Mēs nevaram vienkārši dzert brīnumtabletītes. Ko mikrobioma pētījumi atklāj par mūsu pašsajūtu

Author
delfi.lv, radio SWH raidījums "Latvija zinātnē"

1. jūlijs, 2026. gads

sabiedrības veselība

Vai mūsu pašsajūta tiešām var būt cieši saistīta ar miljardiem mikroorganismu, kas dzīvo zarnu traktā? Nacionālā pētniecības un inovāciju institūta (NIRI) vadošā pētniece, Latvijas Universitātes (LU) asociētā profesore un pētniecības platformas "BioPhoT" projekta "SynGABA" vadītāja Ilze Elbere un biznesa attīstītāja Līga Brasliņa raidījumā "Latvija zinātnē" skaidro, kā mikrobioma pētniecība palīdz labāk izprast cilvēka veselību un kā ideja izlaužas ārpus laboratorijas.

ChatGPT Image Jul 1, 2026, 09_07_42 AM.png
Ar mākslīgo intelektu ģenerēta cilvēka mikrobioma vizualizācija

Mikrobiomu – mikroorganismu un to ražoto metabolītu kopumu, kas dzīvo cilvēka organismā, – Ilze Elbere pēta jau vairāk nekā 12 gadus. Zarnu traktu nereti dēvē par cilvēka "otrajām smadzenēm", jo starp tajā mītošajiem mikroorganismiem un smadzenēm pastāv nepārtraukta saziņa. "Ir virkne signālu, kas nāk tieši no mikroorganismiem vēderā, un tie ietekmē gan to, kā mēs jūtamies, gan to, kā organisms reaģē uz to, ko ēdam," skaidro pētniece.

Pēc viņas teiktā, mikrobiomu ietekmē daudz vairāk faktoru, nekā bieži apzināmies, tostarp stress, uztura izvēles, fiziskās aktivitātes, medikamentu lietošana, smēķēšana un arī vide, kurā dzīvojam. 

Runājot par stresu, Elbere uzsver, ka tā sekas izjūt ne tikai cilvēks, bet arī zarnu mikroorganismi: "Mūsu mikrobiomam neveselīgs dzīvesveids un satraukumi ne pārāk patīk. Vēders pilnīgi fiziski savelkas. Arī doma, ka dzert brīnumtabletītes un turpināt dzīvot stresainu dzīvesveidu, negulēt, visu laiku ēst tikai frī kartupeļus un sagaidīt, ka tabletītes izglābs, ir maldīga."

Jo vairāk zinātnieki izprot mikrobioma darbību, jo vairāk redzams, ka veselību nenosaka viens brīnumlīdzeklis, bet gan sarežģīta mijiedarbība starp cilvēka organisma īpatnībām, dzīvesveidu, vidi un miljardiem mikroorganismu. Tieši šo zināšanu pārvēršana praktiskos risinājumos šobrīd ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem.

Zarnu trakta izpēte ir projekta "SynGABA" pamatā. Tā ietvaros pētnieki cenšas izstrādāt inovatīvu produktu – sinbiotiku – mērķētai mikrobioma darbības veicināšanai. Projekta ideja ir apvienot īpaši atlasītas baktērijas ar tām piemērotām barības vielām, lai organismā veicinātu gamma aminosviestskābes jeb GABA veidošanos. Šai vielai ir būtiska nozīme nervu sistēmas darbībā un smadzeņu–zarnu ass procesos. Pašlaik komanda ir atlasījusi probiotisko baktēriju kandidātus no Latvijas iedzīvotāju mikrobioma paraugiem, kuru raksturošanu laboratorijā veic sadarbībā ar LU pētnieku Māri Seņkovu, un meklē visefektīvākās baktēriju un specifisku to barības vielu kombinācijas.

Tomēr ceļš no pētnieces idejas un darba laboratorijā līdz reālam produktam ir daudz sarežģītāks nekā pats zinātniskais atklājums. "Vēl idejas pirmsākumos man "saslēdzās vadiņi" – nē, šis man patīk, šim es ticu," atceras Elbere. Tāpēc visu laiku ir jātic, jāmeklē iespējas attīstīt ieceri: jāmeklē finansējums. Tam savulaik, vēl studiju gados, palīdzējušas LU fonda stipendijas, tagad valsts pētījumu un inovāciju platformas "BioPhoT" finansējums.

mikrobioms_swh.jpg
Foto no SWH raidījuma "Latvija zinātnē". No labās: raidījuma vadītājs Gustavs Terzens, "BioPhoT" projekta "SynGABA" vadītāja Ilze Elbere un biznesa attīstītāja Līga Brasliņa

Lai pētījuma rezultāti kādreiz nonāktu līdz cilvēkiem, ir jāsaprot, kur un kā šādu risinājumu būs iespējams izmantot. Tieši šeit sākas biznesa attīstības un komercializācijas darbs. 

