LU Skaitļošanas centra superdators papildināts ar tehniku ilglaicīgai datu uzglabāšanai

Author
Latvijas Universitāte

24. janvāris, 2025. gads

tehnoloģijas

Latvijas Universitātes (LU) Skaitļošanas centrs ir Skaitliskās modelēšanas institūta daļa, kurā datu uzglabāšanas ietilpība palielināta par 160 TB, kas nodrošina iespēju veikt apjomīgākus skaitļošanas uzdevumus. Superdatoru izmantošanas metodes un infrastruktūra kļuvusi pieejamāka gan LU pētniekiem, gan sadarbības partneriem.

HPC.jpg
Skaitļošanas centra superdators. Publicitātes attēls: LU.

“Mēs esam apņēmušies virzīt ideju par nepieciešamās superdatora infrastruktūras nodrošināšanu tādā līmenī, lai LU neatpaliktu spējā pielietot jaunākās skaitļošanas iespējas un varētu turpināt konkurēt starptautiski. Mūsu galvenais uzdevums ir atbalstīt pētniecisko darbu gan zinātnes, gan industrijas vajadzībām. Esam kā tilts, vide, kur pētnieki var sagatavot un testēt skaitļošanas uzdevumus sev vai saviem klientiem, lai vēlāk tos pārnestu tālāk uz lielajiem Eiropas resursiem,” stāsta LU Skaitļošanas centra vadītājs Kārlis Muižnieks

Veikt uzdevumus 100 līdz 1000 reizes ātrāk nekā uz parastā datora šķiet diezgan pievilcīgs risinājums, tāpēc daudzi LU pētnieki jau izmanto superdatoru. Uz LU Skaitļošanas centra infrastruktūras tiek veikti pētījumi un eksperimentēts ar iespējām, ko sniedz mākslīgā intelekta, lielo datu analīzes un simulāciju risinājumi tādās jomās kā fizika, ekoloģija, ģeogrāfija, medicīna, digitālās humanitārās zinātnes un daudzās citās.

“Mūsu iespējas ir ierobežotas, tāpēc priekšrocības ir LU pētniekiem. Vienlaikus centra lielākā pievienotā vērtība ir sniegt pakalpojumu ekskluzīvi, ar individuālu pieeju katram klientam,” skaidro K. Muižnieks.  

Līdz ar augstas veiktspējas skaitļošanas (HPC - High Performance Computing Center) jeb superskaitļošanas straujo popularitātes pieaugumu un spēju uzlabot ikdienas dzīvi un procesus, jaudu pieaugums pieprasa ieguldījumus gan cilvēkos, gan infrastruktūrā. Šo uzdevumu palīdz īstenot tādi finansēšanas konkursi kā MikroTik projektu konkurss dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomā, ko administrē LU fonds. 

LU Skaitļošanas centrs piedāvā plašu pakalpojumu klāstu, kas ietver augstas veiktspējas skaitļošanas (HPC) risinājumus, virtuālās mašīnas operacionālu uzdevumu veikšanai, datu uzglabāšanu un monitoringu. Šie resursi tiek izmantoti gan akadēmiskiem, gan pētnieku vadītiem projektiem industrijas vajadzībām, lai veicinātu inovācijas un tehnoloģiskos sasniegumus. Servera infrastruktūru var izmantot jebkurš LU darbinieks.

saistītie raksti

inovācija tehnoloģijas

Izstrādā viedā asfalta tehnoloģijas zaļākai ceļu būvei

Pirmais eksperiments Latvijā būvēt ceļu no ilgtspējīga bioasfalta maisījuma, lielu daļu no naftas produktiem ražotā bitumena aizstājot ar koksnes pārstrādes blakusporoduktu lignīnu un reiz jau lietotu asfaltu, ir sekmīgs. Zinātnieki ciešā sadarbībā ar industriju turpina uzlabot bioasfalta īpašības,…

Labs of Latvia

26. februāris, 2026. gads

tehnoloģijas

RSU pētnieki iesaistīti lielākajā mikroklimata datu tīkla izveidē olimpiskajās spēlēs

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki piedalījušies vērienīgā starptautiskā projektā, kura ietvaros 2026. gada Milānas un Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs izveidots līdz šim apjomīgākais mikroklimata datu tīkls sporta sacensību vēsturē. Projekts īstenots sadarbībā ar Honkongas Ba…

Rīgas Stradiņa universitāte

23. februāris, 2026. gads

tehnoloģijas

Elektronikas un datorzinātņu institūts iesaistās Eiropas tehnoloģiskās neatkarības stiprināšanā

“Apvārsis Eiropa” programmas “Chips-JU” kopuzņēmuma projektā “Būtisku elektronisko komponentu un sistēmu mozaīka mūsu automatizētajai digitālajai nākotnei rūpniecībā un mobilitātē” (MOSAIC) Elektronikas un datorzinātņu institūts (EDI) kopā ar citiem partneriem risina vienu no būtiskākajiem Eiropas …

Labs of Latvia

18. februāris, 2026. gads

tehnoloģijas

Pētnieki MarTe tehniskajā darbnīcā demonstrē, kā simulācijas rīki veicina jūrniecības inovācijas

Jūras vēja enerģija, zaļā ūdeņraža ražošana, ilgtspējīgs jūras transports, viedā ostu infrastruktūra un jūras biotehnoloģijas arvien biežāk tiek atzītas par galvenajiem ilgtspējīgas zilās ekonomikas pīlāriem Baltijas jūras reģionā, veidojot tā ilgtermiņa vides noturību, enerģētisko neatkarību un ek…

Ventspils Augstskola

16. februāris, 2026. gads