No pirmā teleskopa līdz starptautiskai medaļai astronomijā

Author
Valsts izglītības attīstības aģentūra

9. novembris, 2026. gads

RTU Inženierzinātņu vidusskolas 12. klases skolēns Aleksandrs Jesiļevskis Visumu izzina ne tikai grāmatās - viņš pats vēro debesis teleskopā un mēģina no iegūtajiem datiem aprēķināt asteroīda orbītu. Astronomija viņu aizrauj jau vismaz desmit gadus. Šoruden Aleksandrs bija viens no pieciem Latvijas jauniešiem, kuri atlases sacensībās izcīnīja iespēju doties uz tālo Vjetnamu. Tās galvaspilsētā Hanojā no 26. septembra līdz 4. oktobrim norisinājās Starptautiskā astronomijas un astrofizikas olimpiāde (IOAA), kurā savas zināšanas un prasmes pārbaudīja 320 skolēni no visas pasaules. Aleksandrs mājās atgriezās ar bronzas medaļu - jau otro gadu pēc kārtas. 

Starptautiskā astronomijas un astrofizikas olimpiāde - Latvijas dalībnieki ar karogu, bronzas medaļas ieguvēji
Foto: Starptautiskā astronomijas un astrofizikas olimpiāde (IOAA)

“Brīvajā laikā es lielākoties nodarbojos ar amatierastronomiju. Es to daru jau vismaz desmit gadus. Bērnībā sāku ar populārzinātniskām grāmatām, bet vēlāk ģimene man sagādāja pašam savu teleskopu, un es sāku veikt novērojumus,” stāsta Aleksandrs. 

Reizēm viņš vēro debesis savam priekam, teleskopā saskatot arī to, kas ar neapbruņotu aci nav redzams. Citreiz Aleksandrs iegūtos novērojumus izmanto aprēķiniem - piemēram, mēģina noteikt asteroīda orbītu.   

Līdzās astronomijai Aleksandrs aizraujas arī ar elektroniku. Ceļā uz turpmākajām studijām noder gan starptautiskajās olimpiādēs gūtā pieredze, gan mācības RTU Inženierzinātņu vidusskolā, kur jaunieši padziļināti apgūst eksaktos priekšmetus. 

Nonākšanu šajā skolā Aleksandrs raksturo kā nejaušību. Par konkrēto mācību iestādi viņš uzzinājis tikai aptuveni nedēļu pirms pieteikšanās iestājeksāmenam beigām un nolēmis pamēģināt. Lai gan sagatavoties īsti nav paguvis, eksāmenu nokārtojis veiksmīgi un uzņemts skolā. Tagad Aleksandrs aizvada savu nu jau pēdējo vidusskolas gadu un apsver tālākās studiju iespējas. 

Savas zināšanas astronomijā Aleksandrs apliecinājis arī olimpiādēs. Ceļš līdz dalībai Latvijas komandā parasti sākas ar atklāto astronomijas olimpiādi, kurai ir neklātienes un klātienes posms. Pēc tam atlases sacensībās izraugās piecus dalībniekus un divus rezervistus. Atlases kārtā var piedalīties arī jaunieši ar iepriekšēju IOAA pieredzi, kāda šogad jau bija Aleksandram. 

Šā gada Starptautiskā astronomijas un astrofizikas olimpiāde Hanojā norisinājās deviņas dienas un pulcēja jauniešus no 66 valstīm un teritorijām. Aleksandram tā bija otrā dalība šajās sacensībās - pērn viņš Latvijas komandas sastāvā devās uz Mumbaju Indijā. 

Olimpiādē dalībniekiem bija jārisina teorijas uzdevumi, jāanalizē dati un jāveic novērojumi ar teleskopu, kā arī jāizpilda uzdevumi planetārijā. Šīs disciplīnas pārbauda gan zināšanas astronomijā un astrofizikā, gan prasmi izmantot tās praktiski. Katrs dalībnieks strādā individuāli, un medaļas piešķir par dažādās kārtās iegūto punktu kopvērtējumu. Savukārt starp sacensību kārtām komandas biedri var kopīgi mācīties un apspriesties. 

Latvijas piecu skolēnu komanda šogad izcīnīja trīs bronzas medaļas. Vienu no tām ieguva Aleksandrs, kuram, kā pats ar nožēlu atzīst, līdz sudrabam pietrūka tikai trīs punktu. Bronzas medaļu viņš bija izcīnījis arī pērn. 

