In memoriam. Juris Upatnieks (07.05.1936.–17.05.2026.)

Author
Latvijas Zinātņu akadēmija

27. maijs, 2026. gads

2026. gada 17. maijā mūžībā devies izcilais latviešu izcelsmes fiziķis, hologrāfijas pamatlicējs, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis profesors Juris Upatnieks. Viņš bija viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta optikas zinātniekiem, kura darbi ir būtiski ietekmējuši mūsdienu fizikālās optikas un koherentās optikas attīstību.

in memorian.jpg
Foto https://www.optica.org/history/biographies/bios/juris_upatnieks/

1964. gadā Juris Upatnieks un Emets Līss (Emmet N. Leith) demonstrēja pirmās augstas kvalitātes lāzera hologrammas, kas bija iegūtas ar viņu izstrādāto atdalītu divu staru ieraksta metodi. Tas izraisīja milzīgu rezonansi pasaules zinātnes sabiedrībā un faktiski aizsāka moderno hologrāfijas ēru. Viņu darbi kļuva par pamatu daudzām vēlāk attīstītām hologrāfiskām tehnoloģijām.

Par ieguldījumu hologrāfijā viņš kopā ar Denisu Gaboru, Emetu Līsu un Juriju Deņisjuku tika izvirzīts Nobela prēmijai fizikā.

Profesora Jura Upatnieka zinātniskā darbība neaprobežojās tikai ar fundamentāliem pētījumiem. Viņam piederēja vairāki desmiti patentu hologrāfijā un koherentajā optikā, tostarp hologrāfisko tēmēkļu un optisko attēlu veidošanas sistēmu jomā. Viņa izgudrojumi tiek izmantoti gan civilajās tehnoloģijās, gan augstas precizitātes industriālās un aizsardzības sistēmās.

Jura Upatnieka izcilais devums tika novērtēts ar daudziem starptautiskiem apbalvojumiem. 1965. gadā Starptautiskā Optikas un fotonikas biedrība (SPIE) piešķīra viņam Roberta Gordona balvu. 1967. gadā Amerikas žurnālu fotogrāfu apvienība piešķīra viņam Tehnisko balvu. 1975. gadā viņš saņēma Amerikas Optikas biedrības Roberta Vuda balvu (Robert W. Wood Prize). 1976. gadā Juris Upatnieks tika apbalvots ar Holeja medaļu (Holley Medal) un atzīts par ASV Gada izgudrotāju. 1999. gadā viņu apbalvoja ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu par optiskās hologrāfijas pamatprincipu izstrādi un tās pielietojuma attīstīšanu pasaulē, kā arī 2007. gadā ar Valtera Capa balvu, ko piešķīra LZA un Latvijas Republikas Patentu valde. 2010. gadā Juris Upatnieks tika apbalvots ar Emeta Līsa medaļu.

Neraugoties uz dzīvi un profesionālo darbību Amerikas Savienotajās Valstīs, profesors Juris Upatnieks vienmēr saglabāja ciešu saikni ar Latviju un Latvijas zinātnes sabiedrību. Viņš katru vasaru brauca uz savu māju Rojā. Viņš aktīvi atbalstīja Latvijas zinātnes attīstību, apmeklējot RTU laboratorijas un uzstājoties ar lekcijām RTU un LU Atomfizikas un spektroskopijas institūtā, daloties pieredzē ar jaunajiem pētniekiem.

Ar savu darbu Juris Upatnieks ir nesis Latvijas vārdu zinātnes pasaulē. Latvijas Zinātņu akadēmijai un tās Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļai profesors Juris Upatnieks bija ne tikai izcils zinātnieks, bet arī iedvesmojoša personība, apliecinot, ka latviešu zinātnieku devums ir nozīmīgs visas pasaules mērogā.

Latvijas Zinātņu akadēmija izsaka visdziļāko līdzjūtību Jura Upatnieka ģimenei, tuviniekiem, kolēģiem un visai pasaules zinātnes sabiedrībai. Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļa Jura Upatnieka kā hologrāfijas pamatlicēja un viena no visizcilākajiem latviešu fiziķiem vārds paliks ierakstīts pasaules zinātnes vēsturē.

saistītie raksti

uzņēmējdarbība science

Kādreizējā lūpu krāsu cehā – mikroaļģes. Kā «SpirulinaNord» izvērš «superēdiena» audzēšanu

Izrādās, zaļā domāšana var būt ne tikai videi draudzīga, bet arī praktiska un biznesam nevis traucējoša, bet pat noderīga. Ražotnē Ziepniekkalnā, kādreizējā rūpnīcas "Dzintars" lūpu krāsu cehā, ļoti racionāli izmantotās telpās aug pasaulē svaigākā mikroaļģe – spirulīna. Pēc tam tā pie pircējiem non…

Zane Ozoliņa | Latvian Public Media

25. maijs, 2026. gads

sabiedrības veselība science dabaszinātnes

Latvijas zinātnieki veidos digitālo dvīni: Inovatīvs modelis slimību un piesārņojuma prognozēšanai

Latvijas zinātniskajā vidē ir uzsākts ambiciozs projekts, kura mērķis ir izstrādāt modernu digitālo modeli jeb “digitālo dvīni”. Šis tehnoloģiskais risinājums ļaus precīzāk nekā jebkad agrāk prognozēt dažādu slimību izplatību un vides piesārņojuma riskus, izmantojot jaunākās paaudzes datu apstrādes…

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs

22. maijs, 2026. gads

science starptautiskā sadarbība

Rīgā atklāts Šveices–Latvijas digitālais centrs, stiprinot inovāciju attīstību enerģētikā

Starptautiskās konferences “Deep Tech Atelier 2026” ietvaros 15. maijā Rīgā tika oficiāli atklāts Šveices–Latvijas digitālais centrs viedās enerģijas jomā. Centrs izveidots Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadītā Šveices–Latvijas sadarbības programmas “Partnerība lietišķajos pētīj…

LU Cietvielu fizikas institūts

21. maijs, 2026. gads

zinātnes politika science

Diskusijā par dzimumu līdztiesību zinātnē atklāti runā par izaicinājumiem

13.maijā ES Mājā norisinājās diskusija “Dzimumu līdztiesības plāni augstskolās: pieredzes apmaiņa par īstenošanu”. Tajā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūciju pārstāvji.  “Līdztiesība ir jebkuras sistē…

researchLatvia

20. maijs, 2026. gads