Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta ekonomiskā ietekme un sadarbība ar industriju (2019–2025)

Author
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

22. jūlijs, 2025. gads

zinātne inovācija

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) darbība 2019.–2025. gadā apliecina, kā zinātnes inovācijas pārtop par jauniem materiāliem, rūpniecības produktiem un pat tehnoloģijām kosmosa misijās. Analizējot pētniecības virzienus, finansējuma struktūru un sadarbību ar industriju, šis pārskats vizuāli un saturiski atklāj institūta nozīmi ilgtspējīgas bioekonomikas attīstības kontekstā.

Laika posmā no 2019. līdz 2025. gadam Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts demonstrējis stratēģisku ilgtspēju un skaidru tematisko fokusu, īpaši zaļās ķīmijas jomā, kur katru gadu īstenoti 8 līdz 15 projekti. Šī noturība atspoguļo institūta līderību bioloģiski noārdāmu, atjaunojamu izejvielu izstrādē un aprites ekonomikas risinājumos. Līdzās tam strauji pieaudzis pētniecības apjoms būvniecības materiālu segmentā, 2025. gadā sasniedzot 17 projektus, kas apliecina institūta spēju reaģēt uz pieaugošo pieprasījumu būvniecības nozarē pēc videi draudzīgiem risinājumiem.

Institūta īstenotie projekti aptver plašu pielietojuma spektru – no siltumizolācijas un koka aizsardzības līdz kompozītmateriāliem un augu aizsardzībai. Starptautiskā sadarbība ar vairāk nekā 20 valstīm un dalība Eiropas pētniecības programmās ir būtisks institūta attīstības balsts. 

Infografika Nr. 1 Pētniecības jomu dinamika (2019–2025).png
Infografika Nr. 1: Pētniecības jomu dinamika (2019–2025)
Finansējuma avotu struktūra un sadarbība (2019–2025) 

LVKĶI finansējuma portfelis no 2019. līdz 2025. gadam atspoguļo līdzsvarotu attīstību starp valsts, Eiropas Savienības un industrijas avotiem. Lielāko daļu veido ES programmas un starptautiskie fondi, arī Horizon Europe, nodrošinot gandrīz 10 miljonus eiro finansējuma, no kuriem vairāk nekā 4,5 miljoni eiro 2025. gadā. Latvijas Zinātnes padome ilgstoši nodrošinājusi stabilu atbalstu bāzes pētījumiem un jauno zinātnieku iesaistei.

Infografika Nr. 2 Finansējuma avoti un sadarbības struktūra (2019–2025).png
Infografika Nr. 2: Finansējuma avoti un sadarbības struktūra (2019–2025)

LVKĶI nodrošināja ekonomisko ietekmi, īstenojot vairāk nekā 100 kopprojektus, izstrādājot augstas pievienotās vērtības produktus uz biomasas bāzes un stimulējot pētniecības un attīstības (R&D) investīcijas ar ārējo finansējumu un tiešu sadarbību ar nacionālajiem un starptautiskajiem partneriem. Uzņēmumi izmanto mūsu institūta zināšanas, lai stiprinātu savu konkurētspēju augošajā bioloģiskas izcelsmes materiālu un produktu tirgū. Balstoties uz LVKĶI izstrādātajām tehnoloģijām, vadošais finiera, saplākšņa un tā produktu ražotājs Baltijas valstīs — Latvijas Finieris — 2022. gadā izveidoja bērza mizas ekstrakcijas pilotražotni Betulin Lab. Vairāki produkti tika komercializēti arī institūtā, radot tādus zīmolus kā SuberBinder, Furfural for Future, RignoCell kā arī Sustainable Polyols

No 2019. līdz 2024. gadam kopprojekti ar industriju sasniedza 5 miljonu eiro apjomu, kas apliecina institūta spēju nodrošināt ne tikai fundamentālu, bet arī pielietojamu ietekmi uz tautsaimniecību. 2025. gadā LVKĶI sadarbība ar Latvijas Finieris turpinās un paplašinās. Uzņēmums uzsāka pirmās lignīna bāzes sveķu rūpnīcas celtniecību Baltijā (Viobond projekts), kurā izmantotas LVKĶI izstrādātās tehnoloģijas. Šis piemērs apliecina institūta spēju komercializēt zināšanas un piedalīties tirgus transformācijā.

