Rihards Ruska studē Lavijas Universitātes (LU) doktorantūrā un LU Cietvielu fizikas institūtā izstrādā promocijas darbu par luminiscējošu nanomateriālu pielietojumiem biosensoros. Rihards nesen saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Artūra Balklava balvu zinātnes popularizēšanā. Apsveicam Rihardu ar panākumiem un aicinām uz sarunu sērijā “Iepazīsti jauno zinātnieku!“
Tava pētniecības tēma saistīta ar nanodaļiņām un fotoluminiscenci. Kā Tu izvēlējies studiju virzienu un nonāci pie fizikas?
Fizika un ķīmija mani ieinteresēja jau skolā. Tobrīd likās brīnumaini, ka ir iespējams paredzēt, kas sekos divu šķīdumu sajaukšanai vai kādai fizikālai darbībai. Tādēļ pēc skolas izlēmu turpināt savu izglītību, sākotnēji studējot ķīmijas bakalaura un tad – fizikas maģistra programmā. Doktorantūras studijas materiālu zinātnē bija loģisks nākamais solis, kas apvienoja sevī gan ķīmiju, gan fiziku. Paralēli studijām nodarboties ar pētniecību es sāku bakalaura studiju 2. kursā. Tolaik no kursa biedriem uzzināju, ka Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā tiek pētīti dažādi interesanti gaismu izstarojoši materiāli. Sekojoši es pieteicos praksei un nonācu Spektroskopijas laboratorijā, kurā strādāju vēl joprojām.
Kā Tu īsumā izskaidrotu, kāpēc Tavs pētījums ir svarīgs sabiedrībai?
Savā pētījumā es izstrādāju gaismu izstarojošas daļiņas, kuras nākotnē varētu izmantot procesu uzraudzībai lauksaimniecībā, medicīnā un citās bioloģiskās sistēmās. Piemēram, lauksaimnieki šīs daļiņas varētu iestrādāt laukā un pēc izstarotās gaismas intensitātes noteikt vielu koncentrāciju dažādās lauka vietās. Tas ļautu precīzāk plānot mēslojuma vai citu vielu izmantošanu un optimizēt lauksaimniecības tehnikas darbu. Medicīnā šo daļiņu izmantošana varētu sniegt iespēju iegūt informāciju par procesiem cilvēka organismā bez operācijām un citām invazīvām procedūrām.
Kas Tevi motivē pētniecībā?
Pētniecībā mani motivē iespēja izprast, kā darbojas lietas mums apkārt, un uz gūto zināšanu pamata būvēt ko jaunu. Lai atklātu ko jaunu, ir nepārtraukti jānostāda sevi jaunās situācijās un jāuzkrāj jauna pieredze. Tas tādēļ, ka mūsu smadzenes jaunas idejas veido no tā, ko jau esam piedzīvojuši. Līdz ar to labākie un radošākie zinātnieki, ko pazīstu, ir ārkārtīgi zinātkāri, aktīvi un atvērti dažādiem dzīves piedzīvojumiem.
Tu esi jaunuzņēmuma “Sprayify” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs. Kā radās šī produkta ideja un vilkme darboties biznesā?
Pirmā produkta ideja radās Covid‑19 pandēmijas laikā, kad dažādas virsmas tika regulāri dezinficētas. Mēs saskatījām iespēju šo procesu optimizēt un izstrādājām virsmu pārklājumu Dezosil. Pēc pandēmijas pieprasījums pēc šāda veida pārklājumiem mazinājās, tādēļ izlēmām pārvirzīt uzkrāto pieredzi citā nišā – aizsardzībā pret pelējumu.
Vēlme darboties uzņēmējdarbībā manā gadījumā cieši saistās ar interesi izprast procesus un to mijiedarbību. Biznesā un zinātnē domāšanas virzieni bieži atšķiras. Uzņēmējdarbībā uzsvars parasti tiek likts uz ātru rīcību un efektivitāti, savukārt zinātnē – uz augstu kvalitāti un precizitāti. Tieši šī atšķirība mani arī motivēja – es vēlējos izprast abus domāšanas modeļus un iemācīties tos apvienot.
Kāds atbalsts ir svarīgs zinātniekiem, lai būtu laba un veicinoša vide jaunu praksē pielietojamu risinājumu radīšanai?
Lai risinājums rastu pielietojumu reālajā vidē, ir nepieciešamas ne tikai tehniskās kompetences, bet arī izpratne par praktiskajām vajadzībām attiecīgajā jomā. Tāpēc viens veids, kā veicināt praksē pielietojamu risinājumu izstrādi, ir stiprināt sadarbību starp Latvijas zinātniekiem un risinājumu ieviesējiem – uzņēmumiem, slimnīcām un privātpersonām. Šāda sadarbība ļautu zinātniekiem gūt operatīvu atgriezenisko saiti, bet ieviesējiem – risināt tieši viņiem aktuālas problēmas.
Otrs veids varētu būt ciešākas sadarbības veicināšana starp biznesa un eksakto zinātņu studentiem doktorantūras, maģistrantūras un, iespējams, arī bakalaura līmenī. Studenti bieži ir motivēti, radoši un gatavi strādāt pie jaunām, reizēm pat “trakām” idejām. Tādēļ entuziastiskāko eksakto zinātņu un biznesa studentu saliedēšana jau studiju laikā varētu būt īpaši vērtīga eksperimentālāku risinājumu attīstībai.
