LU pētnieki apspriež Latvijas ilgtermiņa attīstības scenārijus

Author
Latvijas Universitāte

9. septembris, 2025. gads

Izstrādājot Latvijas attīstības stratēģijas “Latvija 2050” ietvaru, Latvijas Universitātes (LU) pētnieki ir uzsākuši konsultācijas ar sociālajiem partneriem un ekspertiem par Latvijas ilgtermiņa attīstības scenārijiem. Pirmās konsultācijas ir notikušas š. g. 29. augustā ikgadējā “Ekonomistu apvienība 2010” vasaras konferencē, kam rudenī sekos arī fokusa grupas un konsultācijas ar dažādu nozaru ekspertiem visos Latvijas reģionos. Pētījuma rezultāti gada nogalē tiks prezentēti arī vairākās Saeimas un LU rīkotajās konferencēs.

08.09.T.Grinbergs_3__2__8.jpg
Foto: Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas departaments.

“Ilgtermiņa stratēģijas izstrāde ir īpaši aktuāla šobrīd, ņemot vērā straujās izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā un jauno prioritāšu virzību Eiropas Savienībā, kur katrai dalībvalstij, tostarp Latvijai, ir jādefinē sava pozīcija. Stratēģijas izstrādes process notiek apstākļos, kuros valda liela nenoteiktība – nav zināms, kā attīstīsies digitālā transformācija un mākslīgais intelekts, kāda būs ES loma aizsardzības stiprināšanā, kādi politiskie režīmi valdīs kaimiņvalstīs un kā mainīsies globālās piegādes ķēdes, ņemot vērā pieaugošo protekcionismu un tirdzniecības konfliktus.

Lai nodrošinātu konsekventas un uz nākotni vērstas vadlīnijas lēmumu pieņemšanai turpmākajās desmitgadēs, arī šajos apstākļos ir nepieciešams skaidri definēt Latvijas pamatvērtības un ilgtermiņa mērķus,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.  

“Ekonomistu apvienības 2010” vasaras konferences laikā pētījuma autori ar ekspertiem diskutēja par pētījuma “Valsts attīstības vīziju veidošana laika posmam līdz 2050. gadam”  rezultātiem enerģētikas jomā. Konferecē LU pārstāvēja Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Produktivitātes zinātniskā institūta “Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK” pētnieces prof. Inna Šteinbuka un Dr. oec. Olga Bogdanova. Konferences dalībnieku vidū bija par ekonomiku un produktivitāti, tās īstenošanu un vienkāršošanu atbildīgais Eiropas komisārs  Valdis Dombrovskis, Eiropas Parlamenta viceprezidents Dr. oec. Roberts Zīle, kā arī “Ekonomistu apvienības 2010” prezidents Dr. oec. Ojārs Kehris, uzņēmumu “Primekss” vadītājs Jānis Ošlejs un “Luminor bank” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, kā arī enerģētikas uzņēmuma “Alexela Latvija” vadītājs Māris Avotiņš un citi.  

Konferences darba kārtības punkta “Enerģētikas stratēģijas un klimatneitralitātes loma Latvijas ekonomikā” ietvaros tika apspriesti divi iespējamie valsts rīcības scenāriji klimata neitralitātes sasniegšanai, vienlaicīgi veicinot vietējās ražošanas attīstību; politika vērsta uz klimata neitralitātes mērķu rādītāju sasniegšanu, īpaši nesaistot to ar izaugsmi.

Diskusijā konferences dalībnieki atzina, ka virzība uz klimatneitralitāti Latvijas gadījumā nozīmē iespēju lielākai pašpietiekamībai un jaunu biznesa nišu radīšanai, daļēji aizvietojot importētos fosilos resursus visā to vērtības ķēdē ar ilgtspējīgākām vietējām precēm un pakalpojumiem. Uzņēmējdarbības vides radīšanai, kas motivē vietējos uzņēmumus iesaistīties ilgtspējīgas ekonomikas nišās, kas attīstās pateicoties ES virzībai uz klimatneitralitāti, ir būtiska loma valsts konkurētspējas stiprināšanā un tautsaimniecības attīstībā, atstājot pozitīvu efektu uz jaunu darba vietu radīšanu. 

Pētījums “Valsts attīstības vīzija laika posmam līdz 2050. gadam” tiek izstrādāts kā stratēģijas LV2050 analītisks pamatojums. Tā pasūtītājs ir Valsts kanceleja. Pētījuma virsmērķis ir izstrādāt attīstības scenārijus, noteikt sasniedzamos rādītājus līdz 2050. gadam un izstrādāt praktiskus priekšlikumus politikas veidotājiem, aptverot tādas jomas kā cilvēkkapitāls, aizsardzība, konkurētspēja un klimata politika. Tas prasa rūpīgu politikas instrumentu izvēli un pārdomātu lēmumu pieņemšanu starp dažādiem iespējamiem risinājumiem.  

Vīzijas veidošanā būtiski ir identificēt mehānismus, kas veicina Latvijas suverenitāti un drošību, noteikt efektīvus rīkus iedzīvotāju labklājības uzlabošanai, kā arī skaidri formulēt mērķus ekonomikā, sociālajā jomā un vides aizsardzībā, vienlaikus izvērtējot Latvijas lomu globāli mainīgajā starptautiskajā vidē. 

saistītie raksti

zinātne

Sākts pētījums par olu čaumalu un membrānu izmantošanu kalcija un kolagēna ražošanai

Olu čaumalas un membrānas parasti tiek uztvertas kā atkritumi, taču tajās slēpjas vērtīgas vielas, kuras iespējams pārvērst augstvērtīgos produktos. Lai to īstenotu, Latvijā uzsākts projekts "Olu čaumalas un olu membrānu morfoloģijas izpēte un izmantošana rūpnieciskā mērogā kalcija un kolagēna ražo…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

10. septembris, 2025. gads

zinātne zinātnes komunikācija

Apstiprināta valsts pētījumu programma “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai”

Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” fokuss - stiprināt latviešu valodu, kultūru un latvisko identitātiMinistru kabinets (MK) šodien, 9. septembrī, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto valsts pētījumu programmu (VPP) “Leto…

Izglītības un zinātnes ministrija

9. septembris, 2025. gads

zinātne

LU Cietvielu fizikas institūtā noslēdzies CAMART² projekts

Ar Eiropas Komisijas apstiprinājumu noslēdzies CAMART² projekts, kas astoņu gadu garumā tika īstenots programmas Horizon 2020 Teaming ietvaros. Projekta kopējais finansējums bija 30 miljoni eiro (15M EUR no ES un 15M EUR no nacionālajiem avotiem), un tā mērķis bija modernizēt Latvijas Universitātes…

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts

9. septembris, 2025. gads

zinātne

Latvijas jaunie, topošie zinātnieki sacentīsies ar 37 valstu pārstāvjiem Eiropas prestižākajā skolēnu zinātnes konkursā

No 15. līdz 20. septembrim Latvijā, Rīgā notiks 36. Eiropas Savienības Jauno zinātnieku konkurss (EUCYS). Hanzas Peronā pulcēsies vairāk nekā 130 jaunieši no 37 valstīm, lai starptautiskai žūrijai prezentētu 90 aizraujošus pētniecības projektus. Starptautiskajam konkursam izvirzīti arī trīs projekt…

Jauns.lv

5. septembris, 2025. gads