Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar AS «Latvenergo» izsludina starptautisku atklātu konkursu Latvijā pirmā industriālā profesora piesaistei, kurš ar uzņēmuma atbalstu pētīs zaļās degvielas attīstības iespējas. Interesenti konkursā aicināti pieteikties līdz 2. februārim.
Vakancei aicināti pieteikties kandidāti ar zinātņu doktora grādu un pieredzi e-degvielas un saistīto ilgtspējīgo degvielas tehnoloģiju jomā, tostarp zaļā ūdeņraža, sintētiskās aviācijas degvielas jeb e-SAF, zaļā metanola, zaļā amonjaka un Fišera-Tropša sintēzē balstītas degvielas ražošanā. Pretendentiem jābūt ar ļoti labām angļu valodas prasmēm (vismaz C1 līmenis), izcilu akadēmisku sniegumu zaļās degvielas jomā, pieredzi pētniecības un inovāciju projektu vadībā vai līdzdalībā, veiksmīgi īstenotiem ārēji finansētiem pētniecības projektiem vai skaidru potenciālu tos īstenot, kā arī labām pedagoģiskām kompetencēm un pieredzi akadēmiskajā mācīšanā. Papildu tam kandidātiem būs jāapliecina pieredze tehnoloģiju pārnesē, rūpnieciskās un uzņēmējdarbības aktivitātēs, starpdisciplinārā sadarbībā, sabiedriskā aktivitātē, kā arī skaidra apņemšanās nodrošināt mācību kvalitāti, izglītības attīstību un izglītības inovācijas.
Industriālajam profesoram tiks piedāvāts konkurētspējīgs atalgojums (līdz 6485 eiro mēnesī (bruto)), līgums tiks slēgts uz diviem gadiem ar iespēju to pagarināt līdz sešiem gadiem. Profesors savu darbību īstenos RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātē, ņemot vērā industrijas aktuālās vajadzības un attīstot jaunu pētniecības virzienu.
Detalizēta informācija par prasībām, uzdevumiem un pieteikšanās kārtību.
2025. gada izskaņā RTU un AS «Latvenergo» vienojās par stratēģisko partnerību, parakstot sadarbības līgumu par industriālā profesora projekta īstenošanu. Šī ir nebijusi biznesa un zinātnes sadarbības iniciatīva, lai veicinātu zaļās degvielas izpēti un ražošanu.
Industriālā profesora pienākumi primāri būs saistīti ar zaļās degvielas ražotnes modeļu izstrādi un analīzi Baltijas reģionam, izmantojot pieredzi progresīvo materiālu, procesu un sistēmu modelēšanā un ar enerģētiku saistītu iekārtu projektēšanā. Tiks pētītas attīstības tendences un patēriņa prognozes, lai novērtētu Latvijas un Baltijas reģiona konkurētspēju un apzinātu galvenos ierobežojošos faktorus šādas degvielas ražošanai un eksportam no Latvijas un Baltijas valstīm.
Tā kā e-amonjaks ir viegli transportējams un tā ražošanai vienīgā ierobežotā izejviela ir elektrība un ūdens, plānots izzināt, vai Latvija un Baltijas valstis var fundamentāli būt konkurētspējīgas e-amonjaka ražošanā. Savukārt zaļā metanola un e-SAF gadījumā nepieciešams izvērtējums par biogēna CO2 pieejamību, avotiem un ekonomiskajiem apsvērumiem to izmantošanai.
