Pēcdoktorantūras projektā tiks pētīti matemātiskās topoloģijas modeļi, lai uzlabotu MI algoritmu vēža šūnu noteikšanā

Author
Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts

8. jūlijs, 2025. gads

pētījumi zinātne sabiedrības veselība

Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (LU KPMI) pētnieks Jānis Lazovskis pēcdoktorantūras projektā "Efektīvi topoloģiski invarianti reprezentāciju atklāšanai attēlu diagnostikā" izmantos matemātiskās topoloģijas modeļus, lai uzlabotu mākslīgā intelekta (MI) algoritma spējas atpazīt kuņģa vēzi vai dažādus priekšvēža stāvokļus.

trīs dimensiju topoloģiskas telpa.png
Foto
Foto

1. Vienkāršas trīs dimensiju topoloģiskas telpas (tetraedra) dalījums zemāku dimensiju telpās. Topoloģijā kā matemātikas apakšjoma nodarbojas ar telpu raksturošanu un viedošanu savienojot kopā vienkāršas, mazākas telpas.

2. Riņķa līnijas un sfēras topoloģisks dalījums dažādos veidos (stratifikācijās). Riņķa līniju var raksturot izmantojot atvērtus un slēgtus intervālus, kā arī atsevišķus punktus starp tiem. Sfēru var veidot izmantojot riņķa līniju, tam pielīmējot klāt divus riņķus, katru no savas puses.

 

Viens no Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta projektiem, kuros nodarbojas ar MI apmācīšanu un izstrādi, ir AIDA – uz mākslīgo intelektu balstīts diagnostikas asistents kuņģa iekaisumu  noteikšanai, kas varētu palīdzēt atklāt kuņģa vēzi vai dažādus priekšvēža stāvokļus.


Projekta dalībvalstīs - Latvijā, Francijā, Spānijā, Lietuvā, Portugālē tiek vākti dati - audu attēli ar dažādiem priekšvēža vai vēža stāvokļiem, kuros eksperti - patologi atzīmējuši vietas, kur redzamas vēža vai priekšvēža stāvokļu šūnas.


Pēc tam šos failus analizē MI, kurš "mācās", salīdzinot attēlus, kuros ir audzējs un kuros tā nav. Pamatojoties uz apstrādāto informāciju, tiek veidots modelis, kuru MI turpmāk izmantos, lai atpazītu vēža šūnas. Jo vairāk paraugu tiks savākti, jo labāks kļūs MI. Pēc vairāk nekā gada ilgas veiksmīgas sadarbības starp LU MDZF KPMI un Elektronikas un Datorzinātņu institūta pētniekiem - vienkāršā uzdevumā MI atpazīst audzēju skartās šūnas ar 92% precizitāti.


MI iegūtā rezultāta uzlabošana ir viens no izaicinājumiem, ar kuriem saskaras zinātnieki visā pasaulē, jo pagaidām nav vienas metodes, kā uzlabot tā algoritma precizitāti. Tāpēc pēcdoktorantūras projektā, balstoties uz zināšanām, kas iegūtas AIDA modeļu izstrādē, tiks izstrādāta uz topoloģiju balstīta pieeja.


"MI algoritmam, ar kura palīdzību tiek analizēti šie attēli, joprojām ir dažas nepilnības – saņemot attēlu, tas cenšas atšifrēt, kuri ir veseli audi un kuri ar patoloģijām. Reizēm tas izdodas, reizēm ne. Iespējamās nepilnības varētu būt saistītas ar to, ka algoritms attēlu analizē pa daļām, kuras vajadzētu apvienot. Tāpēc šeit varētu izmantot matemātisko topoloģiju, ar kuras palīdzību savienot viena attēla daļu ar otru un veikt aprēķinus, lai tiem būtu apvienoti līdzīgi rezultāti starp visām daļām," stāsta LU KPMI pētnieks, matemātiķis Jānis Lazovskis.


