Mikromobilitātes inovācijas LBTU: elektrospēkrati pētniecībai un studijām

Author
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

23. oktobris, 2025. gads

Mūsdienās, kad ilgtspējīga mobilitāte pilsētvidē kļūst arvien aktuālāka, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātē (IITF) tiek veikti jauni pētījumi mikromobilitātes jomā, tostarp iegādāts mikromobilitātes risinājumu komplekts CO₂ izmešu samazināšanas pētījumiem pilsētvidē. Jaunie elektrospēkrati dod iespēju detalizēti izpētīt svarīgākos ekspluatācijas parametrus – kustības ātrumu, ieskriešanās intensitātes parametrus, nobraukumu ar vienu uzlādi, uzlādes izmaksas, enerģijas izmantošanas efektivitāti un citus tehniskos rādītājus.

mopēdauto.jpg
Četrriteņu elektromopēds Citroen AMI.

Pirmo iegādāto četrriteņu elektromopēdu Citroen AMI studiju gaitā izmantoja maģistrants, kurš veica padziļinātu transportlīdzekļa izpēti un sekmīgi aizstāvēja maģistra darbu. Pētījuma ietvaros elektromopēds tika aprīkots ar modernām datu nolasīšanas un saglabāšanas iekārtām, kas ļāva mērīt spriegumu, strāvu, patērēto jaudu un kustības ātrumu, nodrošinot detalizētu priekšstatu par elektrotransporta darbību reālos apstākļos un apvienojot teorētiskās zināšanas ar praktisko pētniecību.

Eksperimentāli tika konstatēts, ka vidējais ieskriešanās laiks līdz maksimālajam ātrumam 45 km/h ir 6,3 sekundes, kas ļauj transportlīdzeklim pilnvērtīgi iekļauties pilsētas satiksmes plūsmā. Braucot ekonomiskā režīmā, enerģijas patēriņš nepārsniedz 5,9 kWh uz 100 km, bet CO₂ emisijas (netiešās) ir robežās no 1,3 līdz 1,7 kg/100 km, kamēr līdzīgas konstrukcijas iekšdedzes motoru četrriteņu mopēdi rada 8–11 kg/100 km. Šie rezultāti sniedz nozīmīgu ieguldījumu mikromobilitātes pētījumu attīstībā, apliecinot LBTU spēju apvienot zinātni, tehnoloģiju un izglītību ilgtspējīgas mobilitātes risinājumu izstrādē.

Universitātes mikromobilitātes izpētes komplekts ietver plašu elektrospēkratu klāstu – mopēdautomobili Citroen AMI, elektriskos skrejriteņus Vsett 10, SEGWAY KickScooter MAX G2 un Xiaomi Electric Scooter 4 Lite, elektrisko mopēdu HECHT EQUIS un elektriskos velosipēdus Touroll U1 un GOGOBEST GF700.

Savukārt, lai nodrošinātu precīzus pētījumu rezultātus, fakultātē iegādāta arī profesionāla mēriekārtu sistēma. Tā ietver elektrisko parametru pašrakstītājus, mērpārveidotājus, sprieguma indikatorus, multimetrus un strāvas mērīšanas knaibles, izolācijas testerus, zinātnisko radaru un funkcionālo diagnostikas iekārtu. Šīs iekārtas ļauj iegūt precīzus datus, simulēt un analizēt dažādus transportlīdzekļu darbības scenārijus.

Iegādātie transportlīdzekļi un mēriekārtas tiks izmantotas gan zinātnisko pētījumu veikšanai – tostarp CO₂ izmešu samazināšanas un energoefektivitātes novērtēšanā pilsētvidē –, gan studiju procesā. Studentiem tas nodrošina iespēju praktiski iepazīt mūsdienu mikromobilitātes tehnoloģijas un apgūt reālu datu analīzes metodes, studējot kursus "Automobilis un vide", "Automobiļu tehniskā apkalpošana", "Automobiļu un motoru teorija", "Inženierzinātne un vide", "Alternatīvās enerģijas spēkrati", "Spēkratu izmēģināšana un aprēķins" un "Mobilie roboti".

Jaunais aprīkojums un resursi Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātē (IITF) ne tikai paplašina pētniecisko kapacitāti, bet arī sniedz studentiem iespēju attīstīt praktiskās prasmes, ieviest zinātniskas inovācijas un pētīt ilgtspējīgas mobilitātes risinājumus Latvijas pilsētās.

Projekts "LBTU institucionālās kapacitātes stiprināšana izcilībai studijās un pētniecībā" (projekta Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/002) tiek īstenots ar Atveseļošanas fonda un Latvijas valsts līdzfinansējumu. Tā mērķis ir veikt LBTU strukturālās pārmaiņas, lai veicinātu universitātes izcilību, uzlabotu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti, efektīvāk izmantotu resursus un stiprinātu starptautisko konkurētspēju.

Lidzfinase_EU_2027.jpg

saistītie raksti

dabaszinātnes pētījumi

Kas ir letonīts, un kā ar tā palīdzību piesārņojumu var pārvērst vērtīgā resursā

Tas, kas līdz šim tika uzskatīts par piesārņojumu, nākotnē var kļūt par vērtīgu resursu. Latvijas jaunuzņēmums attīsta tehnoloģiju, kas palīdzēs samazināt fosfora nonākšanu vidē un vienlaikus nodrošinās lauksaimniekus ar augsnei nepieciešamām barības vielām.  Jau pirms vairākiem gadi…

Uldis Birziņš (Latvijas Televīzija)

17. jūnijs, 2026. gads

pētījumi

Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieki piedalās starptautiska izvērtējuma izstrādē par sociālo mediju vecuma ierobežojumiem

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pētnieki piedalījušies starptautiskā izvērtējuma izstrādē par sociālo mediju vecuma ierobežojumu iespējamajiem ieguvumiem un zaudējumiem. Šis ziņojums ir sagatavots plašāka Eiropas mēroga pētījuma EU Kids Online ietvaros, reaģējot uz pašreizējām politiskajām disku…

Latvijas Kultūras akadēmija

17. jūnijs, 2026. gads

pētījumi digitalizācija

Uzsāks jaunu valsts pētījumu programmu latviešu valodas un kultūras attīstībai un saglabāšanai digitālajā vidē

Ministru kabinets otrdien, 16. jūnijā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto valsts pētījumu programmu “Digitālās humanitārās un sociālās zinātnes”. Programmas mērķis ir nodrošināt Latvijas kultūras un latviešu valodas attīstību un saglabāšanu digitālajā vidē, veidojot re…

Izglītības un zinātnes ministrija

16. jūnijs, 2026. gads

tehnoloģijas pētījumi

FM&NT 2026 zinātniskā konference Rīgā pulcē 28 valstu ekspertus, lai runātu par funkcionālo materiālu un nanotehnoloģiju nākotni

Rīgā sākusies 16. starptautiskā konference “Funkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas” jeb FM&NT 2026. Pasākums četru dienu garumā norisināsies Latvijas Universitātes Zinātņu mājā, pulcējot vairāk nekā 200 zinātniekus, inženierus, nozares pārstāvjus un politikas veidotājus no Eiropas un visas …

LU Cietvielu fizikas institūts

16. jūnijs, 2026. gads