Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes kopīgi ar LU Banku augstskolu īstenotā pētījuma starprezultāti apliecina – Latvijā ir liels neizmantots zinātnes komercializācijas potenciāls, taču tā atraisīšanai nepieciešama dziļi pārvaldības pārkārtojumi: tehnoloģiju pārnesi jāpārvērš no lineāra administratīva procesa par sistēmisku inovāciju un kapitāla vadības instrumentu, kas apvieno tehnoloģiju gatavības līmeņa (TRL) disciplīnu, intelektuālā īpašuma stratēģiju, industrijas iesaisti jau agrīnajos posmos, motivācijas mehānismus un finansēšanas sistēmu.
LU jau pusotru gadu norisinās starpdisciplinārs pētījums "Sistēmiska modeļa izveide tehnoloģiju pārnesei un inovāciju komercializācijas procesiem Latvijas pētniecības institūcijās", kura mērķis ir izstrādāt Latvijai piemērotu, institucionāli ieviešamu modeli, kas ļautu zinātniskajiem atklājumiem daudz efektīvāk nonākt līdz tirgum.
Pētījuma starpposma secinājumu validācijai 26. novembrī notika tikšanās ar vairāk nekā 20 nozares ekspertiem no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Zinātnes padomes, Rīgas Tehniskās Universitātes un citām universitātēm un zinātniskiem institūtiem. Diskusija apliecināja, ka Latvijā ir liels zinātnes komercializācijas potenciāls, taču nepieciešamas mērķtiecīgas strukturālas pārmaiņas universitāšu pārvaldībā, valsts politikā un industrijas iesaistes mehānismos.
Diskusiju vadīja tehnoloģiju pārneses eksperts Dāvids Štēbelis, piedaloties LU asoc. prof. Didzim Rūtītim, prof. Andai Batragai, pētn. Līgai Brasliņai un Martai Kontiņai un tehnoloģiju pārneses ekspertei Solvitai Kostjukovai. Kopā tika iezīmēta viena no līdz šim visaptverošākajām kopainām par Latvijas tehnoloģiju pārneses realitāti.
Tehnoloģiju pārnese Latvijā - no lineārām praksēm uz sistēmisku domāšanu
Pētījuma līdzšinējie rezultāti un ekspertu komentāri parādīja, ka tehnoloģiju pārnese Latvijā joprojām bieži tiek uztverta kā administratīvs atbalsts, nevis kā stratēģisks inovāciju un kapitāla vadības instruments. Starptautiskā prakse rāda: universitātes, kas spēj pozicionēt tehnoloģiju pārnesi kā centrālu kapitāla plūsmas pārvaldītāju, kļūst par nozīmīgiem inovāciju tirgus spēlētājiem. Latvijā šis posms vēl tikai veidojas, tāpēc nepieciešams pilnveidots sistēmisks modelis, kas vienotā ietvarā apvieno TRL disciplīnu, intelektuālā īpašuma vadību, industrijas sadarbību, motivācijas mehānismus un finansējuma arhitektūru.
Eksperti uzsvēra, ka Latvijai neder mehāniska starptautisku modeļu kopēšana. Mazas valsts konteksts, fragmentēta ekosistēma, atšķirīgs tiesiskais ietvars un ierobežoti resursi prasa pielāgotu pieeju. Latvijas Zinātnes padomes direktore Lauma Muižniece norādīaj, ka būtiska ir nevis lineārā vai klasiskā “helix” pieeja, bet mērķorientēta, lokālajai realitātei atbilstoša inovāciju pārvaldība, kas ņem vērā zināšanu pārvaldību, industrijas briedumu un universitāšu kapacitāti.
Eksperti identificē galvenās problēmas: motivācijas sistēmas, TRL disciplīna un tiesiskais ietvars
Ekspertu diskusijā izkristalizējās pieci galvenie šķēršļi:
Motivācijas sistēmas trūkums: bez taisnīgas un caurspīdīgas atlīdzības pētniekiem nav iespējams palielināt komercializācijas aktivitāti. Institūcijās, kur pētnieki redz reālus licencešanas ieņēmumus vai veiksmīgus “spin-off” piemērus, veidojas motivējoši precedenti. Savukārt tur, kur atlīdzība ir neskaidra vai simboliska, interese par komercializāciju strauji mazinās.
TRL disciplīnas trūkums. Eksperti uzsvēra, ka agrīnajos tehnoloģiju attīstības posmos Latvijā bieži pietrūkst konsekventas lēmumu sistēmas, kas objektīvi nosaka tehnoloģijas gatavību un tirgus perspektīvu. Rezultātā intelektuālā īpašuma lēmumi, piemēram, patentēšana, nereti tiek pieņemti pirms skaidriem tirgus signāliem, palielinot izmaksas un mazinot atdevi. Nepieciešams caurspīdīgs lēmumu filtrs, kas balstās TRL progresā, neatkarīgā tirgus validācijā un industrijas iesaistē, ļaujot resursus koncentrēt uz tehnoloģijām ar reālu potenciālu.
Industrijas iesaiste. Lai tehnoloģija kļūtu par produktu, industrijai jāiesaistās jau agrīni. Latvijā sadarbība bieži ir epizodiska un personiski balstīta, kamēr starptautiski tā ir sistemātiska un integrēta inovāciju procesos.
