Menopauze ir sarežģīts hormonālu izmaiņu periods, kas skar ikvienu sievieti. Vienlaikus šis process paliek "nemanāms" un nepietiekami aktualizēts sabiedrībā. Bieži sievietes saņem informāciju, kad menopauzālā pāreja jau ir sākusies, un sieviete ir sastapusies ar līdz šim nezināmiem simptomiem, kas rada trauksmi par savu veselību. Ko Latvijas sievietes reproduktīvajā vecumā zina par menopauzi? Par to veicu savu noslēguma pētniecības darbu ārsta grāda iegūšanai.
Sievietēm reproduktīvajā vecumā menopauze ir neskaidrs jēdziens, neskatoties uz tā būtiskumu un neatņemamu daļu katras sievietes dzīvē. Pētījumi¹, kas tika veikti Lielbritānijā un Kanādā par sieviešu zināšanām par menopauzi, liecina, ka jaunākas sievietes ir tendētas negatīvāk uztvert menopauzi un ar to saistītas izmaiņas2, kur viens no galvenajiem iemesliem ir informētības trūkums. Tādēļ svarīgākajiem faktiem par menopauzi būtu jābūt pieejamiem un saprotamiem, jo perimenopauzes vecuma sievietes ir ievērojama Latvijas sabiedrības daļa, turklāt pēc 42 gadu vecuma sieviešu īpatsvars pārsniedz vīriešus.
Šajā aptaujā dalībnieces ir vecumā no 18 līdz 49 gadiem (pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem reproduktīvais vecums ir no 15 līdz 49 gadiem), vidējais vecums – 39 gadi. Lielākā daļa no viņām ir strādājošas sievietes (77 %) ar augstāko izglītību (72 %).
Pētījums ļauj izprast, cik labi sievietes ir sagatavotas šim dzīves posmam un kādi dzīves faktori varētu ietekmēt menopauzes simptomu smagumu nākotnē.
Balstoties pētījuma rezultātos, varēs identificēt pašreizējas tendences un problēmas, kā arī ierosināt veikt papildu pētījumus, izstrādāt informatīvos materiālus un aktualizēt sabiedrības izglītošanu par menopauzi, kas ilgtermiņā veicinātu Latvijas iedzīvotāju veselības un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Aptauja atklāj, ka lielākajai daļai jeb 94 % reproduktīvā vecuma sieviešu ir saprotams termins "menopauze" un 93 % piekrīt, ka šis process skar katru sievieti. Aptuveni 65 % piekrīt, ka menstruāciju pārtraukšanās ir daļa no menopauzes procesa, savukārt 76 % atzīst dzimumhormonu līmeņa izmaiņas kā vienu no svarīgākajām menopauzes pazīmēm. 92 % aptaujāto piekrīt, ka menopauzes simptomi var parādīties pirms 50 gadu vecuma.
Karstuma viļņi, miega traucējumi, aizkaitināmība?
Kādas ir sieviešu domas – kādi simptomi var parādīties sievietēm menopauzē? 93 % aptaujāto sieviešu piekrīt, ka karstuma viļņi ir menopauzes simptoms, un 80 % uzskata, ka maksts sausums ir saistāms ar menopauzi, kā arī 60 % piekrīt, ka libido samazināšanās ir menopauzes pazīme. Aptaujātās sievietes piekrīt, ka menopauzes pārejas laikā sievietes var piedzīvot svara pieaugumu (66 %), garastāvokļa izmaiņas (82 %), miega traucējumus (69 %) un atmiņas pasliktināšanos (72 %). Turklāt 55 % piekrīt, ka menopauzes simptomu izpausmes pasliktina dzīves kvalitāti, un 71 % uzskata, ka menopauze ir saistāma ar vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanos. 50 % uzskata, ka menopauze var paaugstināt sirds un asinsvadu slimību risku (piemēram, paaugstināts asinsspiediens, infarkts, insults).
