Izglītības un zinātnes ministrija prezentēs kalendāru “Zinātne Latvijai 2025”

Author
Brigita Zutere, researchLatvia

3. janvāris, 2025. gads

zinātnes komunikācija

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) svinīgi atklās tās veidoto zinātnes kalendāru “Zinātne Latvijai 2025”. Kā nozīmīgs zinātnes komunikācijas instruments šis kalendārs jau astoto reizi apvienos Latvijas pētniekus un pētnieces, kuri ar saviem sasniegumiem veicina valsts zinātnes atpazīstamību starptautiskā mērogā. Paralēli kalendāra atvēršanas svētkiem tiks atklāta arī ceļojošā izstāde, kas turpinās popularizēt Latvijas zinātni plašākai auditorijai.

Pasākums norisināsies 8. janvārī plkst. 16.00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA), K. Barona ielā 1, Rīgā.

Citai citu papildinot, kalendārs “Zinātne Latvijai 2025” apvieno 12 Latvijas vadošās zinātniskās institūcijas. To izcilie sasniegumi pētniecībā apliecina mūsu valsts nozīmīgo lomu kā Eiropas Pētniecības telpā, tā arī pasaules zinātnes arēnā. 12 zinātnes personības – sešas pētnieces un seši pētnieki – ar savu unikālo pētniecisko darbu sniedz ieguldījumu starpdisciplināru nacionāla un pasaules līmeņa zinātnes centru attīstībā.

Šis interaktīvais zinātnes kalendārs ir pieejams kā digitālā, tā klasiskā formātā, tādējādi sniedzot iespēju interesentiem iepazīt iedvesmojošus Latvijas zinātniekus sev pieejamākajā veidā.

2025. gada kalendāra personības pārstāv –

“Zinātne Latvijai 2025” atvēršanas svētkos 12 kalendārā iekļautajām zinātniskajām institūcijām pirmoreiz tiks pasniegts IZM veidotās zinātnes komunikācijas platformas researchLatvia vēstneša apliecinājums Member of researchLatvia, tā apliecinot to nozīmīgo lomu Latvijas zinātnes attīstībā.

Paralēli JVLMA telpās tiks atklāta un līdz 29. janvārim būs skatāma ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2025”. Visa gada garumā tā būs aplūkojama augstākās izglītības iestādēs, kā arī citās sabiedriskajās un kultūrvietās visā Latvijā. Skenējot kvadrātkodus, ikviens interesents varēs noskatīties visus 12 videostāstus.

Lai Gaismas pils, Latvijas zinātnes, mākslu un kultūras, kā arī lietišķo zinātņu universitāšu un augstskolu sniegums turpina mūs visus iedvesmot – meklēt, radīt un augt!

Izstade Zinatnes kalendars  1500 x 860 px.png

Zinātnes kalendārs ir izstrādāts IZM realizētā projekta Nr.  1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA “Entuziasti Digital” radošā komanda, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs.

saistītie raksti

zinātnes komunikācija sadarbība

Māris Būmanis: Sinerģija starp nozarēm un pētniecību – Latvijas attīstības atslēga

21. gadsimta straujā attīstība liek uzņēmumiem domāt ne tikai par šodienu, bet arī par to, kādi būs rītdienas produkti, tehnoloģijas un cilvēki, kas tos radīs. Līdzās digitalizācijai un automatizācijai arvien svarīgāka kļūst spēja apvienot zināšanas, pieredzi un radošumu. Tāpēc sinerģija starp noza…

AS "Latvijas Finieris"

17. oktobris, 2025. gads

zinātnes komunikācija personība

Oktobra personība Sergejs Gaidukovs: kā materiālzinātne palīdz veidot zaļāku nākotni

Ilgtspējīgu materiālu pētniecība kļūst par vienu no nozīmīgākajiem virzieniem, kas palīdz mazināt vides piesārņojumu un veidot aprites ekonomiku. No biomasas radīti polimēri spēj aizstāt tradicionālo plastmasu, vienlaikus saglabājot augstas tehnoloģiskās īpašības un būtiski samazinot atkritumu apjo…

researchLatvia

13. oktobris, 2025. gads

zinātnes komunikācija personība dabaszinātnes

Oktobrī ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2025” būs apskatāma RTU – Rīgā un Rēzeknē

Ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2025” paver iespēju iepazīt 12 Latvijas zinātnes personības un viņu devumu sabiedrības un pētniecības attīstībā. Akcentējot zinātnes universitātes pienesumu pētnieciskās darbības attīstīšanā, no 1. līdz 29. oktobrim šī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veid…

researchLatvia

1. oktobris, 2025. gads

zinātne zinātnes komunikācija

Saruna par audzējiem un precīzijas medicīnu ar pētnieci Inesi Čakstiņu-Dzērvi

Mūsdienās audzēji bieži veidojas spontāni, ārējās vides ietekmē, tomēr arī ģenētika var dot predispozīciju. Nevis šūnas ir tendētas "sajukt prātā", bet mums evolucionāri ir labi izveidojies kļūdu labošanas mehānisms. Tomēr, ja šajā mehānismā ieviešas kļūdiņas, tad tas vairs neizlabo sākotnējās kļūd…

Ieva Siliņa, Radio Naba | Ivars Austers, Latvijas Universitāte

2. oktobris, 2025. gads