Īstenots nozīmīgs pilotprojekts nieru aizstājterapijas uzlabošanai. Izveidots Latvijas Nieru slimnieku reģistrs

Author
Rīgas Stradiņa Universitāte

29. maijs, 2026. gads

sabiedrības veselība

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS) sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti noslēdzies nozīmīgs pilotprojekts Hroniskas nieru aizstājterapijas efektivitātes uzlabošana Latvijā: kvalitātes un izmaksu modelis kā ārstēšanas un finansiālās ietekmes rīks, izmantojot Latvijas Nieru slimnieku reģistru. Projekta ietvaros izveidots arī Latvijā pirmais Latvijas Nieru slimnieku reģistrs (LNSR), kurā iekļauti 1213 pacienti.

Nieru aizstājterapija (NAT) ir dzīvību glābjoša ārstēšana, kas nodrošina nieru funkciju cilvēkiem ar terminālu jeb galēju nieru mazspēju un ietver nieru transplantāciju, hemodialīzi un peritoneālo dialīzi. Latvijā ik gadu nieru aizstājterapija ir nepiecieciešama aptuveni 1317 pacientiem.

“Projekts ļāvis ne vien daudz precīzāk analizēt pacientu ārstēšanas kvalitāti un veselības iznākumus, bet arī identificēt būtiskas iespējas efektīvākai veselības aprūpes finansējuma izmantošanai. Jaunā datu analīzes sistēma ir integrēta ar e-veselības sistēmu un ļauj automatizēti analizēt pacientu ārstēšanas kvalitātes rādītājus, komplikāciju riskus, hospitalizācijas biežumu un ārstēšanas izmaksas dažādās nieru aizstājterapijas pacientu grupās, tāpēc būs iespējams izsekot pacientu ārstēšanas kvalitātei un nodrošināt vienotus kvalitātes standartus visā Latvijā. Tāpat sistēmiskā pieeja nodrošina arī komplikāciju mazināšanu, veicinās nieru transplantāciju pieejamību, kā arī ļaus efektīvāk izmantot valsts finansējumu,” sacīja projekta ekspertu grupas vadītājs docents Kārlis Rācenis. 

karlis_racenis_nieru_slimnieku_registrs.jpg
PSKUS Nefroloģijas centra virsārsts nefrologs, RSU docents, zinātnieks Kārlis Rācenis
Iespējas ieekonomēt veselības aprūpes finansējumu

Pilotprojekta rezultāti atklājuši vairākas būtiskas problēmas un vienlaikus arī iespējas uzlabot pacientu aprūpi Latvijā. Analizējot datus, identificēti aptuveni 2,5 miljoni eiro gadā, kas iepriekš tika izmantoti bez pietiekamas pierādījumu bāzes. Tāpat, izvērtējot divu nieru aizstājterapijas centru datus, secināts, ka viens hemodialīzes pacients gada laikā vidēji tiek stacionēts PSKUS divas reizes. Pārrēķinot uz visu Latvijas pacientu populāciju, tas rada aptuveni 3,25 miljonus eiro izmaksas gadā. Eksperti norāda, ka, pietuvinot hospitalizācijas biežumu Eiropas Savienības vidējam līmenim, šīs izmaksas būtu iespējams samazināt gandrīz uz pusi.

Pilotprojekts arī apliecinājis, ka ilgtermiņā visefektīvākā nieru aizstājterapijas metode gan pacienta dzīves kvalitātes, gan izmaksu ziņā ir nieru transplantācija. Pirmajā gadā pēc transplantācijas ārstēšanas izmaksas vidēji sasniedz 31 705 eiro, bet katrā nākamajā gadā tās samazinās līdz vidēji 5718 eiro. Salīdzinājumam: hemodialīzes pacientu ārstēšanas izmaksas gadā sasniedz vidēji 35 237 eiro, bet peritoneālās dialīzes pacientiem – aptuveni 32 394 eiro. Vienlaikus projektā secināts, ka pacientu izvērtēšana potenciālai nieru transplantācijai Latvijā joprojām ir nepietiekama – tikai deviņos nieru aizstājterapijas centros vairāk nekā 20 % pacientu tika veikti nepieciešamie izmeklējumi un izvērtēta iespēja kļūt par transplantācijas kandidātiem.