Šādas izmaiņas patiesi ir iespējamas. Kādēļ? Menopauzes kontekstā galvenokārt jāpiemin hormons estrogēns, kuram samazinoties notiek menstruālā cikla izmaiņas, ko var saukt arī par pirmo pārejas perioda pazīmi. Samazinoties estrogēnam, mainās dzimumorgānu iekšējā struktūra, ārējo dzimumorgānu āda un maksts gļotāda kļūst plānāka un mazāk elastīga, tādēļ var rasties tādi simptomi kā maksts sausums, nieze un sāpes dzimumakta laikā, kas ietekmē arī dzimumtieksmi jeb libido. Savukārt izmaiņas urīnizvadsistēmā paaugstina urīnceļu infekciju un urīna nesaturēšanas risku. Vispazīstamākie menopauzes simptomi ir karstuma viļņi un svīšana – šie simptomi var būt dažādās smaguma pakāpēs.
Bezmiegs un pamošanās naktīs var būt saistīti ar tiem, kā arī menopauzē var pasliktināties miega kvalitāte, ietekmējot darbspēju, garastāvokli un koncentrēšanās spējas.
Hormonālās izmaiņas un smagas simptomu izpausmes var ietekmēt arī psiholoģisko un kognitīvo labklājību, un sievietēm šajā periodā ir paaugstināts risks piedzīvot trauksmi, stresu, aizkaitināmību un depresiju. Kopumā augstākminētā simptomātika ietekmē ne tikai sievietes veselību, bet arī dzīves kvalitāti.
Ar menopauzi saistītās hormonālās pārmaiņas var tieši un netieši ietekmēt sirds un asinsvadu un kaulu sistēmas saslimšanas, kā arī paaugstināt aptaukošanās, insulīna rezistences un diabēta risku. Saslimšanu riski jāvērtē individuāli, jo tie var būt saistīti gan ar vecumu, gan ar citiem faktoriem, piemēram, smēķēšanu, ēšanas paradumiem, fiziskām aktivitātēm.
Vai to var ietekmēt vēl… pirms menopauzes?
Lai arī menopauze attiecas uz noteiktu dzīves posmu, tomēr dzīvesveids pirms tam var ļoti ietekmēt menopauzes norisi.
Tādēļ ir nepieciešama plašāka izglītošana un atbalsts, lai veicinātu veselīgāku dzīvesveidu un labāku sagatavošanos menopauzes pārejai, lai nākotnē spētu paaugstināt apzinātības līmeni par šo procesu, uzturētu vispārējo veselību. Tas ir būtiski augstas dzīves kvalitātes līmeņa saglabāšanai pirmsmenopauzes laikā, lai vieglāk ietu cauri šim dzīves posmam un arī pēc tam būtu ar iespējami labāku pašsajūtu.
Uzziņai
Noslēguma pētniecības darbā tiešsaistes aptaujā piedalījās 557 respondentes no Latvijas vecumā no 16 līdz 64 gadiem. Analīzei tika atlasīta 431 reproduktīvā vecuma sieviete no Latvijas, lai noskaidrotu viņu zināšanas par menopauzei raksturīgajiem simptomiem, kā arī uzzinātu par viņu dzīvesveida paradumiem.
Izmantotā literatūra un avoti
1 Šis ir secinājums no diviem līdzīgiem pētījumiem, abu pētījuma mērķi bija vērtēt jaunu sieviešu zināšanas par menopauzi, lai veidotu izglītojošas programmas un novērst menopauzes stigmatizāciju sabiedrībā. Lasīt šeit un šeit.
2 Munn, C., Vaughan, L., Talaulikar, V., Davies, M. C., & Harper, J. C. (2022). Menopause knowledge and education in women under 40: Results from an online survey. Women's Health, 18, 17455057221139660. Lasīt plašāk Patel, V., Ross, S. & Sydora, B. C. Assessing young adults' menopause knowledge to increase understanding of symptoms and help improve quality of life for women going through menopause; a student survey. BMC Women's Health 23, 2023, p. 493. Lasīt plašāk