"SynGABA" projekta biznesa attīstītāja, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētniece Līga Brasliņa norāda: "Uztura bagātinātāju tirgus ir viens no piesātinātākajiem pasaulē. Patērētāji ik dienas sastopas ar dažādiem solījumiem par veselības ieguvumiem, tāpēc kļūst arvien grūtāk atšķirt zinātnē balstītus risinājumus no skaļiem mārketinga paziņojumiem. Plašais piedāvājums rada ārkārtīgi lielu troksni, kurā ir grūti atpazīt, kas tad ir tās "pērles" – tās patiesi vērtīgās, augstā zinātnē balstītās lietas."

Brasliņa uzsver, ka svarīgi saprast, kas būs gala rezultāts. Tas ne vienmēr būs produkts veikala plauktā, jo, iespējams, risinājums būs noderīgs farmācijas kompānijai. Taču arī tā ir idejas nonākšana tirgū. Kamēr laboratorijās tiek pētīti jauni baktēriju celmi, paralēli notiek sarunas ar uzņēmumiem, tiek meklēts finansējums tālākai attīstībai un plānota arī intelektuālā īpašuma aizsardzība.

Diskutējot par to, kas ir inovācija, eksperte saka: "Inovācija ir darbības vārds. Tas nav taisns ceļš no idejas līdz rezultātam. Taču arī, ja inovācija sastopas ar "kalnu", tas nenozīmē, ka tā neapiet apkārt šim kalnam." 

Noskaties raidījumu "Latvija zinātnē": 

saistītie raksti

sabiedrības veselība sabiedriskā zinātne

RSU antropoloģiskā ekspedīcija šovasar viesosies Bauskā, Dobelē, Saulkrastos, Limbažos un Valmierā

Šovasar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki turpinās profesora Jēkaba Prīmaņa pirms teju simt gadiem iesākto Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projektu. Ekspedīcijas no jūnija nogales līdz augustam norisināsies Zemgalē un Vidzemē, un tajās plānots iesaistīt aptuveni 2000 dalībnie…

Rīgas Stradiņa Universitāte

27. jūnijs, 2026. gads

sabiedrības veselība

Zinātne veselākai Latvijai: valdība apstiprina valsts pētījumu programmu veselības jomas attīstībai un valsts politikas vajadzībām

2026. gada 16. jūnijā valdība apstiprināja Valsts pētījumu programmu veselības nozarē, kas ir valsts pasūtījums zinātniekiem, lai veicinātu zinātnē balstītu risinājumu izstrādi veselības politikas veidošanai, inovāciju attīstībai un valsts attīstības mērķu sasniegšanai.  Veselīb…

Veselības ministrija

26. jūnijs, 2026. gads

sabiedrības veselība sociālās zinātnes starptautiskā sadarbība

Zinātnieki par dziedāšanu. Kopīgas dziedāšanas spēks apdraudējumu un krīžu laikā

Latviešu tauta nereti tiek dēvēta par “dziedātājtautu”. Ir ļoti daudz vēstures un šodienas kultūras liecību, kas apliecina kopīgas dziedāšanas nozīmi latviešu tautas un valsts tapšanā un stiprināšanā  – tautasdziesmu fenomens, Dziesmu svētku krāšņā tradīcija un ar to saistītā tautas mākslas ku…

Latvijas Kultūras akadēmija kopā ar Research Latvia

19. jūnijs, 2026. gads

sabiedrības veselība pētījumi

Austrumu slimnīcas pilotprojektā uzlabo kolorektālā, endometrija un kuņģa vēža ārstēšanu

Precīza vēža diagnostika un mērķēta ārstēšana mūsdienās ir balstīta uz audzēja bioloģiju, ko atļauj molekulārā diagnostika, un tā ir iespējama arī Latvijā. Pavisam jaunā līmenī un plašā vērienā molekulārās diagnostikas iespējas testēja Rīgas Austrumu slimnīcas ārsti Eiropas Atveseļošanās fonda fina…

Laura Dzērve

5. jūnijs, 2026. gads