Līdz 12. jūnijam Latvijas zinātnieces ir aicinātas pieteikties Baltijas valstu stipendijai sievietēm zinātnē

Author
Latvijas Zinātņu akadēmija

12. maijs, 2025. gads

zinātne zinātnes komunikācija

Jau otro gadu Baltijas valstu zinātņu akadēmijas sadarbībā ar UNESCO nacionālajām komisijām izsludina kopīgu stipendiju konkursu zinātniecēm “Baltijas stipendija sievietēm zinātnē 2025”. Deviņas izcilas Baltijas zinātnieces katra saņems stipendiju 7000 eiro apmērā, novērtējot viņu līdzšinējo sniegumu un sekmējot tālākus pētījumus.

35dd5c58d7c99f9f7b9326c4c9a0b6a4_L.jpg
Latvijas Zinātņu akadēmijas publicitātes materiāls

Stipendijas mērķis ir atbalstīt sievietes zinātnieces, lai viņas varētu veidot karjeru zinātniskās pētniecības jomā Baltijas valstīs. Nacionālajos konkursos iecerēts izvērtēt un sniegt atbalstu labākajām Baltijas valstu jaunajām zinātniecēm to virzībā uz izcilību zinātnē, kā arī popularizēt jauno zinātnieču sasniegumus un iedrošināt talantīgākās studentes izvēlēties zinātnieces profesiju.

Pieteikumus varēs iesniegt gan jaunās zinātnieces, kuras pašlaik studē doktorantūrā vai strādā pie sava promocijas darba Latvijas augstskolās vai pētniecības iestādēs, gan arī zinātnieces, kuras ir ieguvušas doktora grādu ne senāk kā pirms septiņiem gadiem un strādā kādā no Latvijas augstskolām vai pētniecības iestādēm.

Latvijā tiks piešķirtas divas stipendijas dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju, medicīnas un veselības zinātņu jomā – viena doktora grāda kandidātei un viena zinātņu doktorei, kā arī viena stipendija zinātņu doktorei sociālo un humanitāro zinātņu jomā.

Stipendiju konkursu Latvijā rīko Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un ar Izglītības un zinātnes ministrijas finansiālu atbalstu.

Stipendijas pretendentes pieteikumus aicinātas iesniegt no 2025. gada 12. maija līdz 2025. gada 12. jūnijam, aizpildot pieteikuma anketu, kas apstiprināma ar derīgu elektronisko parakstu, un nosūtot to uz e-pasta adresi BVstipendija@lza.lv

Stipendijas dokumentācija, ieskaitot pieteikuma anketu, pieejama Latvijas Zinātņu akadēmijas tīmekļvietnē.

2024. gada “Baltijas stipendijas sievietēm zinātnē” Latvijas laureātes:

Dr.philol. Anne Sauka: “2024. gadā piešķirtā Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē ir ne vien liels pagodinājums, bet arī pamudinājums turpināt iesāktos pētījumus filozofijā. Stipendija man kā pētniecei radīja drošības sajūtu par to, ka izvēlētais pētniecības ceļš ir aizraujošs un noderīgs ne vien man pašai, bet arī plašākam interesentu lokam, līdz ar to nostiprinot manu pārliecību par saviem spēkiem. Piešķirtie līdzekļi ļauj pievērsties monogrāfijas tapšanai, kam citādi, iespējams, nepietiktu motivācijas”.

Dr.chem. Daniela Godiņa: “Šis novērtējums man nozīmē daudz vairāk nekā tikai atzinību – tā ir arī atbildība būt redzamai, dalīties ar savu pieredzi un iedvesmot citas sievietes zinātnē. Zinātne man nekad nav bijusi tikai laboratorija – es uzskatu, ka ir svarīgi būt aktīvai arī sabiedrībā. Esmu dalījusies savos pētījumos un pieredzē dažādos plašsaziņas līdzekļos, man ir bijusi iespēja uzrunāt auditorijas dažādos pasākumos – sarunu festivālā LAMPA un Deep Tech Atelier. Šīs pieredzes ļauj man zinātni parādīt kā pieejamu, dzīvu un nozīmīgu. Stipendija man devusi papildu pārliecību, ka es eju pareizajā virzienā – ar darbiem, kas var radīt jēgpilnas pārmaiņas”.

Mg.phys. Līga Ignatāne: “Baltijas valstu stipendija sievietēm zinātnē ir pavērusi plašāk jau esošās durvis zinātnē, kā arī atvērusi jaunas, kas ļauj runāt ar plašāku sabiedrību par zinātni Latvijā, par profesijas izvēli. Man šķiet svarīgi stāstīt, ka ar zinātni nenodarbojas tikai konkrēta tipa cilvēki, mēs esam ļoti dažādi gan ikdienā, gan savā redzējumā, bet kopējais ir viens – izzināt un atklāt. Te iekļaujos arī es, meitene, kura 12. klasē vēl joprojām nezināja, ar ko grib nodarboties, latviešu tautas deju dejotāja, pēc tam kolektīva vadītāja, kas deg par Dziesmu un deju svētku tradīcijas turpināšanos, meita, māsa, draudzene, sieva, mama un pēc amata – pētniece”.

ar UNESCO

UNESCO (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas apvieno 194 valstis visā pasaulē savstarpējai sadarbībai izglītības, zinātnes, kultūras, komunikācijas un informācijas jomā, lai sekmētu mieru, sabiedrības labklājību un ilgtspējīgu attīstību. Latvija pievienojās UNESCO 1991. gadā, bet kopš 1994. gada izveidotā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija nodrošina UNESCO programmu īstenošanu Latvijā un rūpējas par Latvijas interešu un pieredzes pārstāvniecību UNESCO darbības jomās starptautiski.

Plašāk: www.unesco.lv un Facebook.com/UNESCOLNK.

Par Latvijas Zinātņu akadēmiju

Zinātņu akadēmija Latvijā tika izveidota 1946. gadā. 1990. gada 15. martā tika izveidota LZA – Eiropas valstīm raksturīga klasiska tipa personālakadēmija, kas darbojas kā ievēlētu izcilu zinātnieku un citu gara darbinieku kopums. LZA ir nacionālas un starptautiskas nozīmes daudznozaru zinātnes un inovācijas izcilības, ekspertīzes un popularizēšanas centrs, kā arī Latvijas zinātnes pārstāve starptautiskā vidē.

Plašāk: www.lza.lv un Facebook.com/latvijaszinatnuakademija.

 

saistītie raksti

zinātnes komunikācija kosmoss

Jūnija personība Karina Šķirmante: kad informācijas tehnoloģijas satiekas ar Visumu

Kosmosa izpēte kļūst arvien nozīmīgāka, ne tikai paplašinot cilvēces zināšanas par Visumu, bet arī veicinot inovācijas, tehnoloģiju attīstību un jauno talantu piesaisti zinātnei. Viņas darbs apliecina, cik svarīgi ir apvienot dažādu jomu ekspertīzi, lai risinātu sarežģītus zinātnes jautājumus. Šādā…

researchLatvia

16. jūnijs, 2025. gads

pētījumi zinātne

Ko smadzenes stāsta par novecošanu?

Cilvēkam novecojot, mainās viņa kognitīvās spējas, tādas kā atmiņa un uzmanība. Reizēm šīs izmaiņas var būt agrīni rādītāji nopietnākiem kognitīviem traucējumiem, kas potenciāli var novest pie tādiem patoloģiskiem stāvokļiem kā Alcheimera slimība. Agrīna kognitīvo traucējumu atklāšana ir īpaši svar…

Rīgas Stradiņa universitāte

16. jūnijs, 2025. gads

zinātne pētījumi

No koksnes atlikumiem līdz augstvērtīgiem pārklājumiem: jauns pavērsiens dabīgās koksnes aizsardzības tehnoloģijās

Tradicionālie koksnes aizsargpārklājumi joprojām pārsvarā balstās uz fosilās izcelsmes sintētiskajiem polimēriem un organiskajiem šķīdinātājiem, kas rada būtisku slodzi videi un cilvēku veselībai. Ilgtspējīgas alternatīvas attīstība ir kļuvusi par prioritāti ne tikai materiālzinātnē, bet arī kokrūp…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

13. jūnijs, 2025. gads

inovācija zinātne

Aizsardzības ministrija aicina augstskolas pieteikties "EUDIS Defence hakatona" organizēšanai

Aizsardzības ministrija līdz šī gada 22. jūnijam aicina Latvijas augstskolas pieteikt savu dalību Eiropas Komisijas Aizsardzības inovāciju shēmas (EUDIS) konkursam, lai iegūtu tiesības no šī gada 17. līdz 19. oktobrim Latvijā organizēt starptautisku aizsardzības nozares hakatonu.  “In…

Aizsardzības ministrija

11. jūnijs, 2025. gads