Tiesiskais regulējums. Līdz šim tieši regulējums – īpaši attiecībā uz valsts budžeta finansēto izgudrojumu komercializāciju – bijis vislielākais šķērslis. Arī potenciālie investori nereti izvairās no “spin-off”, kuros universitātes ir lielas kapitāldaļu turētājas, tādēļ nepieciešama elastīgāka pieeja, kas ļautu kombinēt licences, kapitāldaļas un citus mehānismus pēc situācijas.
Nepietiekami koordinēta un nepārtraukta atbalsta sistēma. Valsts atbalsta instrumenti tehnoloģiju pārnesei tiek nodrošināti fragmentāri, radot situāciju, kur aktivitāte pastiprinās tikai finansējuma pieejamības periodos, bet starplaikos inovāciju attīstība un pārnese nav aktīva. Atbalsta instrumentu intensitāte nereti ir neatbilstoša tehnoloģiju brieduma pakāpei: no jaunizveidotiem “spin-off” uzņēmumiem tiek prasīta investīciju piesaiste agrīnā stadijā, kad projekti objektīvi vēl nespēj piesaistīt kapitālu. Šāda prakse neveicina jaunuzņēmumu attīstību, jo resursi tiek novirzīti investoru piesaistei, nevis tehnoloģiskajai un komerciālajai attīstībai. Atsevišķus jautājumus patlaban risina “Biophot” platforma, bet arī tā kā atbalsta instruments ir vairāk vērsta uz pētniecības veicināšanu, jo finansējums pieejams tikai pētniecības institūcijām, nevis jaunizveidotiem “spin-off” uzņēmumiem.
Mazas valsts specifika- kritiskā masa, fonds un kopīga pārvaldība
Diskusijā vairāki eksperti norādīja, ka atsevišķām universitātēm Latvijā nav un nebūs pietiekamas kritiskās masas, lai izveidotu pilnvērtīgu investīciju portfeli. Līdz ar to, Latvijas kontekstā potenciāli iespējams risinājums varētu būt vienots universitāšu sēklas kapitāla fonds, kas darbotos kā profesionāli pārvaldīts instruments, savienojot publisko kapitālu ar privāto investoru līdzdalību. Vienlaikus eksperti brīdināja - šāds fonds nekļūs pašpietiekams un neatgriezīs ieguldījumus 10 gadu periodā; agrīnā posma kapitāla loģika visā pasaulē nozīmē augstu risku un garu komercializācijas ciklu. Latvijā tas būtu jāuztver kā valsts ekonomiskās transformācijas ieguldījums, nevis mehānisms ātrai peļņai.
Dialoga kultūra un jauns ekosistēmas pārvaldības modelis
Diskusijas noslēgumā vairāki eksperti uzsvēra nepieciešamību pēc regulāra, nevis epizodiska dialoga starp valsti, universitātēm un industriju. Tehnoloģiju pārnese nevar attīstīties, ja katrs ekosistēmas dalībnieks darbojas izolēti. Tikai ilgtermiņa kopdarbs - un institucionāli nostiprināts “vidutāja” jeb tehnoloģiju pārneses arhitekta lomas modelis - var nodrošināt stabilu progresu.
Tika akcentēta pēctecības nodrošinājuma problēma: zinātņietilpīgu ideju atbalsta programmas Latvijā darbojas cikliski, radot ilgstošus pārtraukumus un veicinot talantu un tehnoloģiju aizplūdi. Ekspertu ieskatā šī nestabilitāte būtiski apdraud tehnoloģiju attīstības cikla nepārtrauktību un padziļina tā dēvēto “nāves ieleju”.
Nākamais solis - kopīgas rekomendācijas Latvijai 2026. gada martā
Līdz nākamā gada februāra beigām pētījuma komanda sagatavos gala ziņojumu ar konceptuālo modeli, rekomendācijām un politikas priekšlikumiem. Pavasarī paredzēta rezultātu prezentācija ministrijām, tehnoloģiju pārneses tīkliem, industrijas pārstāvjiem un inovāciju ekosistēmai kopumā.
Kā norādīja projekta zinātniskā komanda, šī diskusija sniegusi būtisku pienesumu - tā ļāva identificēt jaunus aspektus, precizēt problemātikas dziļumu un gūt tiešas atziņas no cilvēkiem, kas ikdienā strādā ar tehnoloģiju pārnesi universitātēs un institūtos. Ekonomikas ministrijas pārstāve apliecināja gatavību turpināt ciešu sadarbību, lai topošais komercializācijas regulējums kļūtu par praktiski funkcionējošu, nevis formāli deklarētu sistēmu.
Pētnieku ieskatā šāda veida dialogs un sistemātiska datu un pieredzes apkopošana ir būtisks priekšnoteikums konkurētspējīgas, caurspīdīgas un efektīvas inovāciju ekosistēmas izveidei. Pētījums turpināsies intensīvā režīmā līdz noslēgumam, un tā rezultāti būs pieejami publiski, kalpojot kā pamats turpmākām politikas iniciatīvām un universitāšu pārvaldības modernizācijai.
Pētniecības projekts “Sistēmiskā modeļa izveide tehnoloģiju pārneses un inovāciju komercializācijas procesiem Latvijas zinātniskajās institūcijās” (granta Nr. LU-BA-PA-2024/1-0042) ir viena no aktivitātēm Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītā projektā “Latvijas Universitātes iekšējā un ārējā konsolidācija” (Nr.5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007).
