Kas pirmais nāk prātā, dzirdot par litija jonu baterijām? Visticamāk, mobilais telefons vai elektroauto. Taču mūsdienās šīs baterijas kļūst arvien nozīmīgākas arī enerģijas uzkrāšanas sistēmās, kas palīdz nodrošināt saules un vēja enerģijas efektīvu izmantošanu.
Noskaties Radio SWH radījuma LATVIJA ZINĀTNĒ epizodi
Par to, kāpēc baterijas noveco, kā iespējams pagarināt to kalpošanas laiku un kā zinātnisku ideju pārvērst tirgū pieprasītā produktā, raidījumā “Latvija zinātnē” diskutē Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks un Enerģijas materiālu laboratorijas vadītājs Gints Kučinskis, “BioPhoT” mentors Voldemārs Brēdiķis un biznesa attīstītāja Arta Zitmane.
Kāpēc baterijas noveco?
Kučinskis litija jonu bateriju pētniecībai pievērsies jau studiju laikā. Šodien pieprasījums pēc efektīvām enerģijas uzkrāšanas sistēmām strauji aug, tāpēc pieaug arī interese par veidiem, kā baterijas padarīt izturīgākas un ekonomiski izdevīgākas.
Pētnieks skaidro, ka galvenā problēma ir bateriju novecošanās. Lai gan tas ir neizbēgams process, zinātnieki cenšas noskaidrot, kuri faktori to ietekmē visvairāk un kā tos iespējams kontrolēt. Viens no būtiskākajiem aspektiem izrādās ir temperatūra, taču nozīme ir arī lietošanas paradumiem, uzlādes režīmiem un citiem ekspluatācijas apstākļiem.
Kučinska vadītā komanda pēta, kā iegūtās zināšanas izmantot praksē, izstrādājot algoritmu, kas palīdz bateriju sistēmas darbināt efektīvāk un pagarina to kalpošanas laiku. Tieši šī atziņa kļuvusi par pamatu komandas turpmākajam darbam.
“Mēs saprotam, kā baterijas paliek ātri vai lēni vecākas no dažādiem apstākļiem, bet, hei, mēs taču tos apstākļus varam arī pielāgot, lai baterijas kalpotu ilgāk.”
No zinātniska pētījuma līdz reālam produktam
Tomēr zinātnisks atklājums vēl nenozīmē veiksmīgu produktu. Tieši šajā brīdī projektā iesaistās “BioPhoT” platforma. Kā skaidro Brēdiķis, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir savest kopā divas atšķirīgas pasaules – zinātni un uzņēmējdarbību.
Gan Brēdiķis, gan Zitmane uzsver, ka zinātnieki un uzņēmēji bieži uz vienu un to pašu problēmu raugās no atšķirīgiem skatpunktiem. Pētnieki lieliski pārzina tehnoloģiju, savukārt uzņēmumi daudz labāk izprot tirgus vajadzības.
Kāpēc algoritmu pārdot ir vieglāk nekā fizisku produktu?
Savukārt Zitmane palīdz pārvērst zinātnisko risinājumu biznesa valodā. Viņa skaidro, ka algoritma gadījumā priekšrocība ir tā, ka šādu risinājumu iespējams ātrāk demonstrēt potenciālajiem klientiem un vieglāk pielāgot dažādām vajadzībām nekā fizisku produktu.
Zitmane arī atgādina, ka aiz jebkura uzņēmuma lēmuma stāv konkrēti cilvēki. Viņasprāt, svarīgākais ir atrast uzņēmumus un cilvēkus, kuriem šis risinājums sniedz vislielāko vērtību.
Latvijas iespēja augošajā bateriju nozarē
Tiek apspriests arī Latvijas potenciāls globālajā bateriju nozarē. Lai gan Latvijā nav litija atradņu, tas nenozīmē, ka valsts nevar būt nozīmīgs spēlētājs šajā jomā. Pēc Kučinska domām, galvenā vērtība slēpjas zināšanās, pētniecībā un spējā radīt jaunus tehnoloģiskus risinājumus.
Pašlaik komanda īpašu uzmanību pievērš lielajām bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmām, ko izmanto saules un vēja enerģijas projektos. Šajā segmentā bateriju kalpošanas laiks tieši ietekmē investīciju atdevi, tāpēc jebkurš risinājums, kas spēj pagarināt sistēmas darbības mūžu, var radīt ievērojamu ekonomisku ieguvumu.
Atšķirībā no mobilajiem telefoniem vai elektroauto, šādās sistēmās katrs papildu baterijas darbības gads var nozīmēt būtisku finansiālu ieguvumu, tāpēc tieši šis segments komandai šobrīd šķiet īpaši perspektīvs.
