Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde ceturtdien, 15. janvārī, tiksies ar Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) padomes prezidentu, profesoru Kostas Fontas (Costas Fountas), lai pārrunātu Latvijas un CERN sadarbības stiprināšanu ilgtermiņā.
Kostas Fontas Latvijā viesosies 15. un 16. janvārī un vizītes laikā iepazīsies ar Latvijas sniegumu zinātnē un ar to, cik sekmīgi valstī norisinās daļiņu fizikas kopienas veidošana.
Vizītes laikā plānota viesošanās Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), Latvijas Universitātē (LU) un LU Cietvielu fizikas institūtā, tikšanās ar abu universitāšu vadību, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) apskate un CERN ekspozīcijas atklāšana. Ekspozīcijā būs pieejami interaktīvi eksponāti un informatīvi materiāli, kā arī iespēja ekskursijām skolēniem un citām interesentu grupām.
Latvija, kas ir CERN asociētā dalībvalsts jau kopš 2021. gada, vēlas iegūt pilntiesīgas dalībvalsts statusu 2029. gadā. Lai to nodrošinātu, Latvija mērķtiecīgi veido savu daļiņu fizikas un citu CERN nozīmīgo eksakto un inženierzinātņu kopienu. Izglītības un zinātnes ministrija ir ciešā sadarbībā ar CERN nacionālo kontaktpunktu Latvijā, kas darbojas Latvijā jau kopš 2018. gada.
Sadarbība ar CERN Latvijā jau ir veicinājusi daudz straujāku augstas enerģijas fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju nozaru attīstību un sniegusi iespēju Latvijas zinātniekiem un studentiem – daļiņu fiziķiem un inženieriem – piedalīties šīs nozīmīgās zinātniskās institūcijas darbā. Latvijas zinātnieki piedalās CMS (Compact Muon Solenoid) un AEgIS (Antimatter Experiment: gravity, Interferometry, Spectroscopy) eksperimentos, veicot fundamentālās zinātnes pētījumus. Tāpat Latvija piedalās arī MEDICIS (Medical Isotopes Collected from ISOLDE) eksperimentā. RTU un LU kopējās doktorantūras programmas "Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas" studentiem ir iespēja promocijas darbu pētījumus izstrādāt CERN.
Latvijas sadarbība ar CERN norisinās, pateicoties valsts piešķirtajam finansējumam un stratēģiskās attīstības mehānismiem, jo Latvijā tiek veiksmīgi īstenota Valsts pētījumu programma "Augstas enerģijas fizika un paātrinātāju tehnoloģijas".
CERN, kas izveidots 1954. gadā, ir pasaules vadošā organizācija fizikas zinātnes attīstībā un jaunu atklājumu veikšanā. Viens no publiski zināmākajiem atklājumiem – 2012. gadā CERN zinātniekiem Lielajā hadronu paātrinātājā veiktajā eksperimentā izdevās detektēt Higsa bozonu elementārdaļiņu.
CERN 1989. gadā radīja vispasaules tīmekli jeb World Wide Web (www), kas mainīja pasauli. CERN izstrādātās tehnoloģijas tiek izmantotas arī ikdienā, piemēram, onkoloģisko slimību ārstēšanā un diagnostikā. Lielā hadronu paātrinātāja galvenā tuneļa garums ir 26,7 kilometri, un tas izbūvēts apmēram 100 metru dziļumā Šveices un Francijas teritorijā.
