Inovatīva pieeja: cidoniju atlikumu pārvēršana veselību veicinošos līdzekļos

Author
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

4. jūnijs, 2025. gads

pētījumi zinātne

Vai esi kādreiz aizdomājies, kur paliek cidoniju pārpalikumi pēc pārstrādes? Lielākoties tie tiek izmesti. Taču Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts​​​​​​a (LVKĶI) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) projekts strādā, lai pārvērstu bioatkritumus par vērtīgiem sabiedrotajiem cīņā ar slimībām.

cidoniju atlikumu pārvēršana_LVKĶI.png
LVKĶI publicitātes attēls

Mūsu pētnieces Dr.sc.ing. Sarmīte Janceva un Ph.DAnna Andersone sadarbībā ar Līgu Pētersoni no Rīgas Stradiņš universitātes uzsākušas ambiciozu trīs gadu pētījumu, lai no cidoniju atlikumiem izstrādātu inovatīvas un netoksiskas zāļu piegādes sistēmas (drug delivery systems), kuras spētu ne vien mērķtiecīgi transportēt aktīvās vielas, bet arī uzlabot to iedarbību – īpaši pret vēža šūnām.

Šī ir divkārša inovācija:

  • bioloģiski aktīvo vielu atklāšanā un modificēšanā,
  • jaunu metožu izstrādē šo vielu analīzei un farmakokinētikas novērtēšanai. 

Ar zinātnieku palīdzību skābais dārza auglis - cidonija – potenciāli var kļūt par nākotnes medicīnas sastāvdaļu.

Projekta mērķis ir pārvērst vietējos bioloģiskos resursus par efektīviem un veselību veicinošiem risinājumiem, kas varētu palīdzēt uzlabot ārstēšanu visā pasaulē.

Cidoniju audzēšana, raža un pārstrāde Latvijā

Krūmcidoniju audzēšana Latvijā strauji attīstās: no 650 hektāriem 2020. gadā līdz vairāk nekā 700 hektāriem 2023. gadā. Šis auglis kļūst par vienu no pieprasītākajiem augļkopības kultūraugiem. Atkarībā no šķirnes un audzēšanas apstākļiem, raža var svārstīties no 2 līdz 4 kg uz krūmu. Vidēji no hektāra iespējams iegūt 3 līdz 6 tonnas cidoniju augļu, atkarībā no audzēšanas apstākļiem un šķirnes. (*)

Ņemot vērā kopējo ražu un pārstrādes apjomu, var secināt, ka liela daļa cidoniju netiek pārstrādātas un potenciāli var kļūt par atkritumiem.

Iespējas un izaicinājumi

Ņemot vērā cidoniju augsto C vitamīna un skābes saturu, tās ir vērtīgs izejmateriāls dažādu produktu ražošanai. Tomēr, lai samazinātu atkritumu apjomu un pilnībā izmantotu cidoniju potenciālu, nepieciešams attīstīt pārstrādes infrastruktūru un veicināt inovācijas šajā nozarē.

Projekts "Cidoniju bioatkritumu valorizācija mērķtiecīgos zāļu piegādes komponentos un inovatīvos veselību veicinošos līdzekļos" ir solis pareizajā virzienā, demonstrējot, kā vietējie bioloģiskie resursi var tikt izmantoti augstas pievienotās vērtības produktu radīšanai, vienlaikus risinot vides un veselības aprūpes izaicinājumus.

Projektu no LVKĶI puses nodrošina projekta vadītāja Dr.sc.ing. Sarmīte Janceva un pētniece Ph.D. Anna Andersone.

(*) Valsts Kopējās lauksaimniecības politikas tīkla atskaite 

(*) "Latvijas citrons - krūmcidonija" (Valsts KLP tīkls) 

Projekta apraksts: Cidoniju bioatkritumu valorizācija mērķtiecīgos zāļu piegādes komponentos un inovatīvos veselību veicinošos līdzekļos (Nr.: lzp-2024/1-0255)

LZP FLPP.jpg

saistītie raksti

pētījumi

Pārtikas institūta zinātnieki izstrādā noteikšanas metodi mātes piena oligosaharīdu analīzei

Mātes piens ir daudz vairāk nekā produkts – tas ir komplicēta sastāva kopums, kas veicina zīdaiņa imunitāti un attīstību no pirmajām dzīves dienām. Viena no nozīmīgākajām mātes piena sastāvdaļām ir oligosaharīdi – specifiski ogļhidrāti, kuru funkcijas un ietekme uz cilvēka veselību joprojām tiek in…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

27. aprīlis, 2026. gads

zinātne project sasniegumi

No notekūdeņiem līdz sabiedrības veselībai: Latvijā top unikāla monitoringa platforma

Sistemātiska un visaptveroša notekūdeņu un citu vides paraugu izpēte attiecībā uz ķīmiskām un toksiskām vielām, medikamentu atliekām, slimību ierosinātājiem un citiem bioloģiskiem riska faktoriem dod iespēju savlaicīgi pamanīt apdraudējumus un daudz precīzāk izvērtēt to iespējamo ietekmi uz cilvēku…

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs

24. aprīlis, 2026. gads

zinātne

Gaisma, kas iedarbina ķīmiju: LU pētnieki izstrādā šķīdinātājus ilgtspējīgākām ķīmijas tehnoloģijām

LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes (MDZF) Jonu šķidrumu un ilgtspējīgas ķīmijas laboratorijā veic jonu šķidrumu sintēzi un izpēti ar mērķi veicināt industriālu ķīmisko procesu ilgtspēju – radīt tādus jonu šķidrumus, kas vienlaikus kalpotu gan par šķīdinātāju (šķidrumu, kas nodrošina reaģēj…

LU Fonds

22. aprīlis, 2026. gads

zinātne

Apvienos divus Latvijā nozīmīgus medicīnas pētniecības institūtus; cer uz lielāku starptautisko konkurētspēju

No jūnija Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) un Latvijas Biomedicīnas centrs (BMC) kļūs par vienotu Nacionālo pētniecības un inovāciju institūtu. Abos ar medicīnu saistītajos zinātnes institūtos patlaban norit darbs, lai apvienotu administrāciju, un abu iestāžu vadība pauda, ka pārmaiņas …

Sintija Ambote | Latvijas Radio Ziņu dienests

21. aprīlis, 2026. gads