Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts: vieta, kur zinātne sastopas ar inovācijām

Author
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts

25. maijs, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) ir starptautiski atzīts līderis materiālzinātnē un starpdisciplinārās pētniecības jomās. 

Jau 48 gadus LU CFI pētījis dažādus materiālus, pārklājumus un ar tiem saistītās inovācijas, izglītojis nākamās zinātnieku paaudzes un sadarbojies ar industriju – šo darbību mērķis ir radīt dinamisku vidi, kurā risināt globālus sabiedriskos un tehnoloģiskos izaicinājumus, stiprinot Latvijas un Eiropas zinātnes lomu pasaulē.

LU CFI.jpg
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts | Foto: Ieva Romaško

Galvenās institūta pētniecības jomas iedalāmas 3 virzienos: materiāli fotonikas ierīcēm; materiāli enerģijas uzkrāšanai un ražošanai; mikrofluīdika un biomedicīnas tehnoloģijas.

Institūtā strādā aptuveni 300 darbinieku, no kuriem 100 ir zinātņu doktori un liels īpatsvars ir studenti Latvijas vadošajās augstskolās, kas gūst izcilu pieredzi savas zinātniskās karjeras sākumam un izmanto pētniecības iespēju priekšrocības, lai izstrādātu savus bakalaura, maģistra un promocijas darbus.

Institūts sadarbojas ar vairāk nekā 100 zinātniskajām institūcijām – gan tuvākajiem Eiropas partneriem, gan pasaules līmeņa līderiem –, ik gadu īstenojot vairāk nekā 100 pētniecības projektus, no kuriem aptuveni trešdaļa tiek veikti sadarbībā ar industriju, lai ar tiltu starp zinātni un biznesu radītu reālu ietekmi.

RL titulattēli (40).png
Infografika | LU CFI

Lai sekmētu inovācijas un tehnoloģiju pārnesi, LU CFI ir mērķtiecīgi pilnveidojis iekšējos procesus un atbalsta sistēmu, efektīvi atvieglojot zinātnieku ceļu no laboratorijas atklājuma līdz komercializācijai vai sadarbībai ar industriju. Mazāks administratīvais slogs ļauj pētniekiem koncentrēties uz savu primāro darbu. Skaidrie un prognozējamie nosacījumi ne vien paātrina ideju nonākšanu tirgū, bet arī veido uzticamu un atvērtu vidi darbiniekiem – izcila augsne augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju radīšanai.

Atvērtība pret akadēmiskajiem un biznesa partneriem caurstrāvo arī LU CFI infrastruktūras pārvaldību – institūta telpās mājo vairākas iekārtas, kas ir unikālas Baltijas valstu reģionā un pat plašāk, un saskaņā ar open-access laboratoriju principu tās ir pieejamas izmantošanai kolēģiem no citām pētniecības iestādēm un dziļo tehnoloģiju uzņēmumiem.

LU CFI aktīvi iesaistās arī pasākumos, kas ar zinātni un tās augļiem iepazīstina plašāku sabiedrību, kā arī institūts pats organizē šādus notikumus, piemēram, skolēnu ekskursijas un “Saules Kauss” konkursu, kur jaunā paaudze stiprina STEM zināšanas, būvējot ar saules baterijām darbināmus auto un laivu modeļus.

Noskaties arī researchLatvia kalendāra zinātnes Maija personībai – LU CFI Plāno kārtiņu laboratorijas vadošajam pētniekam Ph. D. Edgaram Butanovam – veltīto videostāstu par viņa pētniecību.

 

Kalendārs "Zinātne Latvijai 2026" un pētnieku apraksti ir izstrādāti Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA “VFS FILMS” un “researchLatvia” komanda; fotogrāfe Ieva Romaško, režisors Guntars Graiksts, producente Kristīne Pleša, operators Jānis Šēnbergs, kalendāra dizainere Anna Skane. 

saistītie raksti

zinātnes komunikācija

"Apaļš šķiet salds, bet stūrains – skābs" – kā uztvere pārveido mūsu sajūtas

Mūsu maņas nepārtraukti mijiedarbojas, bet uzmanību un domāšanu ietekmē arī vide un tehnoloģijas. Raidījumā "Latvija zinātnē", kas top sadarbībā ar "Rietumu Banku", Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Datorikas nodaļas Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas va…

Delfi.lv

15. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Science Europe publicējusi vadlīnijas zinātnes komunikācijas un pētniecības kultūras pilnveidei

Eiropas pētniecības organizāciju asociācija Science Europe 2026. gada oktobrī publicējusi vadlīnijas “Zinātnes komunikācija un pētniecības kultūra” (Science Communication and Research Culture), kuru mērķis ir stiprināt zinātnes komunikācijas lomu pētniecības sistēmā un veicināt sabiedrības uzticēša…

Latvijas Zinātnes padome

14. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Saruna ar nākotnes cilvēku jeb profesora Bertelsa trakā ideja pieaugošā datu apjoma saglabāšanai

Vai atceraties, kā pirms vairāk nekā 20 gadiem datu pārnesei izmantoja disketes? Tagad tā šķiet kā tāla pagātne, tehnoloģijas mainās ļoti strauji, un neviens vien cilvēks būs nodomājis – kas gan varētu būt tā tehnoloģija, ko šajā lielajā mainībā varēsim izmantot ārkārtīgi ilgu laiku un ar kuras pal…

Mariona Baltkalne

13. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem makroekonomikas stabilizēšanai

Nobela prēmiju ekonomikā šogad saņēma divi zinātnieki, kuru pētījumi palīdzēja izskaidrot, kā ekonomiskos modeļus var pārveidot, balstoties uz mikroekonomiskajiem, nevis makroekonomiskajiem, rādītājiem, lai atjaunotu stabilizācijas politiku. Viņu pētījumi izskaidroja, kā mājsaimniecības un uzņ…

Uģis Lībietis | Ieva Strazdiņa | Albīne Hlopņicka | LSM.lv

13. oktobris, 2026. gads