Novembra personība Baiba Tjarve: kultūras pētniecība veido saikni starp zinātni un sabiedrību

Author
researchLatvia

19. novembris, 2025. gads

zinātnes komunikācija personība sociālās zinātnes

Kultūras un mākslas pētniecība ir viens no tiem zinātnes virzieniem, kas sniedz iespēju ieraudzīt kopsakarības sabiedrībā un rast atbildes uz jautājumiem par cilvēku vērtībām, līdzdalību un kultūras procesiem. Šīs jomas izpēte atklāj gan pagātnes attīstības ceļus, gan nākotnes perspektīvas kultūrvides veidošanā. Ar šiem jautājumiem īpaši daudz ir strādājusi Ph. D. Baiba Tjarve, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) vadošā pētniece. Viņa ir atzīta kultūras pētniece, kuras darbs veltīts kultūras un mākslas procesu izpratnei un to ietekmes uz sabiedrību skaidrošanai. 

"Dažādu kultūras un mākslas procesu pētniecība man ļauj ieraudzīt kopainu – struktūru, kādā šie procesi norisinās, bet vienlaikus – pietuvinājumā saskatīt mikro norises un to ietekmi uz sabiedrības dzīvi," pauž LKA Kultūras un mākslu institūta vadītājas vietniece, starptautisko pētniecības projektu attīstītāja Ph. D. B. Tjarve. Viņa akcentē, ka kultūras pētniecība spēj veidot saikni starp zinātni un sabiedrību, sniedzot plašāku skatījumu uz procesiem, kas ietekmē ikvienu no mums. 

Zinatnes personibas 2025 1500 x 860 pX(2).png

 

Zinātniece aktīvi iesaistās nacionālos un starptautiskos pētniecības projektos, tostarp Eiropas pētniecības sadarbības tīklos un Valsts pētījumu programmās. B. Tjarve ir piedalījusies daudzos kultūras nozares lietišķajos pētījumos, uzkrājot nozīmīgu pieredzi kultūras patēriņa, kultūras pārvaldības, auditoriju attīstības un līdzdalības jautājumos. Viņas pētījumi palīdz stiprināt kultūrpolitikas veidošanas pamatu Latvijā, kā arī sniedz praktiskas rekomendācijas pašvaldībām un kultūras institūcijām kultūrvides attīstībai. 

Mākslas zinātņu doktores Baibas Tjarves darbs atgādina, ka pētniecības uzdevums ir gan rast atbildes, gan uzdot jautājumus, kas palīdz sabiedrībai izprast pašai sevi un virzīties uz priekšu, padarot humanitārās zinātnes par neatņemamu mūsdienu pētniecības daļu. 

Par "Zinātnes kalendāru 2025" 

Šī aktivitāte tiek realizēta Izglītības un zinātnes ministrijas realizētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 "Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība" ietvaros. Izstrādātāji: SIA "Entuziasti Digital" radošā komanda, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs un researchLatvia komanda. 

Zinātnes kalendārs un ceļojošā izstāde tiek radīti kopš 2018. gada, lai veicinātu Latvijas zinātnieku sasniegumu atpazīstamību, sekmētu sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmi, kā arī iedvesmotu jauniešus pievērsties zinātnes jomai. 

saistītie raksti

zinātnes komunikācija

"Apaļš šķiet salds, bet stūrains – skābs" – kā uztvere pārveido mūsu sajūtas

Mūsu maņas nepārtraukti mijiedarbojas, bet uzmanību un domāšanu ietekmē arī vide un tehnoloģijas. Raidījumā "Latvija zinātnē", kas top sadarbībā ar "Rietumu Banku", Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Datorikas nodaļas Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas va…

Delfi.lv

15. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Science Europe publicējusi vadlīnijas zinātnes komunikācijas un pētniecības kultūras pilnveidei

Eiropas pētniecības organizāciju asociācija Science Europe 2026. gada oktobrī publicējusi vadlīnijas “Zinātnes komunikācija un pētniecības kultūra” (Science Communication and Research Culture), kuru mērķis ir stiprināt zinātnes komunikācijas lomu pētniecības sistēmā un veicināt sabiedrības uzticēša…

Latvijas Zinātnes padome

14. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Saruna ar nākotnes cilvēku jeb profesora Bertelsa trakā ideja pieaugošā datu apjoma saglabāšanai

Vai atceraties, kā pirms vairāk nekā 20 gadiem datu pārnesei izmantoja disketes? Tagad tā šķiet kā tāla pagātne, tehnoloģijas mainās ļoti strauji, un neviens vien cilvēks būs nodomājis – kas gan varētu būt tā tehnoloģija, ko šajā lielajā mainībā varēsim izmantot ārkārtīgi ilgu laiku un ar kuras pal…

Mariona Baltkalne

13. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem makroekonomikas stabilizēšanai

Nobela prēmiju ekonomikā šogad saņēma divi zinātnieki, kuru pētījumi palīdzēja izskaidrot, kā ekonomiskos modeļus var pārveidot, balstoties uz mikroekonomiskajiem, nevis makroekonomiskajiem, rādītājiem, lai atjaunotu stabilizācijas politiku. Viņu pētījumi izskaidroja, kā mājsaimniecības un uzņ…

Uģis Lībietis | Ieva Strazdiņa | Albīne Hlopņicka | LSM.lv

13. oktobris, 2026. gads