LU zinātniskajā konferencē analizēs globālās konkurētspējas izaicinājumus un risinājumus

Author
LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte

3. februāris, 2026. gads

Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sabiedrības zinātņu fakultātes (ESZF) pētnieki LU 84. starptautiskajā zinātniskajā konferencē no 14. līdz 16. aprīlim iepazīstinās ar jaunākajām atziņām globālās konkurētspējas stiprināšanā, kas ir viens no LU prioritārajiem pētniecības virzieniem un ir būtisks priekšnoteikums ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un Latvijas sabiedrības labklājībai. Pieredzējuši un jaunie pētnieki aicināti dalīties konferences sekciju sēdēs ar savu pētījumu rezultātiem un iesniegt uzstāšanos tēzes līdz 2026. gada 2. martam.

analizēs globālās konkurētspējas izaicinājumus.jpg
Foto: Toms Grīnbergs, LU.

"Universitāšu loma pasaulē mainās – ar zināšanu radīšanu un izplatīšanu ir par maz. Šogad ar Latvijas Universitātes konferenci jaunā formātā vēl vairāk tuvinām Universitātes devumu sabiedrībai, stāstot, skaidrojot un diskutējot par jaunāko un svarīgāko Latvijas attīstībai nozīmīgās tēmās. Aicinu ikkatru piedāvāt savu referātu vai piedalīties starpdisciplinārākajā un zinātniski intensīvākajā šī gada notikumā LU!" uzsver LU zinātņu prorektors asoc. prof. Guntars Kitenbergs.

Akcentējot LU lomu zināšanu radīšanā, sabiedrības attīstībā un ilgtspējīgu risinājumu veidošanā par ikgadējās zinātniskās konferences vadmotīvu izvēlēta devīze - „Nākotnes universitāte – ietekmē balstīta līderība”. Konference pirmo reizi notiks jaunā formātā, to strukturējot  deviņos tematiskajos blokos atbilstoši LU prioritārajiem pētniecības virzieniem un tā veicinot starpdisciplināru dialogu, aptverot nozīmīgākās pētniecības un inovāciju jomas - dabaszinātnēs un tehnoloģijās, humanitārajās, medicīnas un veselības, kā arī sociālajās zinātnēs, tādējādi nodrošinot daudzveidīgu un saturiski bagātu programmu.

Pasākumā aprīlī ESZF vadībā tiks analizēti galvenie faktori, kas ietekmē valstu un uzņēmumu spēju konkurēt globālajos tirgos, ar īpašu uzsvaru uz inovācijām, cilvēkkapitāla attīstību un efektīvu publisko pārvaldi mainīgajos ģeopolitiskajos apstākļos. Sekcijas apvienos politikas veidotāju, uzņēmēju un pētnieku skatījumus, piedāvājot arī konkrētus praktiskus risinājumus konkurētspējas celšanai. Tā ir lieliska iespēja fakultātes un citiem LU zinātniekiem prezentēt pētījumu rezultātus un dalīties ar jaunākajiem atklājumiem.

Globālās konkurētspējas stiprināšanas tematiskajā blokā darbosies deviņas sekcijas, kurām aicinām pieteikt tēzes LU konferenču sistēmā:

Globālās konkurētspējas veicināšanas tematiskā virziena plenārsēdes „Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģiskais ietvars” dalībnieki apspriedīs fakultātes pētnieku radīto LV2050 stratēģijas ietvaru. Bez ESZF Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” ekspertu prof. Gundara Bērziņa vadībā īstenotā projekta “Valsts attīstības vīzija laika posmam līdz 2050. gadam: Latvijas attīstības vektoru līdz 2050. gadam novērtējums un scenāriju izstrāde” rezultātu prezentācijas plenārsēdē plānotas arī divas apaļā galda diskusijas:  “Cilvēks, labklājība, ekonomika” un “Jaunie izaicinājumi”.

Tāpat ESZF zinātnieki sava pētnieciskā darba atziņas atklās arī citu pētniecisko virzienu sēdēs:

Aicinām pētniekus un industrijas pārstāvjus piedalīties šo un citu konferences deviņu tematisko virzienu kopumā vairāk nekā 60 sekciju sēdēs un plenārsēdēs. Konferences jaunais formāts ir laba platforma  un iespēja iepazīstināt ar savu pētījumu rezultātiem, diskutēt par zinātnē aktuālāko un dalīties ar jaunākajām idejām, tā kopīgi stiprinot zinātnisko kopienu un veicinot jaunu zināšanu rašanos. Tā ir vieta arī sadarbības veidošanai gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā, sekmējot inovāciju attīstību un labākās pieredzes apmaiņu.

Lai prezentētu pētījumu rezultātus, diskutētu par aktuāliem zinātnes un sabiedrības attīstības jautājumiem, kā arī dalītos ar jaunākajām idejām un atziņām, potenciālie referenti aicināti reģistrēties līdz 2. martam. Klausītājiem reģistrācija atvērta līdz 11. aprīlim.

saistītie raksti

zinātne

Nevis rūpnīca robotam, bet robots rūpnīcai

Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) pētnieki izstrādājuši mākslīgajā intelektā balstītu robotisku sistēmu, kas pati atrod pudeles, nosaka, kā tās satvert, seko kustīgam mērķim un ievieto pudeli konveijera ligzdā. Par tehnoloģiju interesi izrādījis arī Latvijas kosmētikas ražotājs Madara Co…

Labs of Latvia

16. novembris, 2026. gads

zinātne

Latvijas zinātnes universitātes apņemas turpināt nodrošināt augstu doktorantūras līmeni pēc jaunā promocijas procesa regulējuma ieviešanas

Plašāka universitāšu institucionālā autonomija promocijas procesā nemazinās prasības doktorantiem arī pēc tam, kad nākamgad būs stājušies spēkā jaunie Ministru kabineta noteikumi, kas ļaus augstskolām lielāku brīvību promocijas procesa organizēšanā. Par šādu nostāju ir vienojušās Latvijas zinātnes …

Rīgas Tehniskā universitāte

9. novembris, 2026. gads

zinātne

Nacionālā pētniecības un inovāciju institūta direktores amatā apstiprināta Dace Kārkle

2026. gada 20. oktobrī Nacionālā pētniecības un inovāciju institūta (NIRI) direktores amatā apstiprināta institūta līdzšinējā direktora pienākumu izpildītāja un ilggadējā Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) vadības komandas locekle Dace Kārkle. Amatā NIRI direktore stāsies tūlītēji, un viņ…

Nacionālais pētniecības un inovācijas institūts

21. oktobris, 2026. gads

starptautiskā sadarbība zinātne

Latvija sāk sadarbību ar Šerbrukas kvantu tehnoloģiju ekosistēmu Kanādā

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Šerbrukas pilsētas Ekonomiskās attīstības departaments ir parakstījuši trīs gadu sadarbības vienošanos. Tā savienos Latvijas uzņēmumus un pētniecības organizācijas ar vienu no nozīmīgākajām kvantu tehnoloģiju ekosistēmām Kanādā, sekmējot jaunu t…

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

7. oktobris, 2026. gads