Latvijā top polimēru integrētās fotonikas tehnoloģija energoefektīvām mikroshēmām

Author
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

24. novembris, 2025. gads

zinātne tehnoloģijas uzņēmējdarbība

Latvijas dziļo tehnoloģiju uzņēmums AP4PIC nodarbojas ar polimēru integrētās fotonikas mikroshēmu attīstīšanu, kas ietver mikroshēmu komponentu dizainu un izstrādi. Šajās sistēmās tiek izmantoti organiskie materiāli ar aktīvām optiskām īpašībām. Vienkāršoti sakot, tās ir mikroshēmas, kur informācijas apstrādei un pārvadei tiek izmantota gaisma, nevis elektriskie signāli. Uzņēmums izaudzis no Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā veiktiem pētījumiem un šobrīd, sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti, strādā pie pirmajiem tehnoloģijas prototipiem. Nākotnē šo tehnoloģiju varētu izmantot lielie datu centri, būtiski samazinot to darbībai nepieciešamo enerģijas patēriņu. 

fotonikas tehnoloģija.jpg
LIAA publicitātes attēls.

"Mēs visi ikdienā lietojam ierīces – telefonus, datorus, viedpulksteņus. Tie visi darbojas, pateicoties mikroshēmām, kuras informāciju apstrādā ar elektrību. Mēs AP4PIC attīstām tehnoloģiju, kas šo elektrību aizstāj ar gaismu," skaidro uzņēmuma vadītājs Aivars Vembris

Šo virzienu sauc par integrēto fotoniku – tehnoloģiju, kas informācijas apstrādi un pārvadi veic ar gaismas daļiņu jeb fotonu palīdzību, nevis elektroniem. AP4PIC īpašais fokuss ir polimēru integrētās fotonikas sistēmas – lētāks un plaša pielietojuma risinājums, kas ļauj būtiski samazināt enerģijas patēriņu. 

Tehnoloģijas pirmsākumi meklējami Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā, kur jau daudzus gadus tiek pētītas polimēru īpašības un to izmantošanas iespējas fotonikā. Kad šie pētījumi sasniedza augstu zinātnisko līmeni un parādījās reāls komerciāls potenciāls, kā pētījumu spin-off uzņēmums 2024. gadā tika nodibināts AP4PIC. 

Aiz šķietami tehniskās tēmas slēpjas ļoti praktisks ieguvums – energoefektivitāte. Mūsdienu datu centri, kas apkalpo mākslīgo intelektu un mākoņpakalpojumus, patērē milzīgu enerģijas daudzumu.

"Tiek lēsts, ka tuvākajos gados mākslīgā intelekta darbība vien varētu veidot līdz pat 10% no pasaules enerģijas patēriņa," skaidro Vembris. "Ja ar mūsu tehnoloģiju izdodas šo patēriņu samazināt kaut vai par dažiem procentiem, ieguvums globālā mērogā ir milzīgs."

Lai gan integrētā fotonika strauji attīstās visā pasaulē, Latvijā AP4PIC šobrīd ir vienīgais uzņēmums šajā jomā. Vembris norāda, ka pasaulē ir vēl vairāki nozīmīgi spēlētāji šajā jomā, taču lielākā daļa izmanto neorganiskus materiālus, piemēram, silīciju.

"Daudzi uzņēmumi strādā ar silīcija platformām, bet mūsu polimēri ļauj veidot mikroshēmas ar plašāku funkcionalitāti. Ar tiem var panākt to, ko citos materiālos tehniski nevar izdarīt. Turklāt polimēri ir saderīgāki – tos vieglāk integrēt ar citiem risinājumiem," saka Vembris

Uzņēmuma klienti nākotnē varētu būt ne tikai lielie tehnoloģiju uzņēmumi, kas ražo komponentes datu centriem, bet arī dažādu optisko sensoru ražotāji. Polimēru integrētās fotonikas sistēmas ļauj radīt precīzus, energoefektīvus un pielāgojamus optiskos sensorus ar plašu pielietojumu biomedicīnā un vides vai rūpniecisko mērījumu jomās, kur nepieciešama augsta jutība un ātrdarbība. 

Šobrīd AP4PIC sadarbojas ar Rīgas Tehnisko universitāti, lai izstrādātu pirmos demonstrācijas prototipus – mikroshēmas, kuras varētu demonstrēt potenciālajiem klientiem. Paralēli uzņēmums veido stratēģiskos kontaktus gan ar lielajiem tehnoloģiju ražotājiem, gan jaunuzņēmumiem biofotonikas un sensoru jomā.