Labāka dzīves kvalitāte – pēc nieru transplantācijas

Projektā secināts, ka vismazākais simptomu smagums un labākie dzīves kvalitātes rādītāji ir pacientiem pēc nieru transplantācijas. To apliecina arī jaunizveidotā Latvijas Nieru slimnieku reģistra pacientu pieredzes dati, kurus snieguši 728 pacienti jeb vairāk nekā 60 % reģistrā iekļauto pacientu. Tie atklāj būtisku simptomu slogu visās nieru aizstājterapijas grupās, īpaši hemodialīzes pacientiem. Izteikta vai ļoti izteikta nieze novērota 28 % hemodialīzes pacientu, savukārt 15 % pacientu ziņojuši par izteiktām sāpēm. Aptuveni 60 % hemodialīzes pacientu izjūt izteiktas bažas un satraukumu par savu veselības stāvokli, savukārt peritoneālās dialīzes pacientiem biežāk novēroti miega traucējumi.

Jauni pacientu ceļi

Pilotprojekta laikā izstrādātas un atjaunotas rekomendācijas, kā arī pacientu ceļi visām nieru aizstājterapijas metodēm – nieru transplantācijai, hemodialīzei un peritoneālajai dialīzei. Tāpat izveidots predialīzes programmas pacientu ceļš un rekomendācijas, lai pacienti savlaicīgāk nonāktu pie piemērotākās ārstēšanas un uzlabotos ārstēšanas kvalitāte pirms tiek uzsākta nieru aizstājterapija.

Lai palīdzētu pacientiem un ārstniecības personām labāk apgūt peritoneālās dialīzes metodi, izveidoti arī īpaši apmācību video. Savukārt pacientu pieredzes video iedrošina cilvēkus nebaidīties runāt par savu veselības stāvokli un aktīvi iesaistīties ārstēšanas izvēlēs.

Pilotprojekts Hroniskas nieru aizstājterapijas efektivitātes uzlabošana Latvijā: kvalitātes un izmaksu modelis kā ārstēšanas un finansiālās ietekmes rīks, izmantojot Latvijas Nieru slimnieku reģistru NVD-9/97-2024, NVD pilotprojekts Nr. 55. Pilotprojekts īstenots Nacionālā veselības dienesta projektā Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija, kā arī Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4. komponentes Veselība 4.3. reformu virziena Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana 4.3.1.r. reformas Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana, kopējā valsts budžeta veselības aprūpes nozarē palielinājums projekta Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija ietvaros.

Kārlis Rācenis ir arī viens no researchLatvia kalendāra "Zinātne Latvijai" varoņiem. Noskaties videostāstu par Kārļa pētījumiem!
 

saistītie raksti

sabiedrības veselība medicīna

Nevis gaidīt operāciju, bet tai gatavoties. Ārsta padomi labākai veselībai un rezultātiem

Rakstu sagatavoja Rihards Pēteris Ročāns (RSU medicīnas doktors, RSU Anestezioloģijas un reanimatoloģijas un klīnisko simulāciju katedras docētājs, Vītola klīnikas vecākais anesteziologs ) Ikviena operācija ir saistīta ar komplikāciju riskiem. Taču, ja laiks ļauj un operācija var būt plānveida…

Rihards Pēteris Ročāns, RSU medicīnas doktors, RSU Anestezioloģijas un reanimatoloģijas un klīnisko simulāciju katedras docētājs, Vītola klīnikas vecākais anesteziologs

17. novembris, 2026. gads

medicīna sabiedrības veselība starptautiskā sadarbība

Pārstrādājot mitohondrijus, imūnšūnas var labāk cīnīties ar infekcijām

Vai pretmikrobu terapija varētu cīnīties ar infekcijām, ne tikai iedarbojoties uz mikrobiem, bet arī palīdzot mūsu imūnšūnām darboties efektīvāk? Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētnieki sadarbībā ar starptautisku zinātnieku komandu atklājuši daudz…

Rīgas Stradiņa universitāte

16. novembris, 2026. gads

sporta zinātne sabiedrības veselība

No laboratorijas līdz futbola laukumam: FLPP projektā izpētīts - kā viedais tekstils palīdz izprast un uzlabot kustības

Vai apģērbs var palīdzēt cilvēkam labāk izprast savas kustības? Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Vidzemes Augstskolu (ViA) attīsta viedā tekstila risinājumus, kas ļauj iegūt informāciju par ķermeņa kustībām un izmantot to vingrinājumu izp…

Latvijas Zinātnes padome

13. novembris, 2026. gads

sabiedrības veselība

RSU notiks valsts pētījumu programmas projekta noslēguma konference par pusaudžu psihiskās veselības novērtēšanu

25. novembrī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) notiks valsts pētījumu programmas “Sabiedrības veselība” projekta noslēguma konference “Pusaudžu psihiskās veselības novērtēšana – no pētījuma rezultātiem līdz praktiskiem risinājumiem”. Tajā RSU un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki iepazīst…

Latvijas Zinātnes padome

12. novembris, 2026. gads