Jūlija personība Ansis Rozentāls: radošums un pētniecība, kas veido zināšanu sabiedrību

Author
researchLatvia

14. jūlijs, 2025. gads

zinātnes komunikācija personība

Zinātne mūsdienās aptver plašu disciplīnu loku, un tās robežas reizumis saplūst ar radošajām praksēm. Mākslas pētniecība Latvijā kļūst aizvien būtiskāka, apliecinot, ka arī vizuālā valoda spēj veidot nozīmīgu ieguldījumu zināšanu radīšanā. To spilgti parāda Art. D. Ansis Rozentāls – Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) docents, informācijas tehnoloģiju speciālists un gleznotājs, kurš par radošo sniegumu saņēmis vairākus profesionālus apbalvojumus, tostarp arī prestižas stipendijas. 

LMA_Ansis_Rozentals_Zinatne_Latvijai_2025_LV.png
Foto: Mārtiņš Goldbergs.

"Manuprāt, māksla un zinātne ir vienlīdzīgas, un mēs kopā radām, lai pasaule kļūtu labāka un harmoniskāka. Ikviens nākamais pētnieks turpina šo darbu, radot pēctecību un tādējādi palīdzot Latvijā veidoties zināšanu sabiedrībai," uzsver A. Rozentāls, mākslas zinātņu doktors. 

A. Rozentāls 2024. gada pavasarī bija viens no pirmajiem pētniekiem, kurš ieguva profesionālo doktora grādu akadēmijā. Savā promocijas darbā “Ainavas interpretācija mūsdienu kontekstā – gleznieciskie risinājumi un radošā prakse” LMA pētnieks analizējis ainavu kā estētisku un konceptuālu fenomenu laikmetīgajā mākslā, piedāvājot glezniecībā balstītus pētnieciskos risinājumus. 

Mākslas zinātņu doktora pētnieciskais darbs balstās klasiskās glezniecības tehnikās, tās pielāgojot laikmetīgajam domāšanas ietvaram. A. Rozentāls aktīvi piedalās plenēros, grupu izstādēs un starptautiskos projektos. Viņa radošā darbība iekļauj arī sabiedrisko telpu apgleznošanu un starpdisciplināras sadarbības. 

"Mākslas zinātne ir ļoti nozīmīga, lai izprastu veidus, kā mēs esam attīstījušies kā cilvēce – gan kultūras, gan identitātes kontekstā," tā akcentē Ansis Rozentāls. 

 

Rozentāls_MartinsGoldbergs-115.jpg
Foto: Mārtiņš Goldbergs.

Pēc A. Rozentāla domām, radošā izpausme ir cilvēka būtiska nepieciešamība: "Mana teorija paredz, ka cilvēkam piemīt iekšēja nepieciešamība radīt, līdzīgi kā fizioloģiska vēlme paēst – pašizpausme ir tikpat dabiska kā izsalkums."

Zinātne balstās pēctecībā un nepārtrauktā attīstībā, proti, katrs nākamais solis turpina uzkrāto pieredzi un zināšanas.

"Ikviens nākamais pētnieks turpina šo darbu, radot pēctecību un tādējādi palīdzot Latvijā veidoties zināšanu sabiedrībai," norāda Art. D. A. Rozentāls

Mākslas pētniecība Latvijā  parāda, ka vizuālā izteiksme un estētiskā pieredze spēj rosināt domāšanu un sniegt ieguldījumu sabiedrības izaugsmē. 

 

 

Par “Zinātnes kalendāru 2025”  

Šī aktivitāte tiek realizēta Izglītības un zinātnes ministrijas realizētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA “Entuziasti Digital” radošā komanda, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs un researchLatvia komanda.  

Zinātnes kalendārs un ceļojošā izstāde tiek radīti kopš 2018. gada, lai veicinātu Latvijas zinātnieku sasniegumu atpazīstamību, sekmētu sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmi, kā arī iedvesmotu jauniešus pievērsties zinātnes jomai. 

saistītie raksti

zinātnes komunikācija dabaszinātnes humanitārās zinātnes un māksla kosmoss

Zinātnieku nakts 2026 aicina atklāt zinātnes dabu visā Latvijā

Ar saukli “Atklāj zinātnes dabu!” piektdien, 25. septembrī, visā Latvijā norisināsies “Zinātnieku nakts 2026”, aicinot ikvienu aizraujošā un praktiskā veidā iepazīt zinātni. Vairāk nekā 35 norises vietās apmeklētāji varēs ielūkoties laboratorijās un varēs atklāt ar neapbruņotu aci neredzamas strukt…

Latvijas Zinātnes padome

10. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes zinātnes komunikācija

Ja katrs ledājs pasaulē būtu izpētīts, neparedzamu dabas katastrofu varētu arī nebūt. LU ģeologi atgriezušies no ekspedīcijas Grenlandes ledājos

Ja katrs ledājs pasaulē būtu izpētīts, neparedzamu dabas katastrofu varētu arī nebūt. Pētījumu dati ļauj prognozēt, kas ar ledājiem varētu notikt nākotnē. Tā saka Latvijas Universitātes (LU) ģeologi, kuri atgriezušies no mēnesi ilgas ekspedīcijas Grenlandes ziemeļrietumos, kur pētīja ledājus. …

LTV Ziņu dienests

10. septembris, 2026. gads

science zinātnes komunikācija

LTV: Latvijā izstrādā tehnoloģiju, lai uzlabotu datu drošību

Tradicionālās elektroniskās mikroshēmas strauji tuvojas savām fiziskajām robežām, taču Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) pētnieki jau strādā pie risinājuma. LTV sižetā izcelts zinātnieku darbs pie nākamās paaudzes fotoniskajām mikroshēmām – inovāciju, kas strauji iegūst pl…

Latvijas Televīzija/Latvijas Zinātnes padome

7. septembris, 2026. gads

zinātnes komunikācija dabaszinātnes humanitārās zinātnes un māksla

25. septembrī visā Latvijā notiks Eiropas Zinātnieku nakts 2026

Eiropas Zinātnieku nakts pasākumos ikviens varēs tuvāk iepazīt zinātni. Vienā vakarā vairāk nekā 35 vietās visā Latvijā būs iespēja satikt pētniekus, ielūkoties zinātnes ikdienā un iesaistīties eksperimentos, darbnīcās, demonstrējumos, ekskursijās un citās bezmaksas aktivitātēs.  Šogad Ei…

Latvijas Zinātnes padome/Research Latvia

4. septembris, 2026. gads