Jaunuzņēmums "BirgerMind" izstrādājis neinvazīvu smadzeņu – datora saskarni, kas paver jaunas iespējas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Ierīce izskatās kā viegla stīpiņa, ko uzliek uz galvas – tā nolasa smadzeņu elektrisko aktivitāti, analizē to ar mākslīgā intelekta algoritmiem un pārvērš par komandām datorā. Smadzeņu aktivitāte var tikt pārvērsta tekstā vai sintezētā balsī, tādējādi dodot balsi un saziņas iespēju cilvēkiem, kuri to zaudējuši. Pašlaik uzņēmums veic tehnoloģijas patentēšanu un komercializāciju, un tuvāko divu gadu laikā Latvijā cer atvērt ražotni un uzsākt masveida ražošanu.
Pie idejas, kas vēlāk pārtapa "BirgerMind" tehnoloģijā, uzņēmuma dibinātājs Juris Kļonovs sāka strādāt jau 2007. gadā, studējot Ventspils Augstskolā un dodoties apmaiņas programmā uz Taivānas Nacionālo Chung Cheng universitāti. Tur, specializējoties robotikā un mākslīgā intelekta tehnoloģijās, viņš meklēja risinājumu, kas ļautu paralizētiem cilvēkiem sazināties ar pasauli, izmantojot tikai savas domas.
Izšķirošs pavērsiens notika vēlāk – studiju laikā Olborgas Universitātē Dānijā, kur Juris iepazinās ar Birgeru Bergmanu Jepesenu, vīru, kurš sirga ar amiotrofo laterālo sklerozi (ALS) – smagu un progresējošu slimību, kas pakāpeniski paralizē ķermeni, saglabājot skaidru prātu. Cilvēkiem ar ALS bieži vien vienīgais saziņas veids ir ierīces, kas izseko acu kustības. Taču Birgers, kuram slimība jau bija ietekmējusi arī acu muskulatūru, sūdzējās, ka šādi risinājumi nogurdina un padara saziņu mokoši lēnu.
Lai Birgeram palīdzētu, Juris izstrādāja pirmo prototipu, kas nolasīja viņa smadzeņu viļņus un ļāva rakstīt bez acu kustībām. Šī tehnoloģija pilnībā mainīja Birgera ikdienu – pat slimības vēlīnajā stadijā viņš varēja sazināties ar pasauli, rakstīt ziņas un pat vadīt dronu, lai no putna lidojuma aplūkotu savu māju un apkārtni.
No šīs draudzības un cieņas pret Birgeru dzima arī uzņēmuma nosaukums – “BirgerMind”. Balstoties uz viņa un citu pacientu pieredzi, Juris turpināja pilnveidot ierīci arī doktorantūras laikā (2012–2016), izstrādājot arvien precīzākas mašīnmācīšanās metodes smadzeņu viļņu interpretācijai. Gadu gaitā tapušas vairākas ierīces paaudzes – katra tuvāk cilvēka prāta un tehnoloģijas sinerģijai.
Jaunuzņēmums "BirgerMind" tika nodibināts 2021. gadā pēc uzvaras "EIT Jumpstarter" konkursā. Tas bija brīdis, kad tehnoloģija bija pietiekami nobriedusi sertificēšanai un komercializācijai, stāsta Juris. Uzņēmuma izveidē un tehnoloģijas attīstīšanā tika izmantoti gan paša līdzekļi, kas gūti IT darbā, gan arī valsts atbalsta rīki – LIAA Liepājas biznesa inkubatora un digitalizācijas programmas, vairāki inovāciju vaučeri un jaunuzņēmumu nodokļu atvieglojumi.
"Atšķirībā no invazīvām tehnoloģijām, kam nepieciešams implants galvā, mūsu ierīce ir pilnībā neinvazīva, ērta un viegli lietojama. Tā izskatās kā ar sensoriem aprīkota stīpiņa, kas nolasa smadzeņu signālus noteiktā smadzeņu reģionā, interpretē tos un pārvērš darbībā – piemēram, ļauj vadīt datoru vai planšeti. Viena no galvenajām funkcijām ir rakstīšana un balss sintezēšana saziņai, taču ierīces potenciāls sniedzas daudz plašāk – to var pielāgot darbam, izklaidei un citām vajadzībām," stāsta Juris Kļonovs.
Juris lepojas, ka visa tehnoloģijas izstrāde notikusi Latvijā – no mikroshēmām un sensoriem līdz programmatūras kodam. Ja agrāk daļa komponentu tika ražota ārvalstīs, tagad visa piegādes ķēde nodrošināta vietējā līmenī. Uzņēmuma kodolu veido inženieri un zinātnieki, kas cieši sadarbojas ar universitātēm un pasaules līmeņa mediķiem.
