Jaunuzņēmums "WeedBot" ir izstrādājis ar mākslīgo intelektu (MI) vadītu iekārtu nezāļu apkarošanai, kas spēj ļoti precīzi atšķirt un iznīcināt nezāles burkānu laukos, izmantojot lāzertehnoloģiju. Sešu gadu laikā ideja no pētniecības vides pārtapusi komerciālā produktā, un šopavasar uzņēmums pārdevis pirmo iekārtu bioloģiskajam burkānu audzētājam Beļģijā. Projekts piesaistījis aptuveni vienu miljonu eiro investīcijās no Latvijas un vairāku Eiropas valstu investoriem.
Iekārtas mērķa tirgus ir Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas bioloģiskās saimniecības ar vismaz desmit hektāru burkānu platībām. Lai gan uzņēmums darbojas šaurā nišā, pieprasījums pēc automatizētas nezāļu kontroles aug. "WeedBot" mērķis ir paplašināt ražošanu un piesaistīt vēl lielākas investīcijas, vienlaikus attīstot ciešu sadarbību starp universitāti un uzņēmējdarbību.
ĪSUMĀ:
- Mākslīgā intelekta iespējas bioloģiskajā lauksaimniecībā.
- Investīcijās piesaistīts miljons eiro; investori no Latvijas, Lielbritānijas, Dānijas, Francijas, Beļģijas.
- Pirmais produkts pārdots saimniecībai Beļģijā.
- Uzņēmumam vēl jāpaplašinās, lai sāktu ražošanu.
- Primārais klients ir bioloģiskās saimniecības.
VIZĪTKARTE
SIA "WeedBot" neto apgrozījums 2025. gadā sasniedza 143 370 eiro, kas ir par 91% vairāk par uzņēmuma apgrozījumu gadu iepriekš. "WeedBot" zaudējumi pērn bija 136 664 eiro, kas ir par 20,8% mazāk, salīdzinot ar zaudējumiem 2024. gadā.
Uzņēmums reģistrēts 2020. gadā, un tā apmaksātais pamatkapitāls ir 13 703 eiro. "WeedBot" ir vairāk nekā 20 īpašnieki, lielākie no tiem Jānis Jaško (17,69% kapitāldaļu), Andrejs Kostromins (14,6%), Vitālijs Osadčuks (14,6%) un Aldis Pecka (14,6%).
Avots: "Lursoft"
ES ir mērķis kļūt par pasaules līderi MI jomā. 2025. gada februārī Parīzē notikušajā MI rīcības samitā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka šīs vērienīgās iniciatīvas mērķis ir pārvērst Eiropas spēcīgās tradicionālās nozares un tās izcilo talantu kopumu par jaudīgiem MI inovāciju un attīstības virzītājspēkiem. Latviešu "WeedBot" ir izcils piemērs, kā ļoti klasisku nodarbi var pilnībā mainīt MI.
Cīņā ar nezālēm
"WeedBot" ir iekārta, kas spēj gan atpazīt, gan iznīcināt nezāles.
"Vispirms MI atšķir nezāles no derīgajiem augiem," skaidroja uzņēmuma "WeedBot" līdzdibinātājs un vadītājs Jānis Jaško. Iekārtas "smadzenes" un galvenais komponents ir kaste, kurā iekšā ir kamera, gaismas motori, mērīšanas sistēmas. Iekārta ļoti precīzi trīsdimensiju telpā aprēķina, kur nezāle atrodas, un kustībā var nepārtraukti tās apstrādāt ar lāzerstaru.
"Mēs runājam par 2 mm nezāli, pa kuru var trāpīt. Uzdevums sarežģīts, tam jānotiek milisekunžu laikā," skaidroja Vitālijs Osadčuks, "WeedBot" līdzdibinātājs un vadošais inženieris.
Ceļš no idejas līdz produktam bija ilgāks nekā "WeedBot" radītāji bija domājuši – pagājuši seši gadi. Šopavasar "WeedBot" pārdevis pirmo iekārtu – tā nonākusi pie burkānu audzētāja Beļģijā.
Uzņēmuma mērķis ir eksporta tirgus, jo Latvijā nav tik liela mēroga bioloģisko burkānu audzētāju, lai viņi spētu atpelnīt iekārtā ieguldīto. Tipisks "WeedBot" klients ir lauksaimnieks ar vismaz 10 hektāru lielu burkānu lauku. Pamata klienti ir Eiropas Savienībā un Lielbritānijā, kur saimniecības ir no 10 līdz pat 100 hektāru lielas.
"Lielākais potenciālais klients no Francijas, kas izrādījis interesi, apsaimnieko vairāk nekā 400 hektārus bioloģiski audzētu burkānu," atklāja Jaško.