Matemātiskās topoloģijas datu analīze varētu būtiski papildināt un uzlabot mākslīgā intelekta pieejas, ko izmanto vēža šūnu atpazīšanā, jo topoloģiskā datu analīze ļauj aprakstīt attēlu vai tā apgabalu nevis tikai ar klasiskām pikseļu, formu vai tekstūras īpašībām, bet ar topoloģiskām struktūrām, kuras var tikt kvantificētas un nodotas kā papildu ievades materiāls MI modeļiem. Piemēram, ja parastais MI modelis tiek "trenēts" ar krāsu vai tekstūru filtriem,  topoloģiskā datu analīze var papildināt jau esošo informāciju ar tā dēvēto topoloģisko "parakstu", kas raksturo vēža šūnām un pirmsvēža stāvokļiem (atrofija, metaplāzija) raksturīgās izmaiņas un ļautu vizualizēt un analizēt šos aspektus daudz precīzāk nekā klasiskā statistika.


Tā kā dažreiz vēža un priekšvēža stāvokļu šūnas ir ļoti līdzīgas, topoloģiskā datu analīze varētu atklāt globālas formas īpašības, kuras netiek uztvertas ar jau esošajiem aprēķiniem, pievēršot uzmanību, cik strukturēti vai multicentrēti ir šūnu kodoli un vai ir izveidojusies netipiska mikrovide audos.


"Matemātiskā topoloģija ir spēcīgs rīks sarežģītu formu un struktūru analīzē, kur tradicionālā ģeometrija vai statistika zaudē precizitāti, jo ar tās palīdzību MI kļūs robustāks pret datu variācijām, kļūs precīzāks īpaši robežgadījumos," uzsver Jānis Lazovskis.

Matemātiķis, kuram rūp zinātnes komunikācija, jaunās zinātnieku paaudzes stiprināšana un matemātikas ilgtspējība latviešu valodā. Plašāk par Ph.D.  Jāni Lazovski,skaties video stāstā: 

saistītie raksti

zinātne zinātnieku pieredzes stāsti

OECD–ES aicina zinātniekus piedalīties aptaujā par viņu darba nozīmi un kopējo labsajūtu zinātnes karjerā

OECD aicina zinātniekus un jaunos pētniekus piedalīties OECD–ES Pētniecības un attīstības karjeru aptaujā! Veltiet desmit minūtes, lai palīdzētu veidot pētniecības un attīstības karjeru nākotni. Jūs esat viens no miljoniem pētniecības un attīstības jomas profesionāļu visā pasaulē, kuri veido z…

OECD

28. jūlijs, 2026. gads

pētījumi uzņēmējdarbība

RTU kopā ar uzņēmumu «Kinetics Nail Systems» sāk jaunu iniciatīvu – industriālās stipendijas bakalaura un maģistra studentiem

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un uzņēmums «Kinetics Nail Systems» uzsāk jaunu iniciatīvu – stipendiju programmu RTU Dabaszinību un tehnoloģiju fakultātes (DTF) studiju programmu «Materiālu inženierija» un «Materiālzinātne un nanotehnoloģijas» bakalaura un maģistra līmeņa studentiem, lai jau stu…

Rīgas Tehniskā universitāte

24. jūlijs, 2026. gads

pētījumi

Jauns klimata izglītības projekts palīdzēs Latvijas skolām, pašvaldībām un sabiedrībai labāk izprast klimata pārmaiņu riskus

Latvijas Universitāte (LU) sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru (LVĢMC) ir sākusi īstenot Eiropas Komisijas finansētu klimata izglītības projektu “H-Ekstrēmi-LV: no klases līdz kopienai, pielāgojoties hidrometeoroloģiskajiem ekstrēmiem Latvijā”. Tā mērķis ir palīdzēt sko…

Latvijas Universitāte

24. jūlijs, 2026. gads

sabiedrības veselība

Garšas kārpiņas apmānīt nevar. Kā šo maņu izmanto pārtikas tehnologi?

Garša ir no tām maņām, ko grūti apmānīt – varam pārskatīties, pārklausīties, bet mūsu garšas kārpiņas parasti visai precīzi pasaka, kas ir tas, ko ēdam. Turklāt izrādās – garšu var arī uztrenēt un izmantot kā svarīgu mērrīku pārtikas tehnoloģijā, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāst…

LSM.lv Dzīvesstila redakcija, "Zināmais nezināmajā"

20. jūlijs, 2026. gads