Tematiskā dažādība un globālie sasniegumi (2025. gads)

Lai gan 2025. gads vēl nav noslēdzies, jau šobrīd redzams, ka tematiskā dažādība un projektu intensitāte ir augstāka nekā iepriekš. Līdzās tradicionālajām jomām – zaļā ķīmija un materiāli būvniecībai – īpaši pieaugusi aktivitāte vides, papīra un iepakojuma, veselības un labsajūtas, kā arī ar transportu saistītajā jomā. Institūta pētniecības fokuss tematiski paplašinājies, saglabājot stabilu kvalitāti un spēju piesaistīt gan publisko, gan privāto finansējumu.

Infografika Nr. 3 Tematiskā dažādība un globālie sasniegumi (2025).png
Infografika Nr. 3: Tematiskā dažādība un globālie sasniegumi (2025)

LVKĶI ieguldījums sniedzas tālu aiz laboratorijas robežām – Ariane-6 nesējraķetes pirmajā lidojumā 2024. gadā tika izmantots institūtā izstrādātā poliuretāna kriogēnā izolācija, kas spēj izturēt temperatūru līdz -253 °C. Izolācija tika izstrādāta, testēta un apstiprināta visos tehnoloģiju gatavības līmeņos (TRL 3–9). Šis sasniegums atzīts par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas zinātnes sasniegumiem 2024. gadā. 

Kopumā dati atklāj institūta spēju līdzsvaroti attīstīt dažādus bioekonomikas virzienus un vienlaikus stiprināt kompetences jomas, kas ir būtiskas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai. LVKĶI sevi apliecina kā starptautiski konkurētspējīgs bioekonomikas ekselences centrs, kas spēj savienot zinātni ar industrijas vajadzībām un sabiedrības interesēm.

 

saistītie raksti

zinātne

Izglābt cilvēci, ķemmējot bites – LVMI "Silava" zinātnieki skaidro, kā pēta apputeksnētāju daudzveidību

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vides inženiere Santa Ieviņa Latvijas Zinātnes padomes atbalstītā pētījuma Meža ceļi kā daudzfunkcionālas ekosistēmas: bioloģiskā daudzveidība, ekosistēmu pakalpojumi un nepakalpojumi ietvaros sagatavojusi populārzinātnisku rakstu par neparastu, b…

LVMI Silava

18. marts, 2026. gads

zinātne zinātnes komunikācija

Tas nav krējuma izstrādājums! Kā pētniece Velga Polinska maina attieksmi par vieglo valodu

"Vieglā valoda nav alternatīva literatūrai – tā darbojas kā brilles tiem, kam ir vāja redze," uzsver Latvijas Universitātes (LU) pētniece Velga Polinska, kura novembrī pārstāvēja Latviju starptautiskā zinātnes komunikācijas konkursā Francijā, četrās minūtēs prezentējot savu pētījumu par vieglo valo…

Ieva Lazdiņa | LU izdevuma "Alma Mater" redaktore

17. marts, 2026. gads

zinātne kosmoss starptautiskā sadarbība

LU uzsāk Eiropas Komisijas Kopernika Atmosfēras Monitoringa servisa Nacionālās Sadarbības Programmu Latvijai

Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē (EZTF) ir uzsākta ECMWF Copernicus Atmosfēras monitoringa servisa Nacionālās Sadarbības Programmas (CAMS NCP) īstenošana Latvijā. Šī iniciatīva ir daļa no Eiropas Komisijas Kosmosa programmas Kopernika Zemes Novērošanas komponente…

Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte

17. marts, 2026. gads

inovācija

Latvija starp pasaules līderiem dziļo tehnoloģiju inovācijās: 7. vieta pasaulē Hello Tomorrow radarā

Latvija arvien pārliecinošāk iezīmē savu vietu globālajā zinātnē balstīto inovāciju vidē. Starptautiskās dziļo tehnoloģiju platformas Hello Tomorrow publicētajā 2026. gada Global Deep Tech Pioneers Radar ziņojumā Latvija ierindota 7. vietā pasaulē pēc dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumu skaita…

Renāte Franke | BioPhoT

16. marts, 2026. gads