprinātu digitālās humanitārās zinātnes Latvijā. Šajā darbā svarīga ir gan datu apkopošana, gan tehnoloģisko risinājumu pārbaude un metodiskā pilnveide.
Digitālās pētniecības grupa veic literatūras un kultūras analīzi, kā arī izstrādā datu kopas un metodes, ko var izmantot citi pētnieki. Tādējādi veidojas platforma, kas ļauj digitalizēt, analizēt un interpretēt kultūras mantojumu mūsdienīgos veidos. “Mēs aprobējam digitālos rīkus, lai sniegtu piemērus citiem pētniekiem. Rūpējamies, lai mūsu datu kopas un programmēšanas kodi būtu atkārtoti izmantojami,” skaidro A. Baklāne.
Romānu korpuss: jauns skats uz literatūras vēsturi
Viena no vērienīgākajām iniciatīvām ir latviešu senāko romānu korpuss – vairāk nekā 450 romānu apkopojums līdz 1940. gadam. Tas ļauj pētīt literatūru gan detalizēti, gan kā plašāku kultūras procesu.
Datu analīze atklāj sabiedrības, materiālās kultūras un tehnoloģiju attīstības iezīmes: “Ļoti interesanti redzēt, kurā brīdī literatūrā ienāk modernie transportlīdzekļi. Tie atklāj gan tehnisko attīstību, gan arī to, kā mainās cilvēku dzīvesveids un priekšstati par pasauli.”
Digitālās metodes palīdz pamanīt stāstus, kas citādi paliktu apslēpti: “Vārdu atrašana un saskaitīšana nav galarezultāts. Digitālās metodes palīdz atklāt stāstus, kas citādi paliktu nepamanīti, un ļauj tos tālāk interpretēt.”
Mākslīgais intelekts humanitārajās zinātnēs: iespējas un piesardzība
LNB pētniecības grupa izmēģina arī MI rīkus, īpaši lielos valodas modeļus. Tie sniedz jaunas iespējas, taču prasa rūpīgu pārbaudīšanu. “Lielie modeļi gandrīz simtprocentīgi atrod meklētos jēdzienus, bet līdz 80% gadījumu tie ir viltus rezultāti. Tas atklāj, cik svarīgi ir šos rīkus izmantot pareizi, lai iegūtie rezultāti būtu ticami.”
Svarīgs ir arī datu kvalitātes un autortiesību jautājums, it īpaši mazajām valodām, kur datu apjoms ir ierobežots: “Latviešu valodai paredzētie atvērtā koda modeļi šobrīd vēl ir izstrādes procesā, taču tie attīstās strauji. Komerciālie risinājumi pagaidām nodrošina augstāku precizitāti, savukārt lokāla modeļu darbināšana prasa lielāku datora jaudu, kas institūcijām nākotnē kļūs arvien pieejamāka.”
Sabiedriskā zinātne: vecās drukas atpazīšanas pilnveide
LNB projektā vecās drukas atpazīšanai tiek iesaistīti brīvprātīgie, kas palīdz radīt MI algoritmiem nepieciešamos paraugus. “Lai uztrenētu algoritmu, vajadzīgi 10 000 pareizu rindiņu. Aicinājām palīgus, un šis darbs turpinās joprojām.” Šis projekts vienlaikus palīdz tehnoloģiju attīstībai un ļauj cilvēkiem tuvāk iepazīt kultūras mantojumu: “Ja visu automatizēsim, atņemsim cilvēkiem iespēju nonākt saskarē ar kultūru. Labojot vecu tekstu, cilvēks pats iegūst ko vērtīgu.”
Digitalizētie krājumi un atklājumi pētniecībā
A. Baklāne norāda uz digitalizācijas nevienmērīgo situāciju Latvijā: “Grāmatu digitalizācijas apjoms Latvijā nav sasniedzis pat 20%. Periodikā digitalizēti ap 90%, taču 90-to gadu izdevumos joprojām ir būtiski robi. Kopumā digitalizācijas process Latvijā vēl nav pusē.”
Digitalizācija tieši ietekmē nākotnes pētniecību, datu pieejamību un kultūras mantojuma saglabāšanu – jo atvērtāki ir materiāli, jo plašākas iespējas tos izmantot. Darbs ar vēsturiskajiem tekstiem nereti atklāj negaidītus aspektus un detaļas, kas piedāvā jaunu skatījumu uz laikmeta domāšanu, estētiku un kultūras priekšstatiem.
Viens no pētniecības virzieniem, kas A. Baklānei šķiet īpaši interesants, ir agrīnā zinātniskā fantastika: “Tajos tekstos lidojošo transportlīdzekļu ir ļoti daudz. Tas parāda, kādi priekšstati par nākotni valdīja konkrētajā laikmetā.”
Kā pasniedzēja A. Baklāne redz daudz talantīgu studējošo, tomēr norāda uz nesamērīgu studentu sastāvu: “Grupas ir mazas, pārsvarā meitenes. Man rodas jautājums – kāpēc puiši vairs nestudē humanitārās un sociālās zinātnes? Tas ietekmēs nozari un tās redzējumu.”
Viņasprāt, humanitārās un sociālās jomas ir būtiskas sabiedrības izpratnei un līdzsvarotai attīstībai, īpaši laikā, kad priekšroka nereti tiek dota STEM virzieniem: “Sarežģītā sabiedrībā mums vajag arī speciālistus, kuri prot aptvert kultūras un sociālās sistēmas.”
Ļoti svarīga ir kritiskā domāšana un datu pratība: “Ja sabiedrības vērtības nebalstās kritiskajā domāšanā un datos, tā kļūst neaizsargāta pret manipulācijām.”
A. Baklāne iedrošina jaunos pētniekus izmantot digitālās metodes: “Datu analīze un vizualizācija ir brīnišķīgi rīki humanitārajām zinātnēm.”
Tomēr nemainīgi svarīgs paliek pats pētniecības process: “Zinātne ir privilēģija – iespēja darīt to, kas patīk, intensīvi domāt, strādāt starp cilvēkiem ar līdzīgu domāšanas veidu. Šis process pats par sevi sniedz gandarījumu.”
Digitālajā laikmetā arvien skaidrāk iezīmējas humanitāro zinātņu potenciāls, un Ph. D. Andas Baklānes profesionālais veikums spilgti iezīmē gan nozares attīstības virzienus, gan iespējas jaunajiem pētniekiem.
----
Par rakstu sēriju "Latvijas zinātnieku pieredzes stāsti"
Izglītības un zinātnes ministrijas komunikācijas zīmola researchLatvia veidots ieskats Latvijas pētnieku darba gaitās, veicinot dziļāku izpratni par zinātnes lomu sabiedrībā un radot dialogu starp zinātniekiem un plašāku sabiedrību.
Šie stāsti aicina gan esošos un topošos pētniekus, gan sabiedrību kopumā iepazīt Latvijas zinātnes sasniegumus, kā arī smelties iedvesmu un motivāciju no to personību pieredzēm, kuri savu karjeru saistījuši ar zinātnisko darbību. Intervijas tiek realizētas projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros.
