Līdz šim veiktās reformas augstākās izglītības un zinātnes jomā un institūciju veiksmīgā zinātniskā darbība veicinājusi Latvijas zinātnes starptautisko konkurētspēju. To apliecina Latvijas zinātnisko institūciju iesaistes pieaugums nozīmīgos Eiropas un citos starptautiska līmeņa sadarbības tīklos, pētniecības konsorcijos un programmās (piemēram, Apvārsnis Eiropa), t.sk. piesaistot projektu finansējumu Latvijai. Par to liecina 2025. gada Zinātniskās darbības starptautiskā novērtējuma rezultāti par Latvijas zinātnisko institūciju, tostarp augstskolu, darbības pētniecības kvalitāti, sociālo un ekonomisko ietekmi un attīstības potenciālu, kas prezentēti Rīgā 9. aprīlī.
Lai sekmētu Latvijas zinātnes izaugsmi, kas balstīta kvalitātē, starptautiskā konkurētspējā un sabiedrības vajadzībām atbilstošā attīstībā, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas veikts zinātnisko institūciju starptautisks novērtējums.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Paiders: “Redzam, ka novērtējums parāda būtisku progresu salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem starptautiskajiem izvērtējumiem 2013. un 2019.gadā, ko skaidri apliecina tas, ka 42 % no vērtētajām vienībām ir ar ļoti labu vai izcili novērtētu zinātnisko darbību. Starptautiskā izvērtējuma ietvaros ir arī atzinīgi novērtētas pēdējo gadu pārmaiņas zinātnē, kas attiecas gan uz jauno doktorantūras modeli, gan zinātnisko institūciju konsolidāciju, attīstot un koncentrējot resursus spēcīgās zinātniskajās institūcijās. Ir redzams uzlabojums zinātnes fragmentācijas mazināšanā un lielākai resursu koncentrācijā tajās jomās, kur Latvijai ir augsts starptautiskās konkurētspējas potenciāls”.
Kopā vērtēšanā tika piesaistīti 44 neatkarīgi pieredzējuši zinātnes un tautsaimniecības ārvalstu eksperti, kuri analizēja Latvijas zinātnisko institūciju zinātniskās darbības rezultātus no 2019. - 2024. gadam piecos dažādos kritērijos, kā arī izvērtēja institūciju stratēģisko attīstību līdz šim un turpmāk. Zinātniskās institūcijas novērtējumā ieguvušas arī ekspertīzē balstītus ieteikumus zinātniskās darbības izaugsmes veicināšanai, savukārt ministrija pierādījumos balstītas rekomendācijas zinātnes politikas attīstībai Latvijā.
Novērtējumā 2025. gadā piedalījās 40 zinātniskās institūcijas – gan zinātniskās institūcijas, gan visas Latvijas augstskolas. Kopumā tika novērtētas 62 zinātniskās vienības, jo vairākas lielās augstskolas, pārstāvot dažādas zinātnes nozares un apakšnozares, saņem novērtējumu katrā no šīm pārstāvētajām zinātnes nozarēm. Jānorāda, ka 2025. gada novērtējumā pirmo reizi piedalījās arī pilnīgi visas – gan valsts dibinātās, gan juridisko personu dibinātās – Latvijas augstskolas.
Augstāko novērtējumu “5” jeb izcili ir saņēmušas divi zinātniskie institūti: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts un konsolidētais zinātniskais institūts Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (šobrīd Latvijas Organiskās sintēzes institūts un Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, kas saņēma kopīgu vērtējumu).
Šis ir trešais šāda veida novērtējums Latvijā, un tas salīdzinājumā ar iepriekšējo vērtējumu 2019. gadā atklāj kvalitātes kāpumu zinātnes sistēmā kopumā. Secinājumos uzsvērta labāka pētniecības organizācijas kultūra, attīstīta pētniecības infrastruktūra un pieaugušais zinātnisko publikāciju apjoms un arī to kvalitāte, kā arī Latvijas zinātnieku aktīvāka un vienlaikus arī spēcīgāka dalība starptautiskos projektos. Eksperti pozitīvi vērtē skaidrāk iezīmēto doktorantūras lomu zinātniskajās institūcijās, kas veicina jauno talantu darbu Latvijā. Tajā pašā laikā institūciju novērtējums atklāj, ka uzsāktās reformas, tai skaitā zinātnisko institūciju konsolidācija gan zinātniskajās institūcijās, gan nacionālā līmenī, kas noslēdzas 2026. gadā, stiprina zinātniskās darbības kvalitāti un audzē zinātnes konkurētspēju starptautiski.
Zinātniskais novērtējums ir arī viens no vairākiem rādītājiem, kas ietekmē zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanu zinātniskajām institūcijām. Tas nozīmē, ka līdzekļi tiks stratēģiski ieguldīti tur, kur neatkarīgā izvērtējuma rezultāti liecina par zinātnes izcilību, lielāku ekonomisko ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, kā arī sociālo ietekmi, analizējot aktuālos Latvijas sabiedrības izaicinājumus mainīgajā ģeopolitiskajā situācijā. Tāpat attiecībā uz finansējuma piešķiršanu, papildu stimuls izveidots piešķiramā finansējuma aprēķina formulā iekļaujot “izcilības koeficientu”, papildu finansējumu piešķirot “spēcīgajiem starptautiskajiem spēlētājiem” (vērtējums “4”) un izcilajām zinātniskajām institūcijām (vērtējums “5”).
Jānorāda, ka starptautiskā novērtējuma rezultāti ir saistīti arī ar doktorantūras īstenošanu, jo kopš 2024. gada doktorantūras skolas Latvijas augstskolas var veidot tikai tad, ja tās starptautiskajā novērtējumā novērtētas vismaz kā “spēcīgs nacionālais spēlētājs ar zināmu starptautisku atzinību”. Šādā veidā ir skaidri veidota saikne zinātniskajai darbībai ar doktorantūru, jo doktorantūra nav iespējama bez spēcīgas zinātniskās bāzes un iespējas doktorantiem veiksmīgi tikt integrētiem zinātniskajā darbā.
Lai nodrošinātu pārskatāmu rezultātu salidzināmību, vērtēšanas kritēriji balstīti iepriekšējo gadu metodoloģijā, to šoreiz papildinot ar zinātnisko institūciju konsolidēta vērtējuma piešķiršanas principiem. Visā vērtēšanas procesā tiek ievērota Vienošanās par pētniecības izvērtēšanas reformu jeb CoARA[1] principi, tas ir, tiek veikta kvalitatīva nevis tikai kvantitatīva izvērtēšana.
Ziņojumi publicēti IZM interneta vietnē.
Neatkarīgu un profesionālu novērtējuma izpildi nodrošināja starptautiska pētniecības un konsultāciju organizācija “Technopolis”. Zinātnisko institūciju starptautisko novērtējums veikts ar Izglītības un zinātnes ministrijas ES fondu atbalstu.
