Zigrīda Apala pieder nu jau leģendārajai 20. gadsimta sešdesmito-astoņdesmito gadu arheologu paaudzei, kurai bija lemts veikt plašus un nozīmīgus arheoloģiskos izrakumus.
Zigrīda Mieriņa Latvijas arheoloģijā ienāca 1958. gadā, kad tika pieņemta par laboranti Latvijas (tolaik Latvijas PSR) Zinātņu akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūta Arheoloģijas sektorā. Kā vairumam tā laika arheologu, viņai nācās strādāt arheoloģijas pieminekļos pie Daugavas – zonā, kuru bija paredzēts appludināt, ceļot Pļaviņu HES, – Ķentes kalnā, Oliņkalnā, Mūku kalnā un Altenē. Tas deva bagātu pieredzi darbā dažādos pieminekļos – pilskalnos, mūra pilīs un apbedījumu vietās. Izrakumu vadītāji bija izcili tā laika arheologi – Ādolfs Stubavs, Jānis Graudonis, Ēvalds Mugurēvičs.
Mūkukalnā un Oliņkalnā par izrakumu vadītāja vietnieku strādāja arheologs Jānis Apals. Draudzība pārauga mīlestībā – 1962. gada 20. oktobrī dzima arheologu Apalu ģimene.
1965.–1966. gadā, Jānim Apalam uzsākot Āraišu ezerpils arheoloģisko izpēti, Zigrīda kļuva par šīs ekspedīcijas vadītāja vietnieci.
Zigrīdas un Jāņa Apala dzīvē nozīmīgs notikums bija Gaujas Nacionālā parka (GNP) dibināšana 1973. gadā. Šajā laikā tika izvērsta arheoloģisko pieminekļu apzināšana un pētniecība GNP teritorijā. Cēsu viduslaiku pilī sākotnēji notika nelieli izrakumi, bet drīz vien kļuva skaidrs, ka objekts ir pārāk sarežģīts, un tam nepieciešami plaši pētījumi. Sākotnēji – 1974. gadā, izrakumu vadību uzņēmās Jānis un Zigrīda Apali kopā, bet, tā kā Jānis bija noslogots metodiski ļoti sarežģītajos izrakumos Āraišu ezerpilī, Cēsu mūra pils ekspedīcijas vadību pārņēma Zigrīda. Šī ekspedīcija ilga vairāk nekā 30 izrakumu sezonas, kuru laikā tika iegūtas vairāk nekā 10 000 senlietu un 1800 monētu, atsegtas nozīmīgas Livonijas kara (1558–1583) liecības. Ne velti, atzīmējot Zigrīdas Apalas 75. dzīves gadu jubileju, viņas kolēģi un draugi veltīja viņai zinātnisko rakstu krājumu ar nosaukumu “Regina in castro Wenda”, ko sastādīja akadēmiķis Andris Caune. Lai gan darbs Cēsu pilī prasīja daudz laika un enerģijas, Zigrīda Apala spēja vadīt arī izrakumus Priekuļu Ģūģeru arheoloģiskajā kompleksā, kur tika atsegti 85 apbedījumi. Zigrīda pētīja arī 13.–14. gadsimta Uplantu kapsētu Drabešos.
2000.–2010. gadā Zigrīda Apala veica arheoloģisko uzraudzību 15 objektos Cēsu vecpilsētā, 2009.–2010. gadā Cēsu Riekstu kalnā.
Atzīmējams arī, ka ziemas periodā Zigrīda Apala ne tikai gatavoja izrakumu pārskatus un zinātniskās publikācijas, bet vairāk nekā 30 gadus (1972–2004) bija Arheoloģijas sektora Senlietu konservācijas un restaurācijas laboratorijas vadītāja. Laikā no 1972. līdz 2000. gadam viņa komplektēja arheoloģisko, etnogrāfisko un antropoloģisko ekspedīciju zinātnisko atskaites sesiju materiālus (sākotnēji referātu tēzes), kas sākuma posmā iznāca katru gadu, vēlāk – reizi divos gados. Šie izdevumi satur īsu, kodolīgu informāciju par notikušajiem pētījumiem un ir neaizstājami gandrīz katra pētnieka darbā.
Zigrīda Apala aktīvi iesaistījās “Ezerpils fonda” darbībā, kas nodrošināja Āraišu ezerpils Arheoloģiskā parka attīstību un izaugsmi. Kopā ar Jāni Apalu viņa bija starp aktīvajiem Starptautiskās eksperimentālās arheoloģijas, brīvdabas muzeju, tradicionālo amatu un kultūras mantojuma interpretācijas asociācijas (EXARC) dibināšanas iniciatoriem.
Sadarbībā ar EXARC kolēģiem tika īstenoti daudzi nozīmīgi projekti, kas sekmēja arheoloģiskā parka attīstību un nostiprināja tā vietu starptautiskajā tūrisma un eksperimentālās arheoloģijas apritē.
Zigrīda Apala palika uzticīga Āraišu ezerpilij līdz pat sava mūža pēdējām dienām. Āraiši bija kļuvuši par viņas mājām vārda tiešā nozīmē – kopā ar dēlu Gintu Āraišu ezera krastā uzcelta māja “Sniedzes”, Vanagu kapos Āraišos apbedīts dzīves biedrs Jānis. Zigrīda nekad neliedza padomu Āraišu ezerpils Arheoloģiskā parka speciālistiem.
Zigrīdas Apalas darbs arī augsti novērtēts – viņa saņēmusi Kultūras mantojuma 2004. gada balvu, 2005. gadā Cēsu pašvaldības gada balvu “Cēsiniece 2005”, 2006. gadā Valsts kultūrkapitāla fonds piešķīris mūža stipendiju, 2012. gadā saņēmusi V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Augstu Zigrīdas Apalas darbu novērtējusi arī Latvijas Zinātņu akadēmija, 2006. gadā piešķirot viņai goda doktora zinātnisko grādu (Dr. hist. h. c.).
Zigrīda Apala ar savu darbu ir palīdzējusi mums rakstīt Latvijas vēsturi. Pateicoties viņai un viņas dzīvesbiedram Jānim, mēs to tagad redzam plašāk un skaidrāk. Izcili arheologi nestrādā tikai sev un zinātnei. Viņi strādā savai tautai.
Izsakām līdzjūtību Zigrīdas Apalas tuviniekiem!
Atvadīšanās no Zigrīdas Apalas notiks 28. jūlijā plkst. 15.00 Valmieras krematorijas Atvadu zālē “Krematorija”.