Primārais klients ir bioloģiskās saimniecības. Paredzams, ka to skaits nākotnē tikai pieaugs, jo Eiropas Zaļā kursa stratēģijās ir noteikts mērķis, ka līdz 2030. gadam vismaz 25 % no ES lauksaimniecības zemes jābūt atvēlētiem bioloģiskajai lauksaimniecībai. Tai izmantotās lauksaimniecības zemes īpatsvars ir ES ir pieaudzis no 5,9 % 2012. gadā līdz 10,8 % 2023. gadā. Bioloģiskās lauksaimniecības attīstību veicina arī pieaugošais pieprasījumam pēc bioloģiskajiem produktiem, gan arī politikas veidotāju atbalsts šādai saimniekošanai. Taču, lai sasniegtu iepriekš noteikto mērķi, atlikušajā periodā līdz 2030. gadam izaugsmes tempam būtu jāpalielinās vairāk nekā divas reizes.
Par "WeedBot" nezāļu ravēšanas iekārtu gan interesējas arī konvencionālās saimniecības. Jaško skaidroja, ka iemesls ir praktisks: "Tajās izmanto herbicīdus, taču gan Eiropā, gan Amerikā būtiska problēma ir nezāļu rezistence, jo nezāles kļūst nejutīgas pret izmantotajām vielām."
Šī ierīce veidota īpaši burkānu laukiem, nākotnē iespējams izveidot iekārtu citām kultūrām. "Mūsu mērķis ir kultūraugi, kuri no viena hektāra zemniekam dod augstu peļņu, piemēram, salāti," stāstīja Jaško.
Sākt ar burkāniem mudināja paši zemnieki, jo bioloģiskajās saimniecībās ravēšana nozīmē ļoti daudz roku darba.
"Tā kā burkāni ir maziņi, ar mehāniskajiem rušinātājiem tiem nevar īsti tikt klāt. Tāpēc zemnieki pārsvarā paļaujas uz roku darbu: aiz traktora uz kustīgas platformas guļ vairāki strādnieki cieši viens aiz otra un manuāli izravē nezāles."
Darbs ir ārkārtīgi grūts, bieži vien to vēl apgrūtina karstums, zemnieki visā Eiropā cīnās arī ar darbaroku trūkumu, tādēļ "WeedBot" var ļoti atvieglot darbu.
Lai iemācītu "WeeBot" atpazīt nezāles un saglabājamo dārzeni, pirmkārt, ir jāsavāc attēli, kuros tie ir redzami dažādās stadijās, dažādos izmēros, jāapmāca mākslīgais intelekts. Citām kultūrām iekārta būs tā pati, bet mainās algoritms.
Nākotnē – nezāļu robots katrā dārzā?
Šobrīd "WeedBot" iekārta patiešām atgādina zinātnisko fantastiku gluži kā no "Zvaigžņu kariem", taču uzņēmēji atzina, ka nākotnē tā noteikti kļūs pieejamāka. Jaško salīdzina: "Līdzīgi kā šobrīd daudzās mājās izmanto robotizētos putekļsūcējus, ar laiku arī šī tehnoloģija varētu ienākt mazdārziņos, kur neliels robotiņš ravēs dilles, tomātus un citus augus. Tikpat labi tā varētu kļūt arī par papildu funkciju zāles pļāvēju robotiem."
Uzņēmēji neslēpa, ka starp ideju un pētījumu līmeni un reālu uzņēmējdarbību ar peļņu ir liela plaisa ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. "Taču mēs apzinājāmies, ka šī ideja ir pietiekami spēcīga: tai ir potenciāls strādāt un kļūt par dzīvotspējīgu biznesu," Jaško atcerējās brīdi, kad kļuva skaidrs – te ir potenciāls biznesam un jādibina jaunuzņēmums.
"Kad sapratām, ka ierīce var tikt galā ar nezālēm lauka apstākļos, negribējās, lai tā vienkārši paliek plauktā kā vēl viens pabeigts projekts, kas krāj putekļus."
"WeedBot" dibinātāji šo attīstību salīdzina ar iepriekšējiem lūzuma punktiem lauksaimniecībā: "Tāpat kā savulaik pāreja no zirgiem uz traktoriem bija milzīga revolūcija, arī šeit varam pāriet no ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem un roku darba uz pilnībā automatizētiem risinājumiem. Tas samazinās gan izmaksas, gan lauksaimnieku ieguldīto darbu, vienlaikus padarot vidi zaļāku un ekoloģiskāku, jo herbicīdi arvien vairāk tiks izņemti no ikdienas saimniekošanas."