Veidojot starpdisciplināras komandas pieredzējušu zinātnieku un biznesa mentoru vadībā, studenti varētu attīstīt laboratorijā radītos risinājumus praktiskā virzienā un komercializēt tos. Manuprāt, būtu pat vērts apsvērt iespēju ļaut studentiem veidot starpfakultāšu noslēguma darbus nevis kā tradicionālus, teorētiski orientētus zinātniskus pētījumus, bet gan kā reālus praktisko risinājumu izstrādes projektus.
Varam Tevi arī apsveikt ar nesen saņemto Latvijas Zinātņu akadēmijas Artūra Balklava balvu zinātnes popularizēšanā. Kāda ir Tava pieeja, lai sarežģītus fizikālos procesus pārvērstu saprotamā un aizraujošā stāstā?
Liels paldies! Cilvēkus patiesi var aizraut nevis ar sarežģītības demonstrēšanu, bet gan ar skaidru un saprotamu idejas izklāstu. Kad būtība ir uztverama, rodas telpa gan interesantām sarunām, gan iespējai sadarboties. Tā kā auditorijas mēdz būt ļoti dažādas, es pieturos pie principa: “kas par daudz, tas par skādi”. Labs piemērs tam ir skolas matemātika – mācības nesākas ar integrāļiem, un pirmajās klasēs pat vēl “neeksistē” negatīvie skaitļi. Zināšanas tiek pakāpeniski pielāgotas skolēna izpratnes līmenim. Līdzīgu pieeju es izmantoju arī zinātnes komunikācijā. Uzrunājot plašu auditoriju, apzināti neiedziļinos tehniskās detaļās, kas vairāk sarežģītu, nekā palīdzētu saprast. Mans mērķis ir veidot stāstījumu, kas cilvēkam ļauj “notvert” idejas būtību un raisa interesi uzzināt vairāk.
2024. gadā Tu piedzīvoji unikālu pieredzi prestižajā Nobela prēmijas laureātu sanāksmē Lindavā, Vācijā. Pasākums pulcēja vairāk nekā 30 Nobela prēmijas ieguvējus un aptuveni 600 jauno zinātnieku, un Tu biji pirmais Latvijas pārstāvis, kas piedalījās šajā ikgadējajā sanāksmē. Ko dalība Nobela prēmijas laureātu sanāksmē nozīmēja Tev personīgi un Latvijas zinātnes sistēmai kopumā?
Dalība Nobela prēmijas laureātu sanāksmē man personīgi bija liels pagodinājums un nebūtu iespējama bez Latvijas Jauno Zinātnieku apvienības atbalsta. Tā bija iespēja satikties un neformāli parunāt ar Nobela laureātiem, un saprast, ka aiz izciliem zinātniskiem sasniegumiem stāv ļoti cilvēcīgi, bet reizē ārkārtīgi zinātkāri cilvēki. Šī pieredze palīdzēja saprast, ka zinātne aug un attīstās tur, kur ir drosme uzdot jautājumus un brīvība darīt citādi.
Latvijas zinātnes sistēmai šis notikums, manuprāt, sniegs pienesumu ilgtermiņā. Sanāksmē man izdevās izveidot kontaktus ar vairākiem potenciāliem sadarbības partneriem, ar kuriem nākotnē varētu veidoties starptautiski projekti, tādējādi stiprinot Latvijas zinātnes vidi un tās starptautisko iesaisti.
Tātad Tu apvieno gan zinātnisko izcilību, gan spēju interesanti pastāstīt par zinātni sabiedrībai, gan arī uzņēmējdarbību. Kā Tev izdodas šīs lietas līdzsvarot ikdienā?
Lai arī sākotnēji šīs jomas šķiet nošķirtas, praksē tās bieži savstarpēji papildina viena otru. Uzņēmējdarbība palīdz attīstīt zinātniskās komunikācijas prasmes un liek paskatīties uz pētījumiem no pielietojamības skatu punkta. Zinātnes komunikācija palīdz precīzāk formulēt savu pētījumu būtību un domāt par nākamajiem soļiem. Savukārt zinātne iemāca pieņemt lēmumus racionāli un bez emocijām, kas ļoti noder, attīstot uzņēmumu un plānojot runas.
Kas Tevi pamudināja pieteikties LJZA?
Pieteikties LJZA mani pamudināja iespēja rast kontaktu ar citu zinātnes nozaru pārstāvjiem. Dalība LJZA sniedz spēcīgas komandas sajūtu un pārliecību, ka man būs pie kā vērsties, ja man radīsies jautājumi, uz kuriem pats nevarēšu rast atbildi.
Ko tu gribētu novēlēt vai ieteikt jauniešiem, kas domā par karjeru zinātnē?
Pirmkārt, es ieteiktu apzināties, ka, izvēloties karjeru zinātnē, nevar “kļūdīties”, jo zinātniska domāšana ir vērtīga jebkurā jomā – no politikas līdz pavārmākslai. Otrkārt, es ieteiktu nekad nepadoties. Gan dzīvē, gan studijās būs sarežģīti brīži, taču tieši to pārvarēšana veido mūs par tādu cilvēku un profesionāli, kādu vēlamies sevī redzēt.