"Mūs vieno patiesa interese izprast cilvēka fizioloģiju, biomehāniku un medicīnas nianses," saka Juris, uzsverot, ka šī zinātkāre ir viens no "BirgerMind" dzinējspēkiem.
Tehnoloģija sastāv no trim galvenajām daļām – aparatūras ar sensoriem un elektroniku, kas uztver smadzeņu signālus, programmaparatūras ar algoritmiem to analīzei un interpretācijai, un programmatūras ar lietotāja saskarni, kas pārvērš domas tekstā vai komandās datoram. Sistēma kalibrējama tikai vienu reizi – mākslīgais intelekts iemācās konkrētā lietotāja smadzeņu signālus un bez atkārtotas pārkalibrēšanas var strādāt gadiem. Arī uzturēšana ir vienkārša: aprūpētāji saņem instrukcijas par sensoru kopšanu un ierīces tīrīšanu.
Līdz šim ierīci testējuši vairāk nekā 50 pacientu, pārsvarā ārvalstīs – Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Itālijā. Viņu sniegtā atgriezeniskā saite kļuvusi par būtisku pamatu tehnoloģijas pilnveidei līdz pašreizējai versijai. “Pacienti, viņu tuvinieki un pacientu organizācijas ir bijuši viens no galvenajiem virzītājspēkiem mūsu attīstībā. Tieši viņi palīdz mums saprast, kas patiesi nepieciešams lietotājam, pamanīt atšķirības un pilnveidot ierīces funkcionalitāti,” stāsta Juris.
ALS jeb amiotrofā laterālā skleroze ir viena no smagākajām neiroloģiskajām slimībām. Iespējams, slavenākais ALS slimnieks bija fiziķis Stīvens Hokings, kurš sazinājās ar pasauli caur datoru. Kā uzsver Juris, progresējot ALS un pacientiem nonākot paliatīvajā aprūpē, svarīgākās lietas ir automatizēta barošana, elpošana un komunikācija. Tieši pēdējā kļuvusi par "BirgerMind" misiju.
"Saziņa nozīmē cieņu un dzīves kvalitāti. Kad cilvēks var pateikt "paldies" un sazināties ar mīļajiem, tas viņiem maina visu," saka Juris.
Lai arī ierīce sākotnēji radīta cilvēkiem ar kustību traucējumiem, īpaši ALS pacientiem, tās potenciāls sniedzas krietni tālāk. Tā ir platforma ar plašām pielāgošanas iespējām, un Juris atzīst, ka patentēšanas procesā par visām funkcijām pagaidām nevar runāt publiski. Taču gadu gaitā ierīce tikusi pielāgota katra pacienta individuālajām vajadzībām – lai cilvēks varētu ne vien sazināties, bet arī strādāt, lietot sociālos tīklus un kavēt laiku, piemēram, spēlējot šahu.
Šobrīd uzņēmums aktīvi piedalās LIAA starptautiskajās izstādēs un tirdzniecības misijās, lai popularizētu tehnoloģiju un piesaistītu sadarbības partnerus. Tikmēr turpinās patentēšanas process, un uzņēmums jau parakstījis nodomu līgumus ar pacientu organizācijām vairākās Eiropas valstīs, kas gatavas iepirkt ierīces, tiklīdz tiks pabeigta sertifikācija.
"Bez LIAA atbalsta mēs šodien nebūtu tur, kur esam. Šīs programmas palīdzēja ne tikai finansēt tehnoloģijas izstrādi, bet arī veidot kontaktus ar Eiropas klīnikām un partneriem. Vēl svarīgāk – sadarbība ar LIAA ļāva sajust, ka neesam vieni šajā procesā. Cilvēki inkubatorā, kā arī LIAA darbinieki pārstāvniecībās Rīgā, Liepājā, Ventspilī un Saldū vienmēr palīdzēja risināt praktiskos jautājumus un, ja tā var teikt, sniedza pat sava veida psiholoģisku atbalstu, kas, strādājot ar tik sarežģītu tehnoloģiju, ir ļoti būtiski,” stāsta uzņēmuma dibinātājs Juris Kļonovs.
Pašlaik "BirgerMind" spēj saražot ierīces nelielās partijās, taču plāni ir ambiciozi – tuvāko divu gadu laikā uzsākt masveida ražošanu Latvijā. Ražotnes izveidē uzņēmums plāno izmantot gan savus līdzekļus, gan ES fondu un citu pieejamo atbalsta programmu finansējumu.
Raksta tapšana finansēta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda Mazo un vidējo uzņēmumu programmas inkubatoru apakšprojekta finansējumu.
