Es nebeidzu un nebeigšu to atkārtot: skatoties uz Eiropas Komisijas (EK) nostāju un lēmumiem, ir skaidrs, ka šis ir jaunuzņēmumu laiks. Eiropa tic, ka šeit ir pietiekami daudz talantīgu cilvēku un pietiekami labas iestrādes, lai inovācijas spētu radīt tik nepieciešamo izrāvienu, veiksmīgi konkurējot globālajā ekonomikā. Eiropa ir gatava finansiāli atbalstīt jaunas iniciatīvas. Līdz ar to – kad tad, ja ne tagad? Turklāt nevajag aizmirst, ka Latvija ir daļa no Eiropas, tāpat kā nevajag ļaut sev domāt, ka mēs esam mazāk spējīgi nekā kādas cits valsts novatori.
Jaunuzņēmumu loma Eiropas Savienības politikā vēl nekad nav bijusi tik būtiska, kā tas ir šobrīd. Pirmo reizi jaunuzņēmumiem ir pašiem sava komisāre. Ekaterinas Zaharievas vadībā top jaunuzņēmumu un mērogojamu uzņēmumu stratēģija, kurai dienasgaismu vajadzētu ieraudzīt šī mēneša beigās.
EK prezidente Urzula fon der Leiena gada sākumā Davosas forumā nāca klajā ar iniciatīvu par 28. režīma veidošanu. Tas nozīmē, ka attiecībā uz korporatīvajām tiesībām, darba likumu, nodokļiem uz jaunuzņēmumiem attieksies viens vienots un vienkāršs režīms, kas būtiski atslogos to iespējas veiksmīgi mērogot savu biznesu Eiropā. 5. maijā U. fon der Leiena iepazīstināja ar jaunu iniciatīvu “Izvēlies Eiropu zinātnei” (Choose Europe for Science).
Priekšplānā zinātne un talanti
Jaunās iniciatīvas mērķis ir stiprināt Eiropas lomu kā globālam pētniecības, inovāciju un talantu centram.
Mērķa īstenošanai tiks izmantoti šādi instrumenti:
- 500 miljonu eiro finansējums ar mērķi piesaistīt darbam Eiropā pasaules līmeņa pētniekus;
- “supergrantu” izveide Eiropas Pētniecības padomes ietvaros, lai ilgtermiņā atbalstītu izcilus zinātniekus;
- Marijas Sklodovskas-Kirī stipendijas paplašināšana, piešķirot lielāku finansējumu un slēdzot līgumu uz garāku termiņu. Īpaši tas attiektos uz tādām jaunām jomām kā, piemēram, mākslīgais intelekts;
- palielināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā (R&D) līdz 3% no IKP līdz 2030. gadam.
Šai iniciatīvai vajadzētu darboties ciešā sazobē ar “Prasmju apvienības” (Union of Skills) programmu, kuras mērķi ir:
- piesaistīt talantus no citām pasaules valstīm, izmantojot vienkāršotu vīzu sistēmu un konkurētspējīgus darba apstākļus;
- stiprināt ES talantu bāzi, uzlabojot profesionāļu prasmes, paplašinot STEM izglītību (īpaši sieviešu vidū) un veicinot mobilitāti pāri robežām.
Šīs abas iniciatīvas iet rokrokā. Gan jaunuzņēmumiem, gan tādiem uzņēmumiem, kas meklē mērogošanās iespējas, būtisks šķērslis izaugsmei ir prasmīgu darbaroku trūkums.
Līdz ar to Eiropas virziens ir skaidrs – ir jāegulda talantos, atvieglojot piekļuvi prasmēm un stiprinot Eiropas inovāciju ekosistēmu.
Eiropas lielākā ekonomika rāda piemēru
Par Vācijas jauno Valsts Kancleru nule apstiprināts Frīdrihs Mercs un parakstīts arī koalīcijas līgums, kuru iepriekš rūpīgi bija analizējusi organizācija Innovate Europe Foundation. Šī analīze ir interesanta tāpēc, ka Vācija ir lielākā Eiropas ekonomika, kas daudzējādā ziņā gan nosaka toni, gan demonstrē kopējo dalībvalstu noskaņojumu. Savukārt jaunuzņēmumu un tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmas pārstāvji pamanīja, ka koalīcijas līgumā iekļautas inovatīvas apņemšanās.
Proti, vārds “jaunuzņēmums” (startup) dokumentā ir minēts 12 reizes, turklāt dažādās sadaļās – no ekonomikas līdz finansēm un no rūpniecības līdz aizsardzībai. Sadaļā par uzņēmējdarbību jaunuzņēmumi ir nodēvēti par “slēptajiem čempioniem” un “nākotnes DAX uzņēmumiem” (DAX ir viens no svarīgākajiem Vācijas fondu indeksiem).
Vācija ir iecerējusi izveidot jaunu federālo digitālo lietu ministriju. Tā ir apņēmusies mazināt birokrātiju, izmantojot digitālos procesus, un izveidot vienas pieturas aģentūru jaunuzņēmumiem ar apkalpošanu 24 stundu laikā.
Neskatoties uz to, ka līgumā ir paredzēta stingrāka pieeja attiecībā uz nelegālo migrāciju un patvēruma piešķiršanu (tā bija būtiska priekšvēlēšanu apņemšanās), tajā ir arī elementi, kas var palīdzēt jaunuzņēmumiem piesaistīt talantus. Piemēram, darbinieku akciju opcijas un pasākumi, lai piesaistītu vairāk ārvalstu tehnoloģiju speciālistu.
Vācija šobrīd ir apņēmusies ievērojamus līdzekļus ieguldīt mākslīgajā intelektā un mākoņinfrastruktūrā. Valdības koalīcijas līgumā ir iekļautas dažādas idejas, kā veicināt privātā un institucionālā kapitāla ieguldīšanu riska kapitālā un inovācijās. Valdība ir skaidri paudusi nostāju, ka ir gatava kļūt par aktīvāku jaunuzņēmumu klientu. Lai tas notiktu, paredzēts, piemēram, palielināt iepirkumu slieksni, līdz kuram valsts var iegādāties pakalpojumu bez iepirkuma procedūras. Tas varētu būt pat līdz 100 tūkstošiem eiro, ja pārdevējs ir tiešām jaunuzņēmums.
Cerēsim, ka arī Latviju un Baltiju kopumā iedvesmos šīs lielās ekonomikas soļi, ko tai spert ir daudz grūtāk, nekā tādām mazām valstīm kā Latvija. Mums ir pēdējais laiks apzināties kopējo Eiropas spēku un nodrošināt tajā arī savu pienesumu. Ir daudz piemēru, kas skaidri demonstrē mūsu spējas. Minēšu tikai vienu piemēru – 10% pasaules kvantu algoritmu top, pateicoties Latvijas zinātnieku darbam. Diezgan iespaidīgi, vai ne?