Strauji augošs pieprasījums
"WeedBot" darbojas mazā, jaunā nišā. Kad ideja dzima, viņi bija viens no dažiem uzņēmumiem, kas darbojās šajā lāzersegmentā, šobrīd tas ir neliels bariņš ar līdzīgiem jaunuzņēmumiem. No konkurences "WeedBot" nebaidās, jo pieprasījums ir tik liels, ka vietas tirgū pietiks visiem.
"Tipisks salīdzinājums ir ar traktoru vai automašīnu ražotājiem," Jaško skaidroja līdzībās. "Tirgū ir daudz zīmolu, un visiem pietiek vietas. Zemnieks vienkārši izvēlas to, kas vislabāk atbilst viņa vajadzībām un iespējām."
Lai apmierinātu pieprasījumu un uzsāktu regulāru ražošanu, uzņēmumam nepieciešams piesaistīt papildu investīcijas. Šobrīd jau aptuveni viens miljons eiro ir iegūts no investoriem Latvijā, Lielbritānijā, Dānijā, Francijā un Beļģijā.
"Sākotnējais plāns bija strauja izaugsme – sākt, tad ar piecām iekārtām, tad 50, 100, tā strauji uzaudzēt apjomu. Šis mērķis joprojām ir spēkā, taču šobrīd aktīvi strādājam pie finansiālā modeļa, kā to īstenot. Rūpnīcas būvniecība ir dārgs process, un nepieciešams pamatots plāns, lai pārliecinātu investorus ieguldīt ne tikai vienu vai divus miljonus, bet ievērojami lielākas summas."
Ciešāka saikne starp akadēmisko un biznesa vidi
Uzņēmuma līdzdibinātājs Vitālijs Osadčenko ir profesors Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, kur dzima ideja par "WeedBot", – jaunuzņēmuma saikne ar zinātni un universitāti ir ļoti cieša un svarīga.
Jaško uzsvēra, ka sadarbība starp uzņēmumiem un universitātēm ir īpaši svarīga: labākās idejas bieži rodas akadēmiskajā vidē, savukārt uzņēmējdarbībā procesi notiek daudz straujāk.
Uzņēmuma saņemtais atbalsts
- LIAA jaunuzņēmumu nodokļa atlaide: 31 000 eiro.
- EIT Food Accelerator Network projekts: 10 000 eiro.
- Ventures Thrive projekts: 90 000 eiro.
- Eiropas Digitālā inovāciju centra projekts: 12 000 eiro.
- Biznesa eņģeļi, privātie investori un investīciju fondi: 965 000 eiro.
Avots: "WeedBot"
Šo ideju pārnese uz universitāti palīdz arī studentiem saprast, ka nozīmīgas ir ne tikai pirms desmitgadēm radītas teorijas, bet arī mūsdienu inovācijas un to praktiskais pielietojums. Rietumvalstīs modelis, kur jaunuzņēmumi izaug no universitātēm, jau sen ir ierasta prakse, lai gan tas prasa ievērojamus ieguldījumus.
Zināšanu ietilpīgi uzņēmumi ir nākotnes virziens, uz ko vajag tiekties arī Latvijā, uzsvēra Jaško. "Kopumā tieši daudzi mazi un vidēji zinātņietilpīgi uzņēmumi veidos nākotnes ekonomiku. Jo veiksmīgāk spēsim zināšanas pārnest no akadēmiskās vides uz uzņēmējdarbību un atpakaļ, jo lielāks ieguvums būs gan tautsaimniecībai, gan jauniem uzņēmumiem, gan sabiedrībai kopumā."
"McKinsey" pētījums liecina, ka, ieguldot zinātņietilpīgo tehnoloģiju uzņēmumu attīstībā, Eiropas jaunuzņēmumu ekosistēma līdz 2030. gadam varētu radīt uzņēmumus viena triljona ASV dolāru vērtībā, kas nozīmētu vēl vismaz vienu miljonu darbavietu. Eiropa jau uzņem apgriezienus šajā virzienā – 2024. gadā 8 % no pasaules zinātņietilpīgo tehnoloģiju "vienradžiem" — uzņēmumiem, kuru vērtība pārsniedz 1 miljardu ASV dolāru — dibināti Eiropā, salīdzinot ar tikai četriem procentiem 2021. gadā.
Būtisks atbalsts tieši zinātņietilpīgiem jaunuzņēmumiem būs arī "Eu Inc." – vienots regulējums, kas inovatīviem uzņēmumiem ļaus sasniegt klientus jebkurā Eiropas valstī, strādājot saskaņā ar vienotiem nosacījumiem. Šis regulējums šobrīd jau ir finiša taisnē.
