Cilvēkam novecojot, mainās viņa kognitīvās spējas, tādas kā atmiņa un uzmanība. Reizēm šīs izmaiņas var būt agrīni rādītāji nopietnākiem kognitīviem traucējumiem, kas potenciāli var novest pie tādiem patoloģiskiem stāvokļiem kā Alcheimera slimība. Agrīna kognitīvo traucējumu atklāšana ir īpaši svarīga, jo tā ļauj laicīgi iejaukties un sniegt atbalstu riska grupām.
Par pētījumu stāsta RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras lektora p. i. Agnese Ušacka, kura pētījumu veic kopā ar kolēģiem Kristīni Šneideri (vadošā pētniece), Aināru Stepenu (projekta vadītājs), Nauri Zdanovski (vadošais pētnieks), Zani Annu Litaunieci (zinātniskā asistente) un Zigmundu Freibergu (zinātniskais asistents).

Pētījuma mērķis – agrīna pazīmju noteikšana
Pētījums tiek veikts kognitīvās novecošanās jomā. Šajā projektā mēs ne tik ļoti pētām traucējumus (piemēram, Alcheimera slimību), bet dalībniekus ar dažādiem kognitīvās funkcionēšanas līmeņiem, starp kuriem ir arī tādi, kam ir diagnozes. Projektā Modificējamie bio un dzīvesstila marķieri kognitīvās funkcijas pasliktināšanās prognozēšanai (MOBILE-COG) tiek izmantota vienkārša, neinvazīva metode, lai identificētu šīs agrīnās brīdinājuma pazīmes, – smadzeņu aktivitātes mērīšana, izmantojot elektroencefalogrāfiju (EEG).
Pašlaik ir analizēti 50 dalībnieku dati, taču datu ievākšana vēl turpinās, un rezultāti gaidāmi vasarā. EEG ietver sensoru novietošanu uz galvas ādas, lai reģistrētu smadzeņu šūnu elektrisko aktivitāti. EEG pieraksta laikā pētījuma dalībnieki veic kognitīvus uzdevumus, kas prasa uzmanību. Izmantojot šo metodi, tiek izmērīts specifisks elektrisks signāls, ko sauc par P300 vilni.
Pētījumi rāda, ka atšķirības P300 vilnī – īpaši tā amplitūdā un laika intervālā – var atšķirt veselus cilvēkus no tiem, kam ir viegli kognitīvi traucējumi.
Cilvēkiem ar kognitīviem traucējumiem ir tendence uz mazākiem un vēlākiem P300 viļņiem, kas norāda uz samazinātu smadzeņu enerģiju un lēnāku informācijas apstrādi.

No izpratnes līdz rīcībai
Identificējot šīs smalkās izmaiņas agrīnā stadijā, mēs ceram pavērt ceļu plašākai kognitīvajai testēšanai un dot iespēju veikt proaktīvus pasākumus, lai novērstu turpmāku kognitīvo pasliktināšanos. Tas varētu ietvert dzīvesveida izmaiņas, kognitīvus vingrinājumus vai citas iejaukšanās, lai atbalstītu smadzeņu veselību un uzlabotu novecojošu cilvēku dzīves kvalitāti.