Latvijas Universitāte – zinātnes izcilības centrs Latvijā un pasaulē

Author
Latvijas Universitāte

25. septembris, 2025. gads

Latvijas Universitāte (LU), dibināta 1919. gadā, ir Latvijā vadošā zinātnes universitāte, kas savā darbībā apvieno klasiskās Eiropas augstākās izglītības tradīcijas ar mūsdienīgu zinātnes un inovāciju vidi. Vairāk nekā 15 600 studenti no vairāk nekā 70 valstīm, sešas fakultātēm un Banku augstskola, sešas reģionālās filiāles un 28 pētniecības institūti  veido daudzveidīgu un starptautiski atzītu LU akadēmisko ekosistēmu.

LU _ M.Goldbergs.jpg
LU Dabas māja. Foto: Mārtiņš Goldbergs.

Zinātnes komunikācijas zīmols researchLatvia šoruden īpaši izceļ LU nozīmīgo ieguldījumu pētniecībā gan nacionālā, gan globālā mērogā. LU ir arī researchLatvia vēstnese jeb Member of researchLatvia – šī iniciatīva apvieno 12 vadošās Latvijas augstskolas, kas veic starptautiski atzītus pētījumus un piedāvā zinātniski pamatotus risinājumus sabiedrības vajadzībām.

LU darbojas četrās stratēģiskās specializācijas jomās – dabaszinātnēs, humanitārajās un mākslas zinātnēs, medicīnas un veselības zinātnēs, kā arī sociālajās zinātnēs. Universitātes pētniecības rezultāti stiprina Latvijas konkurētspēju un dod atbildes uz sabiedrībai nozīmīgiem izaicinājumiem.

LU sasniegumi zinātnē apliecina tās līderību – tiek īstenoti vairāk nekā 300 zinātniskie un līgumpētījumi, pērn publicēts vairāk nekā 2000 zinātnisko publikāciju, bet piesaistītais pētniecības finansējums pārsniedzis 50 miljonus eiro. LU fakultātēs un institūtos īsteno ap 45% no Latvijas  pētniecības projektiem un aktīvi piedalās starptautiskās programmās kā “Apvārsnis Eiropa” (Horizon Europe), starptautiskos konsorcijos kā CERN un EUROfusion, un vada Eiropas mēroga sadarbības projektus kā EUCanScreen. Šāda apjoma zinātniskā aktivitāte atspoguļo universitātes spēju risināt ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un pasaules izaicinājumus.

Pētnieku sagatavošana ir neatņemama LU misijas sastāvdaļa. Universitāte piedāvā vairāk nekā 100 studiju programmu, tostarp vairāk nekā 30 angļu valodā, nodrošinot iespējas arī dubulto grādu iegūšanai un studijām ārvalstīs. Doktorantūrā šobrīd studē vairāk nekā 600 doktorantu, un LU Doktorantūras skola sniedz tiem modernu un atbalstošu akadēmisko vidi. Jaunie pētnieki tiek iesaistīti projektos jau studiju laikā, tādējādi veidojot pamatu zinātnes pēctecībai un inovāciju attīstībai.

LU Inovāciju un akselerācijas centrs un OpenLab ir universitātes virzītājspēks sadarbībā ar industriju – ar vairāk nekā 2 miljoniem eiro līgumprojektos un vairāk nekā 90 patentu, zinātību un preču zīmju portfeli. Saskaņā ar Times Higher Education Impact Rankings LU ierindota starp pasaules 300 ietekmīgākajām universitātēm inovāciju jomā.

Universitāte lepojas ar saviem zinātniekiem un viņu sasniegumiem.

Profesore Inta Mieriņa 2024. gadā kļuva tikai par otro Latvijas zinātnieci, kura saņēmusi prestižo Eiropas Pētniecības padomes (ERC) grantu, pētot sabiedrības attieksmi pret migrāciju kara kontekstā. Profesors Vjačeslavs Kaščejevs turpina attīstīt kvantu tehnoloģiju pētniecību, un viņa komandas pētījumu rezultāti šogad ir publicēti prestižajā žurnālā “Nature”. Savukārt LU vadošā pētnieka Valda Bērziņa Latvijas vēstures pētījumi ļāvuši LU kļūt par partneri prestižajā ES finansētā MSCA doktorantu tīkla projektā ArCHe (Archaeological Coastal Heritage), kas pēta piekrastes arheoloģisko mantojumu, tā pagātni, tagadni un nākotni.

LU turpina nostiprināt savas pozīcijas prestižajos pasaules augstskolu reitingos – QS World University Rankings un Times Higher Education.

Apvienojot akadēmisko izcilību, starptautisko sadarbību un praktiski pielietojamu pētniecību, LU turpina pildīt savu devīzi – Zinātnei un Tēvzemei, veidojot nākotni, kur zinātnes spēks kalpo sabiedrībai un cilvēka attīstībai.

saistītie raksti

zinātne sabiedrības veselība

Tā nav fantazēšana – reāli pētījumi, kas pavisam drīz būtiski var uzlabot smagu slimību ārstēšanu

Šis nav fantāzijas raksts par nākotnes medicīnu, kurā ar vienu burvju rīka pieskārienu izlabojam ķermenī visas vainas. Uzzināsim, ko mūsdienu zinātnes atklājumi patiešām tuvākajā desmitgadē varētu panākt cilvēku veselības uzlabošanā. Daļa no šīm iespējām jau patlaban tiek izmantotas, tikai ierobežo…

Linda Rozenbaha, Rīgas Stradiņa universitāte

16. jūlijs, 2026. gads

kosmoss zinātne

Aktīvo galaktiku kodolu optiskā un radio mainība - no intradiurnālām svārstībām līdz ilgtermiņa cikliem

7. jūlijā starptautiskā astrofizikas seminārā Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) pētnieks un Latvijas Universitātes doktorants Vladislavs Bezrukovs prezentēja savu pētījumu rezultātus par aktīvo galaktiku kodolu (AGN) optisko un radio mainību. Seminārs bij…

Ventspils Augstskola

15. jūlijs, 2026. gads

zinātne pētījumi starptautiskā sadarbība

“BioPhoT” komandas stiprina saites ar investoriem un paātrina inovāciju virzību

Jūnija vidū vairāk nekā 20 platformas “BioPhoT” inovāciju komandas pirmo reizi vienotā Latvijas delegācijā piedalījās vienā no pasaules nozīmīgākajiem dziļo tehnoloģiju notikumiem – Hello Tomorrow Global Summit Amsterdamā. Dalība forumā ļāva Latvijas pētniekiem nostiprināt starptautisko redzamību u…

BioPhoT

10. jūlijs, 2026. gads

zinātne

Kā rodas latviešu valodas vārdi? LU pētnieki izveido unikālu datubāzi

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes valodnieki izstrādājuši jaunu un unikālu digitālu resursu "Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze (LVMVMD)", kurā apkopoti sistēmiski dati par latviešu valodas vārdu uzbūvi un darināšanu. Datubāze balstīta uz vairāk nekā 75 0…

Andra Kalnača (Tenūrprofesore, Dr. philol., Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte)

3. jūlijs, 2026. gads