"Mēs kā uzņēmums izstrādājam un pilnveidojam šo tehnoloģiju, un nākotnē plānojam ražot mikroshēmas, kas radītas konkrētu klientu vajadzībām. Ņemot vērā, ka mūsu tehnoloģija ir nevis gatavs produkts, ko ražot masveidā, bet uz klientu vajadzībām fokusēta tehnoloģija, šos kontaktus svarīgi attīstīt jau tagad, vienlaikus, turot roku uz pulsa par to, kas notiek šajā jomā citviet pasaulē," stāsta A.Vembris.  

Uzņēmums tehnoloģijas attīstībai piesaistījis vairāku zinātnes grantu atbalstu un līdz ar dibināšanu pievienojies arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras zinātņietilpīgo uzņēmumu inkubācijas programmai.

"Inkubācijas programmas finansiālais un organizatoriskais atbalsts mums ļauj koncentrēties uz attīstību. Mēs varam iegādāties iekārtas, materiālus, veikt mērījumus un, pats svarīgākais – augt, vēl nepieaicinot ārējos investorus. Tas dod iespēju saglabāt uzņēmuma neatkarību un attīstīties savā tempā," skaidro A.Vembris.  

Runājot par valsts atbalstu, Vembris uzsver, ka LIAA programmas ir labi pielāgotas zinātņietilpīgiem jaunuzņēmumiem, īpaši tiem, kas vēl ir attīstības sākumposmā. Viņš īpaši novērtē arī iespēju tīklošanai un pieredzes apmaiņai, kas palīdz uzņēmumam redzēt, kā attīstās līdzīgi spēlētāji Latvijā un Eiropā. 

AP4PIC mērķis ir tuvāko gadu laikā izstrādāt tirgum gatavus risinājumus un kļūt par vienu no reģiona līderiem polimēru integrētās fotonikas jomā. Uzņēmuma komanda ir pārliecināta, ka Latvijā radītas tehnoloģijas var kļūt par nozīmīgu pienesumu globālajai pārejai uz energoefektīvākiem un ilgtspējīgākiem skaitļošanas risinājumiem. 

 

saistītie raksti

sadarbība zinātne zinātnes komunikācija

Citāda LU konference

Latvijas Universitātes (LU) 84. starptautiskās zinātniskās konferences, ko organizējam no 14. līdz 16. aprīlim, virstēma ir "Nākotnes universitāte – ietekmē balstīta līderība". Tā ir LU atbilde laikmeta izaicinājumam, domājot par universitāšu lomu nākotnē. Diskutēt un apdomāt, kā mūsdienās labāk re…

Latvijas Universitāte

13. aprīlis, 2026. gads

zinātne

Pasniegs LZA un sadarbības partneru vārdbalvas un balvas jaunajiem zinātniekiem

Šogad LZA un sadarbības partneru iedibinātās vārdbalvas saņems vienpadsmit zinātnieki, to vidū vairāki jaunie zinātnieki, tiks pasniegtas arī piecas jauno zinātnieku balvas. Balvas tiks pasniegtas ceturtdien, 9. aprīlī, LZA pavasara pilnsapulces laikā. Piešķirtas ir šādas balvas: LZA vārdbalva…

Latvijas Zinātņu akadēmija

11. aprīlis, 2026. gads

inovācija tehnoloģijas

LVKĶI attīsta drabiņu pārstrādi vērtīgu ķīmisko vielu ieguvei

Alus ražošanas nozare rada ievērojamu daudzumu lignocelulozes blakusproduktu, no kuriem būtiskākais ir alus drabiņas (brewers’ spent grain, BSG). Tās veido līdz pat 85% no visiem alus ražošanas cietajiem atlikumiem un ir bagātas ar celulozi, hemicelulozi, lignīnu un proteīniem, kas nosaka to potenc…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

7. aprīlis, 2026. gads

CERN mākslīgais intelekts uzņēmējdarbība

"Sorsera" izstrādās aģentisko mākslīgo intelektu CERN iepirkumiem

Eiropas Kodolpētījumu organizācija (CERN) ir sākusi sadarbību ar Latvijas tehnoloģiju uzņēmumu "Sorsera" par aģentiskā mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu CERN iepirkumu un piegādātāju iesaistes procesos. Lai automatizētu un uzlabotu piegādātāju atlasi, izpēti, vērtēšanu un uzlabotu piegādātāju…

Labs of Latvia

26. marts, 2026. gads