LU ar mākslīgo intelektu palīdzēs saglabāt kultūras mantojumu

Author
Latvijas Universitāte

26. februāris, 2025. gads

Starptautiskā projektā “AI-Enabled Citizen Participation in University-driven Ukrainian Cultural Heritage Safeguarding” jeb AISTER pilnveidos mākslīgā intelekta izmantošanas iespējas sabiedriskās zinātnes jomā, īpaši sekmējot sabiedrības līdzdalību kultūras mantojuma saglabāšanā ārkārtas situācijās. No Latvijas projektā ir iesaistījies nesen dibinātais Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes Digitālo humanitāro zinātņu centrs un LU bibliotēka.

LU.jpg
Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitāte

AISTER vadošais partneris ir Luksemburgas Universitātes Mūsdienu un digitālās vēstures pētniecības centrs “C2DH” . Projekta partneri ir Eiropas kultūras mantojuma digitālā bibliotēka “Europeana”, Kijivas Tarasa Ševčenko Nacionālā universitāte un izglītības inovāciju jaunuzņēmums “Web2Learn” no Grieķijas. AISTER ir saņēmis Eiropas Komisijas “Erasmus+ KA2” programmas atbalstu, un projektu plānots noslēgt 2027. gada maijā.

Projektā plānots veidot sadarbību starp datorzinātni, sociālajām zinātnēm un kultūras mantojumu tieši augstākās izglītības kontekstā, attīstot un virzot mākslīgā intelekta rīkus uz sabiedrībai un kultūras vērtību saglabāšanai derīgiem risinājumiem. Viens no galvenajiem objektiem ir Ukrainas kultūras mantojums, kas kopš Krievijas iebrukuma ir nonācis briesmās.

Latvijas Universitātes bibliotēka, kas glabā vienu no bagātīgākajām latviešu rakstītā mantojuma kolekcijām, uztver šo misiju ļoti nopietni. Šajos nemierīgajos laikos, kad esam liecinieki apzinātai Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšanai, ir īpaši svarīgi stiprināt atmiņas institūciju spējas reaģēt uz ārkārtas situācijām. Lai to panāktu, mums jāsaprot un jāveicina gan mākslīgā intelekta sniegtās iespējas, gan sabiedrības iesaiste. Esam priecīgi par iespēju pētīt šos būtiskos jautājumus kopā ar izciliem partneriem,” norāda LU bibliotēkas direktors Uldis Zariņš.

Paredzēts, ka AISTER projekta laikā tiks izstrādāts ētiskais ietvars tādai mākslīgā intelekta izmantošanai kultūras mantojuma saglabāšanā, kuras centrā ir cilvēks. Tāpat projekta laikā notiks vairākas diskusijas par šiem jautājumiem, mākslīgā intelekta darbnīcas un hakatons “AI for 3D Cultural Heritage of Ukraine”.

saistītie raksti

inovācija sasniegumi zinātne

RTU profesors Kristaps Kļaviņš starptautiskā zinātņietilpīgo tehnoloģiju samitā iegūst prestižu «Deep Tech Pioneer» statusu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesors Kristaps Kļaviņš, kura vadībā tiek attīstīta neinvazīvās diagnostikas platforma «SwyCard», zinātņietilpīgo tehnoloģiju samitā «Hello Tomorrow Global Summit 2026» gūst lielu starptautisku atzinību. Šis novērtējums n…

Rīgas Tehniskā universitāte

18. jūnijs, 2026. gads

zinātne

Rīgā notiks 2. starptautiskais transkulturālo studiju kongress “Dot un ņemt: “Kohēzijas tīklu” starpdisciplinārā telpa”

2. starptautiskais transkulturālo pētījumu kongress, ko īsteno trīs Eiropas universitātes – Latvijas Kultūras akadēmija Rīgā, Mačeratas Universitāte (Università di Macerata) Itālijā un Lēvenes Katoļu universitāte (KU Leuven) –  norisināsies Rīgā no 2026. gada 30. jūnija līdz 2. jūlijam. Š…

Latvijas Kultūras akadēmija

11. jūnijs, 2026. gads

zinātne

RTU pētnieki iesaistās inovatīva bateriju risinājuma izstrādē elektriskajam transportam

Elektriskajai mobilitātei turpinot strauji attīstīties visā Eiropā, tādi izaicinājumi kā ilgs uzlādes laiks, augstas izmaksas un vides ilgtspējas jautājumi joprojām kavē tās plašāku ieviešanu. Šo izaicinājumu risināšanā iesaistījušies arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki, piedaloties ar…

Rīgas Tehniskā universitāte

11. jūnijs, 2026. gads

zinātne dabaszinātnes

Kā uz Zemes atkārtot procesu, kas notiek Saulē? LU pētnieki strādā pie nākotnes kodolsintēzes tehnoloģijām

Kodolsintēze ir process, kurā, saplūstot vieglu atomu kodoliem, izdalās liels enerģijas daudzums. Tas norisinās arī Saules iekšienē. Lai gan kodolsintēze vēl netiek izmantota komerciālai enerģijas ieguvei, zinātnieki visā pasaulē strādā pie tās attīstības, jo nākotnē tā varētu nodrošināt efektīvu e…

Matīss Sondars (LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta pētnieks)

2. jūnijs, 2026. gads