LU pētnieki apspriež Latvijas ilgtermiņa attīstības scenārijus

Author
Latvijas Universitāte

9. septembris, 2025. gads

Izstrādājot Latvijas attīstības stratēģijas “Latvija 2050” ietvaru, Latvijas Universitātes (LU) pētnieki ir uzsākuši konsultācijas ar sociālajiem partneriem un ekspertiem par Latvijas ilgtermiņa attīstības scenārijiem. Pirmās konsultācijas ir notikušas š. g. 29. augustā ikgadējā “Ekonomistu apvienība 2010” vasaras konferencē, kam rudenī sekos arī fokusa grupas un konsultācijas ar dažādu nozaru ekspertiem visos Latvijas reģionos. Pētījuma rezultāti gada nogalē tiks prezentēti arī vairākās Saeimas un LU rīkotajās konferencēs.

08.09.T.Grinbergs_3__2__8.jpg
Foto: Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas departaments.

“Ilgtermiņa stratēģijas izstrāde ir īpaši aktuāla šobrīd, ņemot vērā straujās izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā un jauno prioritāšu virzību Eiropas Savienībā, kur katrai dalībvalstij, tostarp Latvijai, ir jādefinē sava pozīcija. Stratēģijas izstrādes process notiek apstākļos, kuros valda liela nenoteiktība – nav zināms, kā attīstīsies digitālā transformācija un mākslīgais intelekts, kāda būs ES loma aizsardzības stiprināšanā, kādi politiskie režīmi valdīs kaimiņvalstīs un kā mainīsies globālās piegādes ķēdes, ņemot vērā pieaugošo protekcionismu un tirdzniecības konfliktus.

Lai nodrošinātu konsekventas un uz nākotni vērstas vadlīnijas lēmumu pieņemšanai turpmākajās desmitgadēs, arī šajos apstākļos ir nepieciešams skaidri definēt Latvijas pamatvērtības un ilgtermiņa mērķus,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.  

“Ekonomistu apvienības 2010” vasaras konferences laikā pētījuma autori ar ekspertiem diskutēja par pētījuma “Valsts attīstības vīziju veidošana laika posmam līdz 2050. gadam”  rezultātiem enerģētikas jomā. Konferecē LU pārstāvēja Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Produktivitātes zinātniskā institūta “Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK” pētnieces prof. Inna Šteinbuka un Dr. oec. Olga Bogdanova. Konferences dalībnieku vidū bija par ekonomiku un produktivitāti, tās īstenošanu un vienkāršošanu atbildīgais Eiropas komisārs  Valdis Dombrovskis, Eiropas Parlamenta viceprezidents Dr. oec. Roberts Zīle, kā arī “Ekonomistu apvienības 2010” prezidents Dr. oec. Ojārs Kehris, uzņēmumu “Primekss” vadītājs Jānis Ošlejs un “Luminor bank” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, kā arī enerģētikas uzņēmuma “Alexela Latvija” vadītājs Māris Avotiņš un citi.  

Konferences darba kārtības punkta “Enerģētikas stratēģijas un klimatneitralitātes loma Latvijas ekonomikā” ietvaros tika apspriesti divi iespējamie valsts rīcības scenāriji klimata neitralitātes sasniegšanai, vienlaicīgi veicinot vietējās ražošanas attīstību; politika vērsta uz klimata neitralitātes mērķu rādītāju sasniegšanu, īpaši nesaistot to ar izaugsmi.

Diskusijā konferences dalībnieki atzina, ka virzība uz klimatneitralitāti Latvijas gadījumā nozīmē iespēju lielākai pašpietiekamībai un jaunu biznesa nišu radīšanai, daļēji aizvietojot importētos fosilos resursus visā to vērtības ķēdē ar ilgtspējīgākām vietējām precēm un pakalpojumiem. Uzņēmējdarbības vides radīšanai, kas motivē vietējos uzņēmumus iesaistīties ilgtspējīgas ekonomikas nišās, kas attīstās pateicoties ES virzībai uz klimatneitralitāti, ir būtiska loma valsts konkurētspējas stiprināšanā un tautsaimniecības attīstībā, atstājot pozitīvu efektu uz jaunu darba vietu radīšanu. 

Pētījums “Valsts attīstības vīzija laika posmam līdz 2050. gadam” tiek izstrādāts kā stratēģijas LV2050 analītisks pamatojums. Tā pasūtītājs ir Valsts kanceleja. Pētījuma virsmērķis ir izstrādāt attīstības scenārijus, noteikt sasniedzamos rādītājus līdz 2050. gadam un izstrādāt praktiskus priekšlikumus politikas veidotājiem, aptverot tādas jomas kā cilvēkkapitāls, aizsardzība, konkurētspēja un klimata politika. Tas prasa rūpīgu politikas instrumentu izvēli un pārdomātu lēmumu pieņemšanu starp dažādiem iespējamiem risinājumiem.  

Vīzijas veidošanā būtiski ir identificēt mehānismus, kas veicina Latvijas suverenitāti un drošību, noteikt efektīvus rīkus iedzīvotāju labklājības uzlabošanai, kā arī skaidri formulēt mērķus ekonomikā, sociālajā jomā un vides aizsardzībā, vienlaikus izvērtējot Latvijas lomu globāli mainīgajā starptautiskajā vidē. 

saistītie raksti

zinātne

Izglābt cilvēci, ķemmējot bites – LVMI "Silava" zinātnieki skaidro, kā pēta apputeksnētāju daudzveidību

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vides inženiere Santa Ieviņa Latvijas Zinātnes padomes atbalstītā pētījuma Meža ceļi kā daudzfunkcionālas ekosistēmas: bioloģiskā daudzveidība, ekosistēmu pakalpojumi un nepakalpojumi ietvaros sagatavojusi populārzinātnisku rakstu par neparastu, b…

LVMI Silava

18. marts, 2026. gads

zinātne zinātnes komunikācija

Tas nav krējuma izstrādājums! Kā pētniece Velga Polinska maina attieksmi par vieglo valodu

"Vieglā valoda nav alternatīva literatūrai – tā darbojas kā brilles tiem, kam ir vāja redze," uzsver Latvijas Universitātes (LU) pētniece Velga Polinska, kura novembrī pārstāvēja Latviju starptautiskā zinātnes komunikācijas konkursā Francijā, četrās minūtēs prezentējot savu pētījumu par vieglo valo…

Ieva Lazdiņa | LU izdevuma "Alma Mater" redaktore

17. marts, 2026. gads

zinātne kosmoss starptautiskā sadarbība

LU uzsāk Eiropas Komisijas Kopernika Atmosfēras Monitoringa servisa Nacionālās Sadarbības Programmu Latvijai

Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē (EZTF) ir uzsākta ECMWF Copernicus Atmosfēras monitoringa servisa Nacionālās Sadarbības Programmas (CAMS NCP) īstenošana Latvijā. Šī iniciatīva ir daļa no Eiropas Komisijas Kosmosa programmas Kopernika Zemes Novērošanas komponente…

Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte

17. marts, 2026. gads

zinātne pētījumi

Kā ar elektrības pretestību atklāt viltotu medu?

Medus ir viens no visbiežāk viltotajiem pārtikas produktiem pasaulē. No pirmā acu uzmetiena tas var izskatīties nevainojams, zeltains, aromātisks un vilinošs, taču nereti tam tiek pievienoti lēti cukura sīrupi no cukurbietēm vai kukurūzas. Šādu viltojumu ar aci vai garšu noteikt ir gandrīz neiespēj…

Latvijas Universitātes fonds

13. marts, 2026. gads