Guntis Pikurs ir Latvijas zinātnieks, kurš Eiropas kodolpētniecības centrā jeb CERN veido dizainu sarežģītai, gandrīz 400 milimetrus garai paātrinātāja komponentei – radiofrekvences kvadrupolam. Nākotnē šai iekārtai varētu būt pielietojums onkoloģisko slimību ārstēšanā, viņš pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma".
Pikurs, kurš CERN strādā Latvijas komandā par inženieri, par zinātnieku neapzināti vēlējies kļūt jau agrā bērnībā: "Bērnībā bija dažādi mehānismi. Man patika jaukt lietas, un biju arī priecīgs, ja es varēju viņas salikt. Tālāk sākās auto dzinēja jaukšana un tādā stilā."
Eiropas kodolpētniecības centrā Guntis veido dizainu sarežģītai, gandrīz 400 milimetrus garai paātrinātāja komponentei – radiofrekvences kvadrupolam. Tas ir nepieciešams gan industrijā, gan zinātnē.
Ar šīs iekārtas palīdzību ir iespējams uzlabot dažādu materiālu īpašības, piemēram, ražot labākas gumija riepas. Savukārt medicīnā tā palīdz vēža ārstēšanā.
"Medicīnā vēža ārstniecībā mēs iedarbojamies uz cilvēka šūnām. Tas ir kā mikronazis, kas telpiski iekšā iznīcina audzēja šūnas," skaidroja zinātnieks.
Pēc Pikura dizaina kopā ar kolēģiem radīta viena no modernākajām paātrinātāja komponentēm, kas šobrīd tiek testētā CERN. Līdz šim šādi paātrinātāji tika būvēti ar konvencionālo ražošanas metodi. Tas ir dārgi, un ierīce tiek salikta kopā no dažādām detaļām, kas nereti rada neprecizitātes. Tas pētījumos īsti neder.
"Mana pieeja bija izgatavot monolīti ar aditīvās ražošanas tehnoloģiju. Tautas valodā aditīvo metodi sauc arī par 3D printēšanu. Var printēt daudz un dažādus materiālus. Šis modelis man rokās ir printēts no PLA plastmasas, bet īstais paātrinātājs ir no vara, bez skābekļa, bez oksīda, stāstīja Pikurs.
Viņam pirmo reizi vēsturē ir izdevies izveidot paātrinātāja komponentes prototipu vienā gabalā no tīra vara. Šajā iekārtā katrai detaļai, katram līkumam un izcilnim ir nozīme.