“Olimpiādē iepazinos ar daudziem jauniem cilvēkiem un satiku arī dalībniekus, kurus pazinu no pērnā gada sacensībām. Bija ļoti interesanti! Šogad ekskursiju gan bija mazāk, tāpēc daļu brīvā laika pavadījām kopā, atpūšoties un mācoties. Taču paguvām arī apmeklēt Hanojas centru un tradicionālās keramikas darbnīcu, kur katrs varēja savām rokām izveidot kādu keramikas priekšmetu,” stāsta Aleksandrs. 

Pēc vidusskolas Aleksandrs apsver elektroenerģētikas vai lieljaudas elektrisko sistēmu studijas. Viņu interesē augstsprieguma un lieljaudas elektrotīklu projektēšana, tostarp tas, kā esošajā elektrotīklā integrēt saules paneļu sistēmas. Šajā darbā jāizprot, kā savienot elektroenerģijas ražošanu un patēriņu un nodrošināt sistēmu darbību atbilstoši tehniskajām prasībām. Aleksandram tā šķiet saistoša iespēja savas tehniskās intereses izmantot praktisku uzdevumu risināšanā. 

Izvērtējot studiju virzienus, jaunietis domā arī par darba iespējām pēc augstskolas absolvēšanas. Konkrētu studiju vietu viņš vēl nav izvēlējies - apsver gan Latviju, gan tuvākās ārvalstis, piemēram, Igauniju vai Lietuvu. Starptautiskajās olimpiādēs gūtie panākumi tādējādi var izrādīties papildu priekšrocība, piesakoties studijām ārvalstīs. 

“Latvijā, piesakoties, piemēram, Latvijas Universitātes fizikas studijām, noder gan vietējo, gan starptautisko olimpiāžu rezultāti, un starp tiem nav tik lielas atšķirības. Savukārt ārvalstīs starptautisko olimpiāžu sasniegumiem var būt lielāka nozīme - ļoti augsti rezultāti, piemēram, zelta medaļa, var būt visai droša ceļazīme uz kādu prestižu universitāti,” skaidro Aleksandrs. 

Dalība olimpiādē sekmēta Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotā ESF+ projekta Nr. 4.2.2.3/1/24/I/001 “Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas izveide” ietvaros. 

 

saistītie raksti

medicīna kosmoss kvantu tehnoloģijas

Izsludināta valsts pētījumu programma "Aizsardzības inovāciju pētījumu programma" 2026.- 2029. gadam

Latvijas Zinātnes padome, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība" 17. punktu, izsludina valsts pētījumu programmas "Aizsardzības inovāciju pētījumu programma" 2026.- 2029. gadam projektu…

Latvijas Zinātnes padome

28. oktobris, 2026. gads

kosmoss

Kā rodas Saules aptumsums un kāpēc tas ir tik reti novērojams

Pilns Saules aptumsums ir viena no retākajām un iespaidīgākajām astronomiskajām parādībām, ko iespējams novērot no Zemes. Lai gan kaut kur uz planētas pilns Saules aptumsums notiek vidēji reizi pusotrā gadā, konkrētā vietā tas var neatkārtoties vairākas paaudzes. Latvijā pēdējais pilnais Saule…

Ventspils Augstskola

27. oktobris, 2026. gads

kosmoss

Latvijā atklāts Eiropas Kosmosa izglītības resursu birojs ESERO Latvia

2026. gada 21. oktobrī Latvijas Universitātē svinīgi atklāts Eiropas Kosmosa izglītības resursu birojs ESERO Latvia. Latvija pievienojusies Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) izglītības biroju tīklam, kas šogad svin 20. gadadienu un apvieno 23 birojus EKA dalībvalstīs un asociētajās valstīs. Eiro…

Eiropas Kosmosa izglītības resursu birojs ESERO Latvia/ Research Latvia

23. oktobris, 2026. gads

kosmoss

Latvija Starptautiskajā astronautikas kongresā akcentē kosmosa pakalpojumu nozīmi sabiedrības noturībai

No 4. līdz 6. oktobrim Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Lana Frančeska Dreimane piedalījās 77. Starptautiskajā astronautikas kongresā un ar to saistītajos augsta līmeņa pasākumos Turcijā, Antālijā, kuros tiek apspriesti aktuālie kosmosa politikas, drošības, zinātnes un …

researchLatvia

12. oktobris, 2026. gads