Latvijas Universitāte – zinātnes izcilības centrs Latvijā un pasaulē

Author
Latvijas Universitāte

25. septembris, 2025. gads

Latvijas Universitāte (LU), dibināta 1919. gadā, ir Latvijā vadošā zinātnes universitāte, kas savā darbībā apvieno klasiskās Eiropas augstākās izglītības tradīcijas ar mūsdienīgu zinātnes un inovāciju vidi. Vairāk nekā 15 600 studenti no vairāk nekā 70 valstīm, sešas fakultātēm un Banku augstskola, sešas reģionālās filiāles un 28 pētniecības institūti  veido daudzveidīgu un starptautiski atzītu LU akadēmisko ekosistēmu.

LU _ M.Goldbergs.jpg
LU Dabas māja. Foto: Mārtiņš Goldbergs.

Zinātnes komunikācijas zīmols researchLatvia šoruden īpaši izceļ LU nozīmīgo ieguldījumu pētniecībā gan nacionālā, gan globālā mērogā. LU ir arī researchLatvia vēstnese jeb Member of researchLatvia – šī iniciatīva apvieno 12 vadošās Latvijas augstskolas, kas veic starptautiski atzītus pētījumus un piedāvā zinātniski pamatotus risinājumus sabiedrības vajadzībām.

LU darbojas četrās stratēģiskās specializācijas jomās – dabaszinātnēs, humanitārajās un mākslas zinātnēs, medicīnas un veselības zinātnēs, kā arī sociālajās zinātnēs. Universitātes pētniecības rezultāti stiprina Latvijas konkurētspēju un dod atbildes uz sabiedrībai nozīmīgiem izaicinājumiem.

LU sasniegumi zinātnē apliecina tās līderību – tiek īstenoti vairāk nekā 300 zinātniskie un līgumpētījumi, pērn publicēts vairāk nekā 2000 zinātnisko publikāciju, bet piesaistītais pētniecības finansējums pārsniedzis 50 miljonus eiro. LU fakultātēs un institūtos īsteno ap 45% no Latvijas  pētniecības projektiem un aktīvi piedalās starptautiskās programmās kā “Apvārsnis Eiropa” (Horizon Europe), starptautiskos konsorcijos kā CERN un EUROfusion, un vada Eiropas mēroga sadarbības projektus kā EUCanScreen. Šāda apjoma zinātniskā aktivitāte atspoguļo universitātes spēju risināt ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un pasaules izaicinājumus.

Pētnieku sagatavošana ir neatņemama LU misijas sastāvdaļa. Universitāte piedāvā vairāk nekā 100 studiju programmu, tostarp vairāk nekā 30 angļu valodā, nodrošinot iespējas arī dubulto grādu iegūšanai un studijām ārvalstīs. Doktorantūrā šobrīd studē vairāk nekā 600 doktorantu, un LU Doktorantūras skola sniedz tiem modernu un atbalstošu akadēmisko vidi. Jaunie pētnieki tiek iesaistīti projektos jau studiju laikā, tādējādi veidojot pamatu zinātnes pēctecībai un inovāciju attīstībai.

LU Inovāciju un akselerācijas centrs un OpenLab ir universitātes virzītājspēks sadarbībā ar industriju – ar vairāk nekā 2 miljoniem eiro līgumprojektos un vairāk nekā 90 patentu, zinātību un preču zīmju portfeli. Saskaņā ar Times Higher Education Impact Rankings LU ierindota starp pasaules 300 ietekmīgākajām universitātēm inovāciju jomā.

Universitāte lepojas ar saviem zinātniekiem un viņu sasniegumiem.

Profesore Inta Mieriņa 2024. gadā kļuva tikai par otro Latvijas zinātnieci, kura saņēmusi prestižo Eiropas Pētniecības padomes (ERC) grantu, pētot sabiedrības attieksmi pret migrāciju kara kontekstā. Profesors Vjačeslavs Kaščejevs turpina attīstīt kvantu tehnoloģiju pētniecību, un viņa komandas pētījumu rezultāti šogad ir publicēti prestižajā žurnālā “Nature”. Savukārt LU vadošā pētnieka Valda Bērziņa Latvijas vēstures pētījumi ļāvuši LU kļūt par partneri prestižajā ES finansētā MSCA doktorantu tīkla projektā ArCHe (Archaeological Coastal Heritage), kas pēta piekrastes arheoloģisko mantojumu, tā pagātni, tagadni un nākotni.

LU turpina nostiprināt savas pozīcijas prestižajos pasaules augstskolu reitingos – QS World University Rankings un Times Higher Education.

Apvienojot akadēmisko izcilību, starptautisko sadarbību un praktiski pielietojamu pētniecību, LU turpina pildīt savu devīzi – Zinātnei un Tēvzemei, veidojot nākotni, kur zinātnes spēks kalpo sabiedrībai un cilvēka attīstībai.

saistītie raksti

zinātne

Izglābt cilvēci, ķemmējot bites – LVMI "Silava" zinātnieki skaidro, kā pēta apputeksnētāju daudzveidību

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vides inženiere Santa Ieviņa Latvijas Zinātnes padomes atbalstītā pētījuma Meža ceļi kā daudzfunkcionālas ekosistēmas: bioloģiskā daudzveidība, ekosistēmu pakalpojumi un nepakalpojumi ietvaros sagatavojusi populārzinātnisku rakstu par neparastu, b…

LVMI Silava

18. marts, 2026. gads

zinātne zinātnes komunikācija

Tas nav krējuma izstrādājums! Kā pētniece Velga Polinska maina attieksmi par vieglo valodu

"Vieglā valoda nav alternatīva literatūrai – tā darbojas kā brilles tiem, kam ir vāja redze," uzsver Latvijas Universitātes (LU) pētniece Velga Polinska, kura novembrī pārstāvēja Latviju starptautiskā zinātnes komunikācijas konkursā Francijā, četrās minūtēs prezentējot savu pētījumu par vieglo valo…

Ieva Lazdiņa | LU izdevuma "Alma Mater" redaktore

17. marts, 2026. gads

zinātne kosmoss starptautiskā sadarbība

LU uzsāk Eiropas Komisijas Kopernika Atmosfēras Monitoringa servisa Nacionālās Sadarbības Programmu Latvijai

Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē (EZTF) ir uzsākta ECMWF Copernicus Atmosfēras monitoringa servisa Nacionālās Sadarbības Programmas (CAMS NCP) īstenošana Latvijā. Šī iniciatīva ir daļa no Eiropas Komisijas Kosmosa programmas Kopernika Zemes Novērošanas komponente…

Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte

17. marts, 2026. gads

zinātne pētījumi

Kā ar elektrības pretestību atklāt viltotu medu?

Medus ir viens no visbiežāk viltotajiem pārtikas produktiem pasaulē. No pirmā acu uzmetiena tas var izskatīties nevainojams, zeltains, aromātisks un vilinošs, taču nereti tam tiek pievienoti lēti cukura sīrupi no cukurbietēm vai kukurūzas. Šādu viltojumu ar aci vai garšu noteikt ir gandrīz neiespēj…

Latvijas Universitātes fonds

13. marts, 2026. gads