Kā nodrošināt ārstniecības augu tīrību?

Author
Vides risinājumu institūts

20. februāris, 2026. gads

Mūsdienās bioloģiskajā lauksaimniecībā pārtikas drošību nenodrošina tikai izsniegtais sertifikāts, tā ir arī padziļināta izpēte un stingra produkcijas kontrole. Vides risinājumu institūta (VRI) pētnieki ir noslēguši nozīmīgu etapu pētījumā par “Pirolizidīna alkaloīdu (PA) pārnesi no nezālēm uz augsni un ārstniecības augiem”. Ar iepriekšējos pētniecības etapos gūtajām atziņām padziļināti var iepazīties šeit. 

No laboratorijas un izmēģinājumiem podos līdz 33 hektāriem bioloģiskās lauksaimniecības zemēs 

Lai pārbaudītu hipotēzi par PA “horizontālo pārnesi” (iespēju, ka toksiskie savienojumi no nezālēm nonāk kultūraugos caur augsni), tika realizēts apjomīgs monitorings reālos bioloģiskās lauksaimniecības apstākļos kumelīšu ziedēšanas un ievākšanas laikā: 

  • Vieta: Trīs bioloģiskās lauksaimniecības lauki Ziemeļvidzemē. 
  • Kultūraugs: Ārstniecības kumelītes (Matricaria chamomilla L.). 
  • Fokuss: Biežāk sastopamās PA saturošās nezāles – tīruma neaizmirstulīte (Myosotis arvensis), tīruma aitene (Anchusa arvensis) un ārstniecības vēršmēles (Anchusa officinalis). 
s.jpg
Kultivēts bioloģisku ārstniecības kumelīšu (Matricaria chamomilla L.) lauks Ziemeļvidzemē
Lauka pētījumu rezultāti norāda, ka kumelītes nesatur PA 

Pētījuma rezultāti ir iepriecinoši, nevienā no analizētajiem kumelīšu paraugiem, kas auga tiešā nezāļu tuvumā, PA klātbūtne netika konstatēta. Tas nozīmē, ka dabiskos augšanas apstākļos šo toksīnu pārnese caur augsni vai kā citādi netika konstatēta. 

rt.jpg
Neaizmistulīte (Myosotis arvensis) bioloģiskā ārstniecības kumelīšu (Matricaria chamomilla L.) laukā
Kur slēpjas patiesais risks? 

Lai gan šo toksīnu pārnese caur augsni nav konstatēta, pētnieki identificēja citu riska faktoru šim piesārņojumam – mehānisko novākšanu. 

“Detalizēta nezāļu biomasas un augstuma analīze parādīja, ka PA koncentrācija augos nav vienmērīgi sadalīta. Augstākās toksīnu koncentrācijas tika konstatētas augu augšējās daļās, kas daļēji pārklājas ar ārstniecības kumelīšu ievākšanas augstumu,” skaidro institūta vadošā pētniece Dr.Chem Ilva Nakurte “tas nozīmē, ka būtiskākais piesārņojuma risks rodas mehāniskās novākšanas laikā, ja PA saturošās nezāles tiek ievāktas kopā ar kultūraugu.” 

Šī pētījuma rezultāti liecina, ka, lai gan literatūrā tiek aprakstīta iespējamā PA pārnese caur augsni (skat. VRI Pētījums par PA izplatību augsnē), reālos lauka apstākļos galvenais risks ārstniecības kumelīšu ražošanā ir saistīts ar tehnisku piesārņojumu novākšanas procesā. 

Kāpēc tas ir svarīgi patērētājam? 

Eiropas Savienības regulējums (EK Regula 2023/915) nosaka stingrus griestus PA koncentrācijai pārtikā, jo šie savienojumi var negatīvi ietekmēt veselību. Tiem piemīt hepatotoksicitāte un kancerogenitāte.   Šādi pētījumi sniedz būtisku ieguldījumu drošas un kvalitatīvas bioloģiskās produkcijas nodrošināšanā, kā arī apstiprina atbildīgas un uz pierādījumiem balstītas lauksaimniecības prakses nozīmi.  Šis izpētes etaps sniedz zinātnisku apstiprinājumu, ka bioloģiskos apstākļos audzētās ārstniecības kumelītes ir drošas un nesatur toksiskos PA, kas norāda uz ļoti zemu PA pārneses risku dabiskos audzēšanas apstākļos. 

Tehnoloģiskā efektivitāte un nākotnes risinājumi 

Pētījumā gūtie dati paver jaunu skatījumu uz ārstniecības augu audzēšanas un novākšanas procesu optimizāciju. Pētnieki secina, ka būtiska ietekme uz ražas tīrību ir tieši tehniskā procesa precizitātē.  No zinātnes viedokļa ražas kvalitātes paaugstināšana iespējama ņemot vērā PA nezāļu biomasas un alkaloīdu koncentrācijas sadalījumu pa augu vertikālajām zonām. Tas ražošanas procesā dod pamatojumu pielāgot ārstniecības augu pļaušanas augstumu, kā arī ieviest sistemātisku lauka monitoringa plānošanu pirms ražas novākšanas.  Mehāniskā piesārņojuma risku iespējams mazināt ieviešot inovatīvus selektīvus risinājumus. Tas ietver jaunu tehnoloģiju un optisko atpazīšanas sistēmu (AI un sensoru) adaptāciju augu ievākšanas tehnikā, kas ļautu reāllaikā nošķirt kultūraugu no nevēlamas nezāļu biomasas. 

Pētījums veikts projekta “Pirolizidīna alkaloīdu pārnese no nezālēm uz augsni un ārstniecības augiem (Nr. lzp-2022/1-0543)” ietvaros ar Latvijas Zinātnes padomes atbalstu. 

saistītie raksti

inovācija sasniegumi zinātne

RTU profesors Kristaps Kļaviņš starptautiskā zinātņietilpīgo tehnoloģiju samitā iegūst prestižu «Deep Tech Pioneer» statusu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesors Kristaps Kļaviņš, kura vadībā tiek attīstīta neinvazīvās diagnostikas platforma «SwyCard», zinātņietilpīgo tehnoloģiju samitā «Hello Tomorrow Global Summit 2026» gūst lielu starptautisku atzinību. Šis novērtējums n…

Rīgas Tehniskā universitāte

18. jūnijs, 2026. gads

zinātne

Rīgā notiks 2. starptautiskais transkulturālo studiju kongress “Dot un ņemt: “Kohēzijas tīklu” starpdisciplinārā telpa”

2. starptautiskais transkulturālo pētījumu kongress, ko īsteno trīs Eiropas universitātes – Latvijas Kultūras akadēmija Rīgā, Mačeratas Universitāte (Università di Macerata) Itālijā un Lēvenes Katoļu universitāte (KU Leuven) –  norisināsies Rīgā no 2026. gada 30. jūnija līdz 2. jūlijam. Š…

Latvijas Kultūras akadēmija

11. jūnijs, 2026. gads

zinātne

RTU pētnieki iesaistās inovatīva bateriju risinājuma izstrādē elektriskajam transportam

Elektriskajai mobilitātei turpinot strauji attīstīties visā Eiropā, tādi izaicinājumi kā ilgs uzlādes laiks, augstas izmaksas un vides ilgtspējas jautājumi joprojām kavē tās plašāku ieviešanu. Šo izaicinājumu risināšanā iesaistījušies arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki, piedaloties ar…

Rīgas Tehniskā universitāte

11. jūnijs, 2026. gads

zinātne dabaszinātnes

Kā uz Zemes atkārtot procesu, kas notiek Saulē? LU pētnieki strādā pie nākotnes kodolsintēzes tehnoloģijām

Kodolsintēze ir process, kurā, saplūstot vieglu atomu kodoliem, izdalās liels enerģijas daudzums. Tas norisinās arī Saules iekšienē. Lai gan kodolsintēze vēl netiek izmantota komerciālai enerģijas ieguvei, zinātnieki visā pasaulē strādā pie tās attīstības, jo nākotnē tā varētu nodrošināt efektīvu e…

Matīss Sondars (LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta pētnieks)

2. jūnijs, 2026. gads