Jūlija personība Ansis Rozentāls: radošums un pētniecība, kas veido zināšanu sabiedrību

Author
researchLatvia

14. jūlijs, 2025. gads

zinātnes komunikācija personība

Zinātne mūsdienās aptver plašu disciplīnu loku, un tās robežas reizumis saplūst ar radošajām praksēm. Mākslas pētniecība Latvijā kļūst aizvien būtiskāka, apliecinot, ka arī vizuālā valoda spēj veidot nozīmīgu ieguldījumu zināšanu radīšanā. To spilgti parāda Art. D. Ansis Rozentāls – Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) docents, informācijas tehnoloģiju speciālists un gleznotājs, kurš par radošo sniegumu saņēmis vairākus profesionālus apbalvojumus, tostarp arī prestižas stipendijas. 

LMA_Ansis_Rozentals_Zinatne_Latvijai_2025_LV.png
Foto: Mārtiņš Goldbergs.

"Manuprāt, māksla un zinātne ir vienlīdzīgas, un mēs kopā radām, lai pasaule kļūtu labāka un harmoniskāka. Ikviens nākamais pētnieks turpina šo darbu, radot pēctecību un tādējādi palīdzot Latvijā veidoties zināšanu sabiedrībai," uzsver A. Rozentāls, mākslas zinātņu doktors. 

A. Rozentāls 2024. gada pavasarī bija viens no pirmajiem pētniekiem, kurš ieguva profesionālo doktora grādu akadēmijā. Savā promocijas darbā “Ainavas interpretācija mūsdienu kontekstā – gleznieciskie risinājumi un radošā prakse” LMA pētnieks analizējis ainavu kā estētisku un konceptuālu fenomenu laikmetīgajā mākslā, piedāvājot glezniecībā balstītus pētnieciskos risinājumus. 

Mākslas zinātņu doktora pētnieciskais darbs balstās klasiskās glezniecības tehnikās, tās pielāgojot laikmetīgajam domāšanas ietvaram. A. Rozentāls aktīvi piedalās plenēros, grupu izstādēs un starptautiskos projektos. Viņa radošā darbība iekļauj arī sabiedrisko telpu apgleznošanu un starpdisciplināras sadarbības. 

"Mākslas zinātne ir ļoti nozīmīga, lai izprastu veidus, kā mēs esam attīstījušies kā cilvēce – gan kultūras, gan identitātes kontekstā," tā akcentē Ansis Rozentāls. 

 

Rozentāls_MartinsGoldbergs-115.jpg
Foto: Mārtiņš Goldbergs.

Pēc A. Rozentāla domām, radošā izpausme ir cilvēka būtiska nepieciešamība: "Mana teorija paredz, ka cilvēkam piemīt iekšēja nepieciešamība radīt, līdzīgi kā fizioloģiska vēlme paēst – pašizpausme ir tikpat dabiska kā izsalkums."

Zinātne balstās pēctecībā un nepārtrauktā attīstībā, proti, katrs nākamais solis turpina uzkrāto pieredzi un zināšanas.

"Ikviens nākamais pētnieks turpina šo darbu, radot pēctecību un tādējādi palīdzot Latvijā veidoties zināšanu sabiedrībai," norāda Art. D. A. Rozentāls

Mākslas pētniecība Latvijā  parāda, ka vizuālā izteiksme un estētiskā pieredze spēj rosināt domāšanu un sniegt ieguldījumu sabiedrības izaugsmē. 

 

 

Par “Zinātnes kalendāru 2025”  

Šī aktivitāte tiek realizēta Izglītības un zinātnes ministrijas realizētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA “Entuziasti Digital” radošā komanda, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs un researchLatvia komanda.  

Zinātnes kalendārs un ceļojošā izstāde tiek radīti kopš 2018. gada, lai veicinātu Latvijas zinātnieku sasniegumu atpazīstamību, sekmētu sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmi, kā arī iedvesmotu jauniešus pievērsties zinātnes jomai. 

saistītie raksti

zinātnes komunikācija

Vecas zāles nav iepuvis tomāts – tātad lietojamas?

Tabletei nav rieviņas – nelauziet to! Tā nav dizaina kļūda – dalot šādu tableti, iespējams, vienā pusē būs divreiz vairāk aktīvās vielas nekā otrā, jo tās sadalījums nelaužamā tabletē nav vienmērīgs. Šādas nianses laboratorijās pārbauda gadiem, lai nodrošinātu katra medikamenta dro…

Latvijas Organiskās sintēzes institūts

24. oktobris, 2025. gads

zinātnes komunikācija

Kas kopīgs veselīgām brokastīm, latgaliešu valodas digitālajai vārdnīcai un antibakteriālai izlietnei?

Pareizā atbilde – tā ir zinātne! Zinātne nav abstrakta, tā caurvij mūsu ikdienu pat tur, kur to neredzam. Katram no mums tā nozīmē kaut ko citu. Skaidrošanā nāk talkā tādi glābēji kā mūsu zinātnieku radītais Tēzaurs, vai ārvalstīs populārā izdevēja Merriam-Webster skaidrojošā vārdnīca, definējot zi…

Latvijas Zinātnes padome

21. oktobris, 2025. gads

zinātnes komunikācija sadarbība

Māris Būmanis: Sinerģija starp nozarēm un pētniecību – Latvijas attīstības atslēga

21. gadsimta straujā attīstība liek uzņēmumiem domāt ne tikai par šodienu, bet arī par to, kādi būs rītdienas produkti, tehnoloģijas un cilvēki, kas tos radīs. Līdzās digitalizācijai un automatizācijai arvien svarīgāka kļūst spēja apvienot zināšanas, pieredzi un radošumu. Tāpēc sinerģija starp noza…

AS "Latvijas Finieris"

17. oktobris, 2025. gads

zinātnes komunikācija personība

Oktobra personība Sergejs Gaidukovs: kā materiālzinātne palīdz veidot zaļāku nākotni

Ilgtspējīgu materiālu pētniecība kļūst par vienu no nozīmīgākajiem virzieniem, kas palīdz mazināt vides piesārņojumu un veidot aprites ekonomiku. No biomasas radīti polimēri spēj aizstāt tradicionālo plastmasu, vienlaikus saglabājot augstas tehnoloģiskās īpašības un būtiski samazinot atkritumu apjo…

researchLatvia

13. oktobris, 2